Kafejnīca “Zem liepas” pārdzīvo gadu desmitus

2018. gada 23. augusts 07:00

6143

Kafejnīca “Zem liepas” pārdzīvo gadu desmitus

Grobiņas kafejnīca “Zem liepas” ikdienas garāmbraucējiem, iespējams, paliek nepamanīta, taču vietējie un gadu gaitā iegūtie klienti šo vietu labi zina un ar prieku atgriežas. Kafejnīca nemainīgi strādā jau no pirmsākumiem – 1992. gada, kad tajā darbību uzsāka grobiņnieks Valdis Luters. Nu saimniekošanu no tēva pārņēmis dēls Kaspars.

Pārņem tēva iesākto
K. Luters stāsta, ka brīdī, kad ģimenes bizness uzsākts, cilvēki vēl norēķinājušies ar rubļiem. Tad nācis latu periods, un nu jau kafejnīca piedzīvo eiro laikus: “Iziets cauri visām valūtām.” Kad tēvs sācis darbību kafejnīcā, viņam piedāvāta iespēja ēdināšanu nodrošināt arī Grobiņas vidusskolā (tagadējā ģimnāzijā – red.). Ģimene sāka darboties arī tur – skolā pavadīti piecpadsmit gadi, un šefību uzņēmies tieši K. Luters. Pirms trim gadiem, kad skola, pārejot ģimnāzijas statusā, izsludināja konkursu par ēdinātāja piesaisti jaunajā virtuvē, K. Luters lēma tajā nestartēt. Tā vietā viņš izvēlējies nākt un saimniekot kafejnīcā, lai turpinātu ģimenes aizsākto. Tēvs Valdis devies pensijā, un bijis nepieciešams kāds, kurš ikdienā būtu gatavs nodoties šim darbam. “Izremontējām telpas, mēģinājām no padomju stila tikt vaļā. Kaut ko vajadzēja mainīt,” par paveikto pēc kafejnīcas pārņemšanas stāsta K. Luters. Viņš atzīst, ka vēlme pēc gaišākām un omulīgākām telpām bijusi arī kafejnīcas apmeklētājiem. Ja iesākumā domāts veikt daļēju remontu, tad darba procesā secināts: jāremontē pamatīgi. Kafejnīcas interjers 26 gadu laikā nokalpojis “gan morāli, gan visādi citādi”. K. Luters atzīst, ka ir priecīgs par pieņemto lēmumu un ar gala rezultātu ir apmierināts. Vairs nav ne miņas no tumšā, drūmā interjera. Telpas vēl plānots izgreznot, sienām veidojot skaistus gleznojumus. Tur K. Luteram talkā nāks labs draugs Jānis Kozlovskis, kurš darbojas SIA “Reklāmas apgāds”.

“Visi dara visu”
K. Luters spriež, ka izdevies gadu gaitā noturēt ģimenes biznesu, jo kafejnīcai izveidojies pastāvīgo klientu loks, kuri zina: ja vēlas labi paēst, šī ir īstā vieta. Viņš gan nenoliedz, ka konkurences apstākļos izdzīvošana ir apgrūtināta. Jāmāk sabalansēt gan ēdienu cenas, gan jādomā par darbinieku algām. “Jo cena zemāka, jo pavāram mazāka nauda. Visu laiku jādomā, kā pavāru noturēt.” Ikdienā kafejnīcā strādā trīs darbinieki un, pēc K. Lutera teiktā, “visi dara visu”. Piemēram, pavārs var arī traukus mazgāt un viesmīle var pagatavot saldos ēdienus. Lai viss noritētu veiksmīgi, ir jāsadarbojas. Piemēram, līdz pulksten 11 visas trīs meitenes ēdienus sagatavo un pēc tam apkalpo klientus. Tas reizē ir garants, ka ēdiens katru dienu ir svaigs, jo gatavots konkrētās dienas rītā. Kafejnīcā nav pieņemts ēdienu sagatavot ilgstošai glabāšanai. Izejvielas, it īpaši sakņaugi, nāk lielākoties no vietējiem zemniekiem, piemēram, Rolanda Dambja Medzē. Gaļu K. Luters pārsvarā iepērk tirgū vai veikalā “Promo”. Kafejnīcas saimnieks atzīst, ka viņu specializācija ir pusdienas. Katru dienu “Zem liepas” ir jauns pusdienu piedāvājums, kad kārtīgi paēst var par pavisam demokrātisku cenu, tāpēc lielākais cilvēku pieplūdums ir tieši dienas vidū. “Latvietis neies ēst brokastis,” novērojis kafejnīcas saimnieks. Viņam šķiet, ka ikdienā apmeklēt kafejnīcas vai restorānus var vien retais tieši augstās cenas dēļ. Tāpēc pusdienu piedāvājums ir lieta, kam jābūt pa kabatai. K. Luters atklāj, ka piedāvājumu izmanto arī daļa uzņēmēju, pasūtot ēdienu tieši uz biroju. Arī šādu opciju – ēdienu piegādi – kafejnīca nodrošina.

Piesaista ar elementiem
K. Luters norāda, ka kafejnīcas priekšrocība ir vasaras dārzs. Cita tāda Grobiņā neesot. Dārza vidū čalo strūklaka, skaistu skatu veido apstādījumi un kā spilgts akcents kalpo melns motocikls. Āra laukumā padomāts arī par mazākajiem apmeklētājiem – tur pieejamas šūpoles. Kafejnīcas saimnieks ir pārliecināts, ka jaukā vasaras dienā pasēdēt dārzā un baudīt ēdienu vai kādu dzērienu ir tieši laikā. Āra laukumu, kurā izveidots vasaras dārzs, plānots papildināt un ar laiku vēl vairāk iekārtot. “Vai nu tu esi visā iekšā, vai ne. Bišķi nevar,” pārliecinājies K. Luters. Interesants ir arī veids, kā “Zem liepas” komunicē ar saviem klientiem. Lai ēstgribētāji saprastu, vai kafejnīca konkrētajā brīdī atvērta vai ir jau slēgta, pie tās novietots luksofors. Par to “Kursas Laiks” rakstīja jau 2008. gadā, un vēl šodien luksofors signalizē – varēs cilvēks kafejnīcā mieloties vai ne. Kā skaidro K. Luters, ja luksoforā deg sarkanais signāls, tas nozīme, ka kafejnīca ir slēgta. Ja redzams oranžais signāls – kafejnīcā ir bankets, tādēļ var vien nākt saņemt pasūtījumus. Taču, ja redzams zaļais signāls – visi laipni gaidīti! K. Luters atminas, ka luksofors kafejnīcas īpašumā nonācis pēc tā norakstīšanas, kad visā Latvijā nolemts pāriet uz diožu luksoforiem. Ideja par tā lietojumu piederot K. Lutera tēvam Valdim.

Konkurence neļauj atslābt
Lai gan kafejnīca savu vietu ēdinātāju vidū ir iekarojusi, K. Luters atzīst – atslābt nevar. Viņš gan nenoliedz, ka ir arī pozitīvs aspekts: “Konkurence liek domāt, attīstīties.” Tā arī dzimusi ideja par vasaras dārza izveidi – lai kaut kā atšķirtos uz citu vietējo ēdinātāju fona un piedāvātu klientiem pievienoto vērtību. K. Luters smejot teic, ka citur iespējas ēst kompleksās pusdienas pie strūklakas nav. Šobrīd kafejnīcas oficiālais darbalaiks ir no pulksten 8 līdz pulksten 16, bet tiek domāts par tā pagarināšanu. It īpaši vasarā, kad Grobiņa ir daudzu tūristu un velobraucēju galamērķis. Arī daļa pastāvīgo klientu žēlojušies, ka labprāt vakarā pēc darba kādreiz iegrieztos kafejnīcā, taču diemžēl tā ir slēgta. K. Luters vēl šo jautājumu apdomā, lai saprastu, vai tas ir finansiāli izdevīgi. Garāks darbalaiks prasa arī lielākus ieguldījumus, tādēļ jāsaprot, vai tas ir abpusēji izdevīgi. Par to, ka “Zem liepas” piedāvājums tīk dažādām gaumēm, šaubu nav. Kafejnīcā bieži pieprasīti ir banketi un galdu klāšana izbraukumā. “Uzņēmēji aicina ēdināt savās vasaras spēlēs, arī citos pasākumos,” piemēru min K. Luters. Viņš priecājas par cilvēkiem, kuri regulāri atgriežas kafejnīcā, un personāls jau zinot, ko un cik daudz cilvēks vēlas uz sava šķīvja. Apmeklētāji jūt personisko un labvēlīgo pieeju. “Ēdiena kvalitāte tiek novērtēta. Svarīgi, lai tā atbilst cenai, jo cilvēkam svarīgi labi paēst,” pārliecināts kafejnīcas saimnieks.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kafejnīca “Zem liepas” pārdzīvo gadu desmitus

Kategorijas