Siltummīļiem ideāls gads

Arbūziem, kas mūsu klimatiskajos apstākļos tiek audzēti arvien biežāk, šogad augstās gaisa temperatūras devušas pamatīgu jaudu augšanai. Par to liecina arbūzu audzētāju šī gada pieredze.
Sausums neskādē
“Jo karstāka un sausāka vasara, jo arbūziem tas labāk tīk,” zina medzenieks Rolands Dambis, kurš lielo ogu komerciālajā ražošanā jau uzkrājis solīdu pieredzi. Bet vasaras sausums R. Dambim nav bijis pārsteigums – Septiņu brāļu dienā neesot nolijusi ne pilīte lietus.
Šopavasar arbūzu sēklas sējis pa tiešo uz lauka, bez stādu audzēšanas, un tas dienvidniecēm ļoti paticis. Katra pārstādīšana tomēr esot augam traumējoša, un, meklējot mitrumu, arbūzu saknes varot iesniegties pat vairāku metru dziļumā. ZS “Arāji” saimnieks lepojas ar izaugušo arbūzu izmēriem, ēdamās daļas krāsām, sulīgo sastāvu. Lielāko daļu ražas viņš jau realizējis.
Savukārt Priekules veikala ”Liepu aleja” saimniecēm arbūzu audzēšanā šis ir pirmais gads, un eksperimentu ar šo milzīgo ogu viņas veic puķu dobē. “Kursas Laiks” arbūzus pie Priekules veikala pamanīja augusta sākumā pēc šim augam raksturīgajām robotajām lapām, kas izkārtojušās garā tīteņveida klājienā. Tāds ārējais izskats ir arī dažām ķirbju šķirnēm un arbūzu vēl eksotiskākajām radiniecēm melonēm. Arbūzu stādi te ir vairāki – dažiem tikai zied ziedi, citiem jau aizmetušies augļi, kas, ņemot vērā vispārējo pieredzi, ir samērā vēlu. Veikala pārdevējas “vainu” par ideju sēt, kopt un audzēt, galu galā arī izaudzēt kādu lielo un saldo augli veļ viena uz otru, bet beigās rezumē, ka ideja tomēr ir kopīga un visas strādā pie arbūzu kopšanas.
Dāvinās labam pircējam
Irēna Jedenkuviene pastāsta, ka bijusi nepieciešamība nelielo zemes pleķīti iekopt, jo nozāģēts tur augošais koks. “Mums vienmēr paticis, ka pie veikala ir stādījumi. Šogad izdomājām, ka skaisti izskatītos vijīgi augi. Un tad atnāca doma par arbūziem,” saka pārdevēja. Viņa atklāj, ka eksotiskā augļa sēklas nav speciāli gādātas. “Sēklas dabūjām no veikala arbūza – izņēmām sēklas no gatavā augļa, izžāvējām un iesējām zemītē. Stādus laistām katru dienu, dobe ir arī jāravē,” teic I. Jedenkuviene. Viņas kolēģe Inese Jankus piebilst, ka arbūzus nav ieteicams iesēt, izaudzēt stādus un pēc tam pārstādīt. “Pa taisno jāsēj zemē, kur tiem paredzēts augt,” viņa dalās pieredzē.
Arbūzu saimnieces slavē, ka veikalā vienmēr tiekot piegādāti labi un kvalitatīvi arbūzi, par ko liecinot sēklu dīgtspēja – stādi sadīguši ļoti veiksmīgi. “Siltais un pat karstais laiks viņiem patīk,” vērtē I. Jankus. “Ja kādi no augļiem nogatavosies, tad esam plānojušas tos uzdāvināt veikala pircējiem, kuri pie mums labi iepirksies,” ieintriģē I. Jedenkuviene.
Jau tagad arbūzi prot piesaistīt veikala apmeklētāju uzmanību – ne viens vien pamana stādus un vērtē, ka tie labi piestāv puķu dobēm kā krāšņumaugi.
Aug arī valrieksti
Rucavniece Inita Ate ieraudzījusi, ka arī viņai puķu dobē sadīguši arbūzi, un brīnās, kādā veidā diez tur nonākušas to sēklas. Arī viņa secina, ka to dīgtspēja ir teicama. Audzētāji gan novērojuši, ka šā gada jūnijā, kad bija vēsāks, arbūzu augšana apstājās un stādi vairākas nedēļas nīkuļoja. Rucavas novada lauksaimnieks, pieredzējis arbūzu audzētājs Artis Ķūsis ar šī gada brangajiem arbūziem palepojas arī publiskā vidē. Viņš salīdzina, ka šogad tos mazāk sastādījis nekā citus gadus. A. Ķūsis norāda, ka Latvijā arbūziem vismaz vēl mēnesi jāaug, un piebilst: “Šogad arbūzus var audzēt pat bez īpašas agrotehnikas un taktikas.” Augļi, izmēra ziņā tādi paši kā pie Priekules veikala, redzami viņa “Facebook” publicētajās fotogrāfijās. Sanda Laimiņa komentē: “Izskatās, ka arbūzi būs.” Savukārt Arturs un Rūta Mazdrevici joko, ka arbūzi šogad būs jākuļ ar kulšanu.
Sarmīte Putāne atzīstas – ja būtu zinājusi, ka šī vasara būs tik karsta, tad arī būtu provējusi audzēt arbūzus bērniem, kuri visu laiku tos prasa. Vasarā lielā oga bieži ir īpašs kārums tūlīt aiz saldējuma.
Elīna Iņķe piekrīt, ka siltummīļiem šis ir ideāls gads un atklāj: “Šogad mums arī valrieksti ražīgi.” “Kursas Laiks” pērnruden rakstīja par Pāvilostas novada iedzīvotājiem – Vītolu ģimeni, kuri jau vairākus gadus ievāc paši savu dienvidzemēm raksturīgo persiku ražu.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām