“Liberta” dod pagaidu mājas četrkājainajiem mīluļiem

2018. gada 16. augusts 07:00

890

“Liberta” dod pagaidu mājas četrkājainajiem mīluļiem

Dzīvnieku aizsardzības biedrība “Liberta” jau trešo gadu saimnieko Liepājā. Tās dibinātāja Ildze Leimante stāsta par biedrības aizsākumiem un to, kā veicas šobrīd.

Iesāk ar rūpēm par kaķiem
Šobrīd biedrībai “Liberta” rit ceturtais gads, Ed. Tisē ielā tā ir trešo gadu. Iepriekš “Liberta” saimniekojusi telpās Celtnieku ielā, kur uzturējušies vien novārtā atstātie kaķi. Kad radusies nepieciešamība uzņemt arī pamestos suņus, biedrība lēmusi par lielāku telpu meklējumiem. “Šīs telpas ir mazliet plašākas, bet arī jau par mazu,” spriež I. Leimante. Biedrība nu lūko pēc vēl lielākas mājvietas, pieļaujot, ka tā varētu būt arī ārpus pilsētas robežas.
Otrpus ēkai izveidoti trīs suņu voljeri. Pēc I. Leimantes teiktā, pēdējā laikā patversmē nonāk vairāk suņu, tādēļ telpu jautājums kļūst arvien aktuālāks. Viņa atklāj, ka ikdienā uz vietas darbojas divatā ar savu palīdzi. Taču biedrībā iesaistījušies un dažādās lietās palīdz vēl vairāki cilvēki, arī Gundega Gaitniece. Viņai vislabāk padodoties biedrības darbību ietērpt vārdos un par to pastāstīt interesentiem. Kad ciemos ierodas bērnudārza vai skolas vecuma bērni, tieši G. Gaitniece ir tā, kura uzņemas organizēt tikšanos un bērniem visu pastāstīt. Daudz palīdz vēl viena brīvprātīgā – Kristīne, kura labprāt organizē un sagatavo pasākumus, piemēram, tiek ieplānotas reizes, kad dažādu tirdziņu vai citu lielāku notikumu laikā biedrība sevi prezentē. “Mums nekad nav bijis tā, ka kāds pasākums nebeigtos ar adopciju. Parasti pēc katra pasākuma pieci seši dzīvnieki aiziet mājās. Tas ir labs radītājs.” G. Gaitniece precizē, ka šādās – biedrības iziešanas reizēs – līdzi tiek ņemti arī paši dzīvnieki, lai parādītu vismaz daļu no patversmes iemītniekiem.

Dzīvnieki – kompanjoni
Biedrības dibinātāja atklāj, ka draudzīgākie suņi dzīvo iekštelpās, bet tie, kuriem patīk būt vienatnē, dzīvo voljerā. Piemēram, kucīte Ronda, kurai nepieciešams cilvēku tuvums un kura labi sadzīvo arī ar kaķiem, mitinās iekšā. Patversmē visu laiku uzturas gandrīz nemainīgs kaķu skaits – ap 60. Ar suņiem situācija gan ir labāka, jo tie ātrāk atrod mājas. Ir brīži, kad patversmē uzturas pieci seši suņi, ir brīži, kad nav neviena. Dzīvnieki patversmē nonāk dažādos veidos. Bieži tos atved, citus vienkārši pamet, kur pagadās. “Ir bijis gadījums, kad mums suns ir piesiets pie durvīm, mums ir kaķēni atstāti kastītē pie ēkas. Vairums ir tādu gadījumu, kad saimnieks nomiris un tuvinieki dzīvnieku nevēlas. Ir arī tādi dzīvnieki, kas izņemti no nelabvēlīgiem apstākļiem,” situācijas raksturo I. Leimante. Viņa atzīst, ka lielākā daļa dzīvnieku, kas patversmē nonākuši, ir lieliski kompanjoni. Īsti cilvēku draugi. Arī brīžos, kad, atsaucoties cilvēku zvaniem, nākas braukt pakaļ kādam klaiņojošam sunim, kurš acīmredzami ir nikns, I. Leimante jūt – izdosies ar dzīvnieku sarunāt vai ne. Lielākajā daļā gadījumu dzīvnieks ir vienkārši nobijies, tādēļ, nonākot brīvprātīgo gādīgajās rokās, ātri vien maina savu attieksmi un kļūst arvien pielaidīgāks. G. Gaitniece šajā ziņā slavē biedrības dibinātājas intuīciju: “Viņa jūt, kuri dzīvnieki var mainīties.”

Bez ziedotājiem nekādi
I. Leimante stāsta, ka galvenais biedrības darbības atbalstītājs ir tieši ziedotāji un brīvprātīgie. Pateicoties viņu atvēlētajiem līdzekļiem un arī laikam, iespējams dzīvniekus uzturēt, kopt un barot. Palīdzīgu roku sniedz arī pašvaldība, kas 90% apmērā sedz maksājumus par telpām. Lai gan ziedotāju atsaucība ir liela, arī tai ir savas tendences. “Vasarā ir grūtāks periods. Tad visiem ir atvaļinājums, visi dodas prom. No otras puses, vasarā nav nepieciešams siltums, tad var ietaupīt uz komunālo maksājumu rēķina. Arī elektrības rēķins vasarā ir krietni mazāks.” Biedrības dibinātāja pastāsta, ka līdzekļus “Libertas” atbalstam var ziedot, zvanot pa ziedojumu tālruni, ieskaitot biedrības kontā vai kādā no ziedojumu kastītēm veterinārajās klīnikās. Lietas, kas dzīvniekiem nepieciešamas visvairāk – segas un barība. I. Leimante priecājas, ka tās ir lietas, ko cilvēki visbiežāk ziedo. G. Gaitniece piebilst, ka cilvēki visvairāk sarosās tieši ap Ziemassvētku laiku. Acīmredzot tieši tad mostas došanas un dāvināšanas prieks. Lielāko izdevumu daļu veido rēķini par veterinārajiem pakalpojumiem. Katru dzīvnieku, kas nonāk biedrības rokās, jāved attārpot, vakcinēt, sterilizēt un čipēt. Vienam dzīvniekam tas izmaksā vairāk nekā simts eiro. Biedrība dzīvniekus ved uz klīnikām Grobiņā un Liepājā.

Labvēļu netrūkst
Šo gadu gaitā biedrībai uzradušies savi labvēļi, kas regulāri atbalsta tās darbu. Daudz palīdz, piemēram, “Ezermalas autoskola”. G. Gaitniece uzteic I. Leimanti, kura, savulaik esot autoskolas apmeklētāja, ar savu aizrautību spējusi uz labiem darbiem rosināt arī skolas kolektīvu. Nu “Ezermalas autoskola” kļuvusi par regulāru ziedotāju. Daudz palīdz arī Liepājas Jauniešu māja. Tās jaunieši nāk talkā dažādos saimnieciskos darbos. Piemēram, viņu rokām tapis sienas zīmējums biedrības telpās. Labvēlību izrādījis arī suņu salons “Ruby” Liepājā. Tur, ja nepieciešams, “Libertas” brīvprātīgie ved suņus, kuriem nepieciešams tikt pie skaistāka un koptāka kažoka. Nereti gadās, ka pašu spēkiem kažoku sakopt neizdodas, tādēļ jo lielāks prieks, ka salons izrāda pretimnākšanu un meistari gatavi atbrīvot suņus no vilnas kumšķiem kažokā. Tā kā biedrībā lielāko daļu darba paveic tieši sievietes (arī dzīvnieku ķeršana ir I. Leimantes un G. Gaitnieces ziņā), grūtības rodas brīžos, kad jātiek galā ar saimnieciskiem darbiem. Trūkst vīrieša roku – ja nepieciešams pielabot kādu no voljeriem, vajadzīgs spēks un amata prasmes.

Ārvalstīs kontrolē stingrāk
“Libertas” dibinātaja domā, ka galvenais iemesls, kādēļ vēl joprojām ir tik daudz pamestu dzīvnieku, ir tas, ka tos sev var iegūt jebkurš. I. Leimante dzirdējusi daudz stāstu no latviešiem Dānijā, Zviedrijā un citviet, kuri visi kā viens saka – adoptēt dzīvnieku ir sarežģīts un ilgs process. “Tur izvērtē, kur tu strādā, par ko tu strādā, cik ilgi tu strādā, kur tu dzīvo, vai tu esi nesodīts. Ja gribēs “piekasīties” un kaut kas nepatiks, process ievilksies. Tur skatās stingri.” Ārzemju latviešiem daudz lētāk un vienkāršāk ir atbraukt uz Latviju, noziedot patversmei 100 eiro par dzīvnieka medicīniskajiem izdevumiem un vest to sev līdzi, nekā savā mājvietā gaidīt gandrīz pusgadu, kamēr pieteikums tiks izvērtēts, un beigās šķirties no krietni lielas summas par izvēlēto dzīvnieku. G. Gaitniecei gan šķiet, ka lielākā problēma, kādēļ Latvijā ir tik daudz ielas dzīvnieku – tie netiek laicīgi sterilizēti. Problēma ir arī nelabvēlīgos apstākļos turēti dzīvnieki. Liepājā zināms par kundzi, kura dzīvoklī tur vairāk nekā desmit kaķu. Kaimiņi par sievieti sūdzējušies, daudzdzīvokļu namā izziņota arī prusaku invāzija, taču situācija labota netiek. “Nav neviens likuma pants, kas reāli varētu aizliegt turēt tik daudz dzīvnieku,” situācijas absurdu skaidro I. Leimante. Ja cilvēkam ir vairāk par pieciem dzīvniekiem, par to ir jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam, taču par spīti tam dzīvniekus no šādām mājām neviens neizņem. G. Gaitniece domā, ka te iesaistīties varētu vien pašvaldības policija, kas, balstoties uz dzīvnieku labturības likumu, varētu atrast veidu, kā no konkrētā saimnieka dzīvesvietas izņemt dzīvniekus, kas dzīvo neatbilstošos apstākļos.

+ 6

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“Liberta” dod pagaidu mājas četrkājainajiem mīluļiem

Kategorijas