Rekurzeme.lv ARHĪVS

Pie kopsaucēja nenonāk

ZANE GVOZDE

2018. gada 23. augusts 07:00

1683
Pie kopsaucēja nenonāk

15. augustā Medzes pagasta Tāšu muižā norisinājās informatīva sanāksme par dabas lieguma “Tāšu ezers” dabas aizsardzības plāna izstrādes uzsākšanu. Plāna uzdevums ir saskaņot dabas aizsardzības un resursu izmantošanas, reģiona attīstības un iedzīvotāju intereses tā, lai tiktu saglabātas teritorijas dabas vērtības.
Plānu paredzēts izstrādāt turpmākajam 15 gadu periodam.

Vēlas iedzīvotāju idejas
Dabas aizsardzības plānu Grobiņas novada pašvaldības uzdevumā izstrādā SIA “Enviroprojekts”, tādēļ uz sanāksmi bija pulcējušies gan domes pārstāvji, gan projekta izstrādātāji. No Grobiņas novada domes puses par plāna izstrādi atbildīga ir Attīstības un uzņēmējdarbības nodaļas projektu vadītāja Maira Melvere. Viņa, vaicāta, ko cer sagaidīt no sanāksmes un tikšanās ar vietējiem iedzīvotājiem, atbild: “Svarīgi, lai uz tikšanos ierastos iedzīvotāji, kuriem īpašums atrodas dabas lieguma teritorijā, uzņēmēji, biedrības. Mums jāsaprot, ko cilvēki šai vietā vēlas darīt.” M. Melvere norāda, ka pašvaldība dabas liegumā būtu ieinteresēta atbalstīt lauku tūrismu. Šobrīd tiek domāts par veloceliņa izveidi visapkārt ezeram. Domes pārstāvei šķiet, ka sanāk­smes galvenais mērķis ir – uzklausīt cilvēku idejas un priekšlikumus par vietas apsaimniekošanu, lai tos varētu iekļaut plānā.
M. Melvere atzīst, ka pēc plāna izstrādes interesentam, kurš vēlēsies individuāli darboties un šai vietā ko uzsākt, būs jāiet grūts un garš ceļš, jo visas darbības būs jāsaskaņo ar Dabas pārvaldi. Ja konkrētās ieceres tiks pētītas un apspriestas plāna izstrādes ietvaros, tad atbalstu saņemt būs vieglāk.

Uztrauc nosargāšana
Sanāksmē lielākoties bija pulcējušies vietējie iedzīvotāji, kuru īpašumi atrodas ezera tuvumā. Vairumu no viņiem satrauca tas, vai, uzsākot kādus pamatīgus būvniecības darbus vai atvēlot Tāšu ezera teritoriju lauksaimniecības zemju iekopšanai, netiks ietekmēta apkārtējā vide. Par to savas bažas pauda vēsturnieks, Tāšu muižas atjaunotājs Juris Zviedrāns. Viņš plāna izstrādātājiem vaicāja, vai tiks domāts par ezera krastā mītošo putnu un aizsargājamo augu, piemēram, naktsvijolīšu turpmāko aizsardzību. Viņaprāt, Tāšu ezeram būtu nepieciešams noteikt aizsargjoslu, kas liedz darbības veikt paša ezera tuvumā.
SIA “Enviroprojekts” pārstāve pastāstīja, ka šādas joslas dabas liegumam līdz šim nav bijis, taču noliedza, ka satraukumam būtu pamats. Ikviens ieteikums un plānotā darbība Tāšu ezera tuvumā tiks rūpīgi izpētīta, lai noteiktu, kā tā ietekmēs apkārtējo vidi. Tiks izstrādāti speciāli noteikumi teritorijas apsaimniekošanai. Tieši tādēļ projekta realizētāji uzsvēra, cik svarīgi ir saprast cilvēku vēlmes, lai rīkotos tālāk.
Pagaidām konkrētu ideju trūkst. Sanāksmes laikā vietējie iedzīvotāji kaismīgi runāja par ezera līdzšinējo apsaimniekošanu, precīzāk, patvaļu, kas valdījusi no cilvēku puses. Citi mēģinājuši ūdens līmeni ezerā celt, citi – panākt tā kritumu, rīkojoties katrs pēc saviem ieskatiem un interesēm. Kāda vietējā iedzīvotāja pauda savas pārdomas par ūdens līmeni ezerā: “Ko lai es saku, ja man pavasarī pīles peld pa sētu? Tur ir pīles, tur ir zosis, tur ir gulbji. Visi te apkārt brēc, bet man ezers ir sētā. Es nemaz neskrienu, nekliedzu un nesūdzos.” Tāšeniece, līdzīgi kā vietējais uzņēmējs Rolands Ekšteins, atzina, ka ūdens līmenis ezerā ir tāds, kāds tas ir, un to vajadzētu pieņemt, necenšoties pašrocīgi to koriģēt. R. Ekšteins vienīgais sanāksmes laikā izteica reālu dabas lieguma teritorijas apsaimniekošanas plānu. Viņaprāt, teritorijā esošās zemes vajadzētu atpirkt no to īpašniekiem un tās pārvērst par zālēdāju dzīvnieku ganībām. Līdzīgi, kā tas jau ir Papes dabas parkā un Vītiņu pļavās. SIA “Enviroprojekts” pārstāve Līga Blanka atzina, ka zemju atpirkšana būtu grūta un dārga, turklāt būtu jānosaka arī konkrēts ganāmpulka apjoms, lai sabalansētu dzīvnieku skaitu uz konkrēto platību.
Sanāksme noslēdzās, pie konkrēta priekšlikuma un kopsaucēja tā arī nenonākot. Netika izveidota arī plāna izstrādes uzraudzības grupa. Taču līdz mēneša beigām SIA “Enviroprojekts” gatava priekšlikumus saņemt elektroniski, lai nākamajā tikšanās reizē, kad tiks apspriesta plāna pirmā redakcija, vēl varētu veikt labojumus un papildinājumus.