Rekurzeme.lv ARHĪVS

Laika prognoze svētkiem – pirmā labvēlīgā

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 16. augusts 07:00

1472
Laika prognoze svētkiem –  pirmā labvēlīgā

Šogad Latvijai 100. dzimšanas diena, Priekules Zviedru vārtiem – 330, bet Ikara svētki priekulniekus un novadniekus kopā pulcēja 15. reizi. “Vispozitīvākais ir tas, ka Ikara svētki gadu gaitā saliedējuši novada ļaudis, jo pasākumu veidošanā, tapšanā un norisē iesaistās visi novada aktīvākie darba veicēji,” uzsvēra Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska.

Gājiens – ik gadu pārsteigums
Iebraucot Priekulē no Liepājas puses, sestdienas rītā pie Priekules zīmes ikvienu sagaida priekulniekiem pazīstami personāži no amatierteātra iestudētās izrādes “Skroderdienas Silmačos”, ko varēja noskatīties Jāņos. Arī nezinātāji var sazīmēt Ieviņas, Antonijas, Rūda, Kārlēna, Joskes un Zāras tēlus. No rīta viņi piedalījušies pilsētas modināšanā, ceļot iedzīvotājus augšā un aicinot doties uz svētkiem, bet pēcāk uzmundrina gājiena dalībniekus.
Novada domes priekšsēdētāja Ikara svētku galvenajā dienā, sestdienā, ko tradicionāli ievada vērienīgs gājiens, sagaida un priecīgus svētkus vēlē ikkatram, ko satiek pa ceļam. Gājienā piedalās iestādes un iedzīvotāji no visa novada, cenšoties sevi parādīt pēc iespējas krāsaināk, pievēršot uzmanību, radot labu garastāvokli paši sev un citiem. Kā svētku uzrunā saka V. Jablonska, Ikara svētki savā būtībā nes dažādus jaukus pārsteigumus. Svētku gājiens ir viens no tiem. Tas iedod pacilātu svētku sajūtu un katru gadu aizvien sniedz pozitīvas emocijas.
Šogad gājienam ritmiski jautru muzikālo noformējumu un gaišu svētku atmosfēru atkal piešķir Kazdangas pūtēju orķestris, kas pērn svētkos nepiedalījās. Svētku apmeklētāji salīdzina, ka šogad gājienam pavisam cita noskaņa – kas gan ir svētki bez kārtīga pūtēju orķestra, turklāt gājienam tas iedod papildu jaudu.
Kopumā gājienā ir jūtamas patriotiskas noskaņas – sākot ar lepnumu par savu dzīvesvietu, bērnudārzu, skolu, kolektīvu, darbavietu un beidzot ar valsti.
Gājiena priekšgalā antīkā kabrioletā brauc V. Jablonska un Goda novadniece Zenta Svara. “Atceros, ka pirmajos Ikara svētkos Priekules domes priekšsēdētājs Viesturs Maslovskis jāja zirgā, teātra meitenes brauca ar riteņiem, uz kuriem bija ziedu pilni grozi,” atmiņās dalās V. Jablonska. Zirgi un poniji svētku gājienā piedalījušies vairākkārt, un ir bijuši pat gadi, kad svētku gājienā puikas jājuši uz aitām.
“Jo ilgāk Ikara svētki notiek, jo ar katru gadu lielāks uztraukums,” atzīst novada domes priekšsēdētāja, kura augstu novērtē to, ka svētku tapšanā iesaistīti spēki no visa novada, lai ar katru gadu tie varētu būt aizvien vērienīgāki.
Satiekas ar draugiem
Katrs gājiena dalībnieks, kolektīvs un iestāde gājienam gatavojas jau savlaikus, lai izplānotu, kā katrs izskatīsies kopējā gājēju plūsmā. Novada domes darbinieki nes novada karogu, un katram rokā krāsains dzīpars. Šogad gājienam dota devīze “Ieaud prieka dzīparu Priekules novada paklājā”. Buncenieki tikuši pie karodziņiem un vienādas krāsas krekliem ar sarkanā āboliņa ziedu apdruku, kas esot uzskatāms par Bunkas pagasta simbolu. Folkloras kopai “Traistēni” šī ir otrā reize, kad viņi parāda savu jauno kolektīva karogu. Pirmā reize bija Dziesmu un deju svētkos jūlijā. Uzdevumu augstumos un savā elementā ir arī Gramzdas nacionālais amatierteātris, kura dalībnieki ģērbušies izrādes tērpos. Ar velosipēdiem gājienā iestūrē Gramzdas velosportisti. Virdzenieki savam noformējumam turpat uz vietas pirms gājiena piepūš krāsainus balonus, Priekules bērnudārza “Dzirnaviņas” kolektīvs rokās nes krāsainus simbolus – vējdzirnavas. Pa Priekules ielām dodas meitenes ar puķu virtenēm kaklā vai vainagiem galvā. Dzīvojot vēl Dziesmu un deju svētku atmiņās, Priekules ielās manāmi daudzi kolektīvi, kas ģērbušies tautastērpos, ieskaitot vietējo “Duvzari”. Šie kolektīvi Rīgā piedalījās gan gājienā, gan atklāšanas koncertā, gan arī svētku noslēguma lielkoncertā “Četriem vējiem siets”. Savstarpējā draudzība nostiprināta Simtgades deju svētkos. Arī lielie un mazie kalētnieki ievēro vienotu, stilizēti tautisku stilu, bet Priekules vidusskolas karogu nes smaidīgi jaunieši, kuriem tautastērps ir svēta lieta.
Bērnu kolektīvs “Ķinķēziņi” savās rokās tur milzīga izmēra burtus. Bērni iemācījušies iet ierindā tā, lai vēlējums “Sveicam svētkos!” būtu skaidri salasāms no visām pusēm. Gājienā soļo arī senioru Eiropas deju kolektīvs “Valceris” ar ciemos uzaicinātajiem draugu kolektīviem, kuri sestdienas pēcpusdienā vienojas grandiozā koncertā pie tornīša. Ieradušies arī Priekules novada pašvaldības tuvākie ārvalstu draugi no Lietuvas pilsētas Skodas.

Ar krāsni un motociklu
Īpašu ievērību arī šogad iegūst gājiena dalībnieki, kuri nevis dodas kājām, bet gan ar braucamajiem. Ovācijas izpelnās jau pieminētie velosportisti, kā arī motociklisti, kuri nekautrējas parādīt, ko nozīmē ar riepām kūpināt asfaltu. Priekules novada teritorijas saimnieciskais vadītājs Edgars Rubezis sava braucamā piekabē ved burbuļpūtēju inventāru. Jautrie trollīši ar dažāda izmēra un formas burbuļiem iepriecina ne tikai bērnus, arī pieaugušo sejas rotā izbrīns un pārsteiguma smaidi. Priekules mūzikas un mākslas skolas pārstāvju orķestris sasēdies lielākas mašīnas aizmugurē un spēlē katrs savu mūzikas instrumentu.
“Priekules namu” kolektīvs, rotājies ar saulespuķēm un sapušķojis savu darba mašīnu, gājienā dodas ar uzmundrinājuma saukli – “Dzīvojam ar prieku!”
Un turpat jau rullē “Skroderdienu Silmačos” Ābrams jeb Mārtiņš Zaremba ar visu krāsni, kas kūp pelēki zilos dūmos, un gājiena dalībniekiem atliek tikai minēt, vai krāsns, kā paredzēts izrādes gaitā, sabruks un Ābrams kritīs, vai ne. Restaurētā motociklā ar blakusvāģi gājienā Ābramu pavada viņa dēls Joske ar daiļo sievu Zāru jeb Ģirts un Agnese Pinkovski, kā arī pārējie galvenie iestudējuma “Skroderdienas Silmačos” varoņi. Stadionā lugas tēma turpinās – tur redzamas grozāmies Pindacīša un Bebene jeb Priekules kultūras nama saimnieces Rigonda Džeriņa un Liena Braže.

Kopā strādāt un līdzi just
“Priekulē ir vietas, kur ikkatram gūt dvēseles mierinājumu,” savā apsveikuma uzrunā uzsver V. Jablonska. “15. Ikara svētki ir īpaši ar to, ka tieši svētku dienā Priekules novada dzimtsarakstu nodaļā laulības noslēdz trīs pāri,” atklāj domes priekšsēdētāja un aicina svētku apmeklētājus jaunajam pārim vēlēt mīlestību mūža garumā, saucot “Rūgts!”. Novada vadītāja arī slavē iedzīvotājus, ka visi kopā ne tikai prot strādāt, audzināt un skolot bērnus, bet spēj arī līdzi just – būt draugi un atbalsts priekos un bēdās.
Pazīstamais pasākumu vadītājs un aktīvais laika ziņu moderators Māris Grigalis, kurš vada svētku koncertu bērniem, Priekuli Ikara svētkos paspēj apsveikt arī ar televīzijas starpniecību, vēstot, kāds būs laiks. “Visu dienu būs mākoņains, brīžiem skaidrosies. Lai līst rīt, bet galvenais, ka medicīniskais laika tips šodien ir pirmais – tas ir īpaši labvēlīgais!” savā uzmundrinošajā stilā svētku dalībniekiem un apmeklētājiem vēsta M. Grigalis. Dalībnieki gan trin mēles un šaubās, vai tiešām šie būs Ikara svētki, kad nelīst lietus, jo iepriekšējo gadu pieredze liecinot – ja nelīst no rīta, kad notiek gājiens, tad noteikti līst balles laikā. Šoreiz uzlīst tikai pret rīta pusi, kad svētku zaļumballe jau tuvojas noslēgumam.