“ma-DARAS” magnēts un Vērgales svētki bez steigas

2018. gada 23. augusts 07:00

1185

“ma-DARAS” magnēts un Vērgales svētki bez steigas

Pāvilostas novadā pagājušās nedēļas nogalē krāšņi tika svinēti Vērgales pagasta svētki, un Ziemupē kā magnēts pievilka atpūtas pasākums “ma-DARA”. Vērgales pagasta svētkos gaidīts bija vidējās paaudzes deju kolektīva “Vērgalīte” uznāciens, kas aicināja uz jaunā – Rucavas tērpa prezentāciju un priecēja ar tautastērpu parādi.

Svētku rītā šuj vīles
Deju kolektīvs “Vērgalīte” pērn piedalījās projektu konkursā “LMT Latvijai” Pāvilostas novadā un ieguva finansējumu savam projektam “Jauni goda tērpi deju kolektīvam “Vērgalīte””. Kolektīvs savu tautastērpu kolekciju papildināja ar Rucavas sieviešu un vīriešu tautastērpu komplektu, kā arī iegādājās jaunus tērpu aksesuārus.
Pēc parādes projekta vadītāja un kolektīva dejotāja Ineta Brensone stāsta, ka svētku rītā Liepājas muzeja Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete vēl pēdējās vīles šuvusi. Kolektīvs arī iegādājies vīriešiem jaunas naģenes un visu, kas trūcis – kurpes, zeķes. “Esam priecīgi un krāšņi,” lepojas I. Brensone. Viņa piebilst, ka Rucavas tērps izvēlēts, jo tā vēl nav bijis “Vērgalītes” tautastērpu kolekcijā.
“Vērgalīte” šogad Rīgā ieguva trešo vietu XXVI Vispārējo latviešu Dziesmu un XVI Deju svētku laikā notikušajā latviešu tautastērpu skatē. “Precīzi darinām. Konsultējamies ar Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāju. Mūsu tērpi ir etnogrāfiski precīzi un pareizi, tāpēc nekaunamies startēt skatēs un gūstam rezultātus,” uzsver projekta vadītāja.
Rucavas tērpus svētkos demonstrē Anita Sprudzāne un Mārtiņš Linde. Abi atzīst, ka jūtas kā zvaigznes. Bijusi fantastiska sajūta uzvilkt jaunos tērpus.
Pēc tautastērpu parādes ikviens var degustēt vietējo medu, pienu un maizi. Jānis Zelgalvis no bioloģiskās saimniecības “Jaunzemji 9” atvedis 11 pusotra litra pudeles ar pienu, bet ar balto grādīgo dziru viņu mēģina izkonkurēt Normunds Dunkers. Viņš pauž, ka ir pieaicināts “uztaisīt ampeli”. “Piekrišana varētu būt labāka. Ja vajag, var pat 500 litrus uzreiz dabūt,” par sava piena krātuvēm saka J. Zelgalvis.

Zupa ar vietējām zivīm
Vērgalnieks Aivars Sprudzāns svētku apmeklētājus cienā ar paša vārītu zivju zupu. Viņš piebilst, ka skolas virtuve tik kartupeļus palīdzējusi nomizot. Gardajā zupā ir turpat Vērgales dīķī saķertās zivis – līdaka, asaris, rauda, klāt pievienota arī vimba no jūras un iesprucis ledusskapī aizķēries lasis no pavasara.
“Brīnišķīgi!!! Es salīdzinu ar Liepāju un lielajiem pilsētu svētkiem. Man patīk, ka te mazāk cilvēku un mīlīga atmosfēra. Bērni var piedalīties radošās darbnīcās. Parasti lielos svētkos ir garas rindas, tad ātri paskrienam garām. Te ir svētki bez steigas,” salīdzina liepājniece Endija Liniņa, kura uz Vērgali atbraukusi ar vīru un dēliem.
Liepājniece Zaiga Alkšare vērtē, ka svētki ir lieliski un plaši. Bērniem ir daudz ko darīt. Viņas vīrs ir no Vērgales, tāpēc atbraukuši uz svētkiem.
“Mūs uzaicināja svētkus kuplināt. Esam patiesi gandarīti, ka te nokļuvām, ka esam bagātinājušies ar latviešu kultūru. Tērpu skate bija fantastiska un aizraujoša. Varam būt lepni par Latviju, ka esam šeit un tā ir mūsu zeme,” saka Saldus akordeonistu ansambļa “Akords” dalībnieks Marģers Funka.

Vienmēr jauna
Desmit kilometrus attālajā Ziemupē pagājušajā sestdienā valda citas noskaņas. Jau septīto reizi uz satikšanos aicināja atpūtas pasākums “ma-DARA”. “Citus gadus godā tika celtas tādas vērtības kā saule, saknes, zalktis, rasa, uguns. Zīmīgi, ka šā gada augs Latvijā ir tieši madara, mūsu vadmotīvs ir zieds. Zieds – daļa no augsmes, posms pirms augļiem vai pilnīgas nobriešanas. Zieds kā pēctecība stiprām saknēm savā zemē. Krāšņākais un košākais no attīstības posmiem. Arī kā daļa no rituāla, kad ziedojam no sevis,” stāsta viena no “ma-DARA” organizatorēm Daina Vanaga.
Saulainajā pēcpusdienā Ziemupes stāvlaukumā “ma-DARA” aizsākas ar “DziesmoTAVU”, kur uzstājās folkloras kopas un ansambļi. Pēc tam “Tējnīcā” satiekas dzejnieki un dziesminieki. Plašs piedāvājums ir tirdziņā, un darbojas arī prasmju MĪTAVA. Programmā iekļauts arī pašaizsardzības paņēmienu treniņš kopā ar Pāvelu Seredu un Iļju Kukļevu. Viņi ir Baltijas un Latvijas čempioni cīņas sportā “Pankrations” (cīņas bez noteikumiem). Darbojas “Pūķspārna vasaras skola”, bet vakarā – uguns rituāls.

Pievelk kā magnēts
Katlakalna folkloras kopa “Rāmupe” nodzied pirmā, pēc tam aizstaigā līdz jūrai un sadziedas tur ar viļņiem un putniem, baudot sauli. Kopas dalībnieces stāsta, ka pamanījušās nebūt klāt tikai pirmajā “ma-DARA” reizē. Viņuprāt, “ma-DARA” vienmēr prot būt jauna, un Ziemupē vienmēr esot interesanti. ““ma-DARA” ir garšīga, ar dažādām garšām un skaņām. Pasākums izkristalizējas katru gadu no jauna. Tie, kas pabijuši, nākamgad atkal mēro ceļu uz Ziemupi. Pievelk kā magnēts,” uzskata kopas dalībnieces.
“Rāmupes” dziedātājas atminas, ka vienu gadu pasākumā mācījušās instrumentus gatavot, citā reizē rotas darinājušas, uzzinājušas daudz par tautastērpiem.
Ziemupnieces Skaidrīte Blūma un Sofija Treibaha atbrauc uz mirkli, saķer sajūtas un tad atkal prom. Viņas stāsta, ka “ma-DARA” ir lieliska ar savu atmosfēru. Vienmēr viesmīlīgi, omulīgi un patīkami. Šogad vēl plašāka ar tirdziņu. Abas dāmas pirms tam bijušas arī Vērgales pagasta svētkos un vērtē, ka tur gan viss ir izstiepts. Vairāk piedāvājums bērniem.
Liepājnieks Uldis Ozoliņš piedalās arī pašaizsardzības treniņā, pirmo reizi ko tādu darījis. Puisis uzzinājis, kā izvairīties no sitieniem, kā uzbrucēju satvert. Viņam interesē pasākuma koncerti. Ievērojis, ka “ma-DARA” ar katru reizi pilnveidojas un kļūst vērienīga.

+ 3

Rekurzeme.lv ARHĪVS

“ma-DARAS” magnēts un Vērgales svētki bez steigas

Kategorijas