Izvēlas uzticamus medijus un ziņu ieguves rīkus

2018. gada 22. augusts 06:43

936

Izvēlas uzticamus medijus un ziņu ieguves rīkus

“Normāls un informēts cilvēks uzreiz sapratīs, kā atšķirt īstu ziņu no neīstas, un, ja nebūs pārliecināts, viņš līdzīgu ziņu meklēs lielākajos ziņu izplatīšanas kanālos,” saka aizputniece Inta Vecvagare. To, ka cilvēkam šaubīga rakstura informāciju jāprot atpazīt, piekrīt arī citi Aizputes novada iedzīvotāji.

Balstās uz ieteikumiem
I. Vecvagare pēc profesijas ir pārdevēja, bet vēl bez tā – māmiņa. Tādēļ, lai skatītos, klausītos un lasītu ziņas, laika atliek pavisam maz. “Ziņām, ko lasu, klausos un skatos, veltu kādu pusstundu dienā. Vairāk nevajag, lai uzzinātu svarīgāko,” norāda sieviete. Viņa stāsta, ka jaunākās informācijas un ziņu ieguvei izmanto pieejamākos un populārākos mediju kanālus. “No televīzijas kanāliem skatos “TV3” un “LNT”, no portāliem – “Delfi” un “Tvnet”. Par svarīgāko pašvaldībā lasu Aizputes vietējā avīzē. Pārējo uzzinu internetā,” paradumus mediju izmantošanā raksturo I. Vecvagare. Izvēloties medijus, sieviete bieži balstās uz apkārtējo ieteikumiem, kā arī pievēršas tiem interneta portāliem, kuriem ir lielāka reklāma un kuri ir atpazīstamāki. “Tiem arī var uzticēties, jo tos lasa un skatās daudzi,” uzsver aizputniece. Svarīgākās ziņas viņa uzzinot arī no kanāla “TV3”. “Mūsu mājās tā ir iegājies. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio programmas neizmantojam – tas mums nav populāri. Nacionālos medijus parasti skatās un klausās omītes. Man kā jaunam cilvēkam patīk “Radio Tev” – tur reizi stundā ir ziņas, bet pārējā laikā – forša mūzika,” viņa papildina.

Aizputniekam Laimonim Zariņam ir 81 gads. Ļoti daudzi vecāka gadagājuma cilvēki atsakās no modernajām tehnoloģijām, uzskatot, ka to apguvei šķērslis ir vecums un tas vairs nav vajadzīgs. Savukārt L. Zariņš ir viens no tiem, kurš no pašiem pamatiem apguvis interneta lietošanu. “Ziniet, tā ir ļoti ērti. Un nekāda vaina, tagad daudzas lietas daru, skatos un informāciju, svarīgākās ziņas iegūstu internetā!” palepojas kungs. “Tikai svarīgi, lai apgūtās zināšanas tiktu pielietotas. Tiklīdz kā ilgāku laiku interneta lietošanu atstāju novārtā, man aizmirstas, kā kādas konkrētas lietas ir jādara,” viņš pastāsta. Vīrietis kā iecienītāko mediju nosauc Latvijas Televīzijas 1. kanāla ziņas un Latvijas Televīzijas 7.kanālu, kur iecienījis sporta pārraides un ziņas.

Internetu izmanto reti
Laila Cīrule strādā Aizputes pilsētas bibliotēkā. Viņa stāsta, ka personīgi ļoti cenšas nelasīt ziņas par politiku. “Tā ir tēma, par kuru varu palikt ļoti nejauka” saka bibliotēkas darbiniece. “Pārāk par aktuālākajām ziņām neinteresējos, izmantojot kādus medijus. Ļoti daudz pastāsta mani draugi un bibliotēkas apmeklētāji,” viņa piebilst. Sieviete atklāj, ka televizoru neskatās un ziņas no televīzijas kanāliem neiegūst. “Pārsvarā izmantoju internetu, arī telefonā, kur visbiežāk svarīgākos jaunumus iegūstu sociālajos tīklos. No žurnāliem man patīk “Zintnieks”, kur ir laba, dvēseliska lasāmviela, bet grāmatām man neatliek laika,” norāda L. Cīrule.

Darbā bibliotēkā novērojusi, ka iedzīvotāji salīdzinoši ļoti maz nāk uz bibliotēku, lai lasītu ziņas interneta portālos. “Datorus un internetu pārsvarā izmanto tie, kuriem mājās to nav. Bet ziņas tajos lasa ļoti reti. Pārsvarā datoru un internetu izmanto, lai pirktu ceļojumu biļetes vai spēlētu spēles,” viņa stāsta. Biežāk bibliotēkas apmeklētāji “sēžot” sociālajos tīklos un izmantojot e-pastu. Iecienītāki ziņu ieguvei ir tradicionālie mediji, ko piedāvā bibliotēka – avīzes un žurnāli. “Laikrakstus uz mājām neizsniedzam, tos var lasīt tepat uz vietas. Bibliotēka abonē trīs populārākās avīzes – “Latvijas Avīzi”, kas aptver tēmas par visu valsti, un abus vietējā mēroga drukātos izdevumus – “Kursas Laiku” un “Kurzemes Vārdu”. Cilvēki, kuri apmeklē bibliotēku, izlasa jaunākās ziņas avīzē. Savukārt uz mājām izsniedzam žurnālus. To bibliotēkā ir pieejami ar 29 nosaukumiem – tie ir gan iknedēļas izdevumi, gan tematiskie,” saka L. Cīrule. “Jāņem vērā, ka cilvēkiem ir ierobežoti līdzekļi, lai varētu abonēt avīzes un žurnālus, tāpēc labi, ka informācijai viņiem ir piekļuve bibliotēkās,” vērtē bibliotekāre. “Visbiežāk cilvēki dalās informācijā par izlasītajām grāmatām, bet ne par ziņām – tās parasti neapspriež,” vērojumos dalās L. Cīrule.

Interesē vietējās ziņas
“Par aktualitātēm, kas notiek Aizputes novadā, uzzinu no vietējās novada avīzes, kas iznāk reizi mēnesī, aplūkoju aktualitātes Aizputes novada mājaslapā. Jāatzīst gan, ka tikai reizēm, kad nepieciešama kāda konkrēta informācija. Cenšos sekot līdzi “Aizputes TV” jaunākajiem sižetiem,” saka Agate Ūdre. “Tā kā strādāju Kuldīgas novada Bērnu un jauniešu centrā, regulāri lasu laikrakstu “Kurzemnieks”, kas iznāk trīsreiz nedēļā, regulāri izmantoju Kuldīgas novada mājaslapu un sociālā tīkla “Facebook” kontu, kā arī sekoju līdzi “Skrundas TV”,” norāda jaunā sieviete. “Lai iegūtu aktuālo informāciju par valstī notiekošo, klausos “Kurzemes radio“, radio “Skonto”. No rītiem sanāk noskatīties “LNT 900 sekundes” un ziņas pulksten 18. Labprāt brīvdienās skatos “LTV1” piedāvātos raidījumus, piemēram, “100 g kultūras”, īpaši patīk “Re:TV” sižeti par Latvijas novadiem,” informācijas ieguves paradumus raksturo A. Ūdre.
“Ikdienā izmantoju sociālo tīklu “Facebook”, kurā īpašu uzmanību pievēršu aktualitātēm, ko publicē “Delfi”, “liepājniekiem.lv”, “Kurzemnieks”, “LA.LV”,” norāda aizputniece.

A. Ūdre nesekojot, piemēram, deputātu, politiķu vai kāda konkrēta žurnālista intervijām un viedokļiem. “Intervijas vai viedokļus, kurus nejauši sanāk dzirdēt radio vai redzēt televīzijā, kā arī izlasīt portālos, es pie sevis individuāli apdomāju un izvērtēju – piekrītu vai nepiekrītu, bet tā speciāli nesekoju kāda viedoklim. Patīk reizēm iedziļināties diskusijās, kur kādam sabiedrībā zināmam cilvēkam tiek uzdoti tādi tiešie jautājumi.”

Patiesību no meliem prot atšķirt
“Esmu pamanījusi, ka visbiežāk sociālajos tīklos parādās ziņas ar uzmanību piesaistošiem virsrakstiem, informāciju, kas lasītāja uzmanību piesaista zibenīgi. Taču apdomājoties un izlasot, kas šo ziņu ir publicējis, top skaidrs, ka tomēr ziņas saturs ir stipri neloģisks, un jāsecina, ka tā informācija ir nepatiesa. Zinu, ka ir cilvēki, kuri izlasa vien virsrakstu un ar nepatiesu ziņu dalās tālāk. Man jau liekas, ka to var uzreiz pamanīt. Ja rodas šaubas, var taču līdzīga satura ziņu pameklēt populārākajos portālos,” spriež I. Vecvagare. “Atceros, ka pēdējā saskare ar viltus ziņām bija par tirdzniecības centrā it kā notikušu iegruvumu, kur ir vairāk bojāgājušo un ievainoto nekā Zolitūdes nelaimē. Ieraugot virsrakstu, bija Latvijā neeksistējoša nosaukuma veikals, kurā it kā negadījums noticis – tas lika saprast, ka tie ir meli,” atminas sieviete.

“Ļoti uzmanīgi attiecos pret ziņu patiesumu, lasot kādu rakstu, sekoju līdzi šīs ziņas izplatītājam, jo šobrīd ir drausmīga situācija tieši viltus ziņu izplatīšanā. Lielākā daļa informācijas, ko var atrast sociālajos tīklos, ir viltus, tāpēc es atbalstu gan laikrakstu izmantošanu informācijas ieguvē, gan radio un televīziju. Sociālie tīkli man personīgi ir vairāk izklaidei un saziņai ar paziņām,” norāda A. Ūdre.
L. Zariņš par viltus ziņu un īstas informācijas apriti teic, ka orientējas un prot atšķirt patiesību no nepatiesības. “Es filtrēju informāciju,” smaidot saka vīrietis. “Acīmredzamas aplamības ir jāprot ieraudzīt, saskatīt un saklausīt,” uzsver L. Zariņš.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izvēlas uzticamus medijus un ziņu ieguves rīkus

Kategorijas