Rekurzeme.lv ARHĪVS

Maza skola lielu zinību gaidās

ZANE GVOZDE

2018. gada 30. augusts 07:00

1807
Maza skola lielu zinību gaidās

Šo mācību gadu Virgas pamatskola uzsāks jaunas direktores vadībā. Turpmāk skolu vadīs Zaiga Ūdriņa, kura jau iepriekšējā gadā pildīja direktores pienākumus. Jaunā direktore “Kursas Laikam” atklāj, ar kādām domām sagaida 1. septembri un kā noris sagatavošanās darbi jaunajam mācību gadam.

Klase ar vienu skolnieci
Pagājušajā mācību gadā Z. Ūdriņa iecelta par skolas direktores pienākumu izpildītāju, jo iepriekšējā direktore amatu atstājusi. Kad Priekules novada domes izsludinātajā konkursā uz vakanto vietu neviens nepieteicās, Z. Ūdriņu uzrunājuši kolēģi. “Apdomājos un piekritu, bet tas nebija viegls lēmums. Tā ir ļoti liela atbildība,” atzīst skolas direktore. Viņa atklāj, ka jaunā kompetenču izglītība un ikdienas mācību darbs satraukumu nerada. “Spiediens uz mazajām skolām, uz bērnu skaitu – tas mani satrauc.” Z. Ūdriņa stāsta, ka arī šajā mācību gadā skolēnu skaits būs līdzvērtīgs citiem gadiem – mācības 1. septembrī uzsāks 53–56 bērni. Šim skaitam klāt nāks arī tie 40 bērni, kuri mācīsies pirmsskolas posmā. Skolas direktore priecājas, ka bērnu skaits skolā ir pietiekams. Vecākajās – 8. un 9. klasē – skolēnu ir gana daudz. Direktori satrauc vien fakts, ka mācības 7. klasē šogad uzsāks tikai viena skolniece. Iepriekš bērnu šajā vecumposmā bijis trīs, taču divi skolēni izvēlējušies mācības turpināt citā skolā. “Tas mums ir sāpju punkts. Jādomā, ko darīt, kā savienot, pievienot.” Ar praksi, kas izplatīta citās nelielajās novadu skolās – daļai skolēnu nodrošināt transportu uz citiem pagastiem – Virgas pamatskola neaizraujas. “Īpaši bērnus nemeklējam. Kas pie mums nāk, tos mēs pieņemam. Notiekošais ir dabīgs process – daži atnāk, daži aiziet, daži maina dzīvesvietu vai ir citi apstākļi. Bet daudz šādu situāciju nav,” raksturo Z. Ūdriņa. Par pedagogu trūkumu Virgā satraukuma nav – visos mācību priekšmetos skolotāji jaunajā mācību gadā būs.

Sapoš skolas ēkas
Lai gan pirmsskola un pamatskola Virgā atrodas cieši līdzās, bērni mācās dažādās ēkās. Pirmsskolas vecuma bērniem ir savas, bet pamatskolēniem – savas telpas. Skolas direktore pastāsta, ka izdevīga šajā situācijā ir bērnu ēdināšana, jo virtuve gan pirmsskolai, gan pamatskolai ir viena. Atšķiras vien ēdienkartes. Vēl pēdējās vasaras dienās Virgas pamatskolas ēka tiek uzposta skolēnu sagaidīšanai. Ēkai tiek mainīts jumts, jo pagaidu jumts, kas kalpoja līdz šim, sācis tecēt. Tagad jumts tiek noplēvots, lai varētu noteikt precīzu tā izmēru un pasūtīt jaunu, stāsta direktore. Viņa cer, ka līdz septembrim darbi būs galā un bērni mācības uzsāks zem jauna, skaista jumta. Pārmaiņas piedzīvo arī pirmsskolas ēka. Tur noris pamatīgi iekštelpu remontdarbi, tiek remontēta arī zāle. Galvenais iemesls skolas ēkas sakārtošanai – nepieciešamība pēc skaistām, sakoptām telpām. Daļā no tām biris nost vecais apmetums. Pirmsskolas ēkā pašvaldība vēlējusies iekārtot telpas arī muzejam, taču tam līdzekļu šajā kārtā nav pieticis. Skolas direktore atklāj, ka remontdarbiem nav piesaistīta neviena būvfirma, viss top pašu rokām. Pie tā cītīgi strādā skolas saimnieks Mareks Šulcs.
Pārtiku audzē paši
Krājumus ziemai skola gatavo jau vasarā. Skolas virtuvē burkās iemarinēti gurķi, saldētavā savu kārtu gaida dažāda veida augļi un ogas. Liela daļa šo izejvielu izaudzētas turpat skolas teritorijā. Skolai ir pašai savs augļu dārzs, siltumnīca un sakņu lauks. “Viss pēc iespējas pašu,” uzsver direktore. Sakņu laukā tiek audzēti kāposti, bietes un kartupeļi. Lielais sausums dārzeņiem šogad nav skādējis. Pat kāposti, kas sākumā nebija padevušies, nu sasparojušies. Kartupeļi, ko no sakņu lauka skolā patērē visvairāk, tiek nodrošināti arī ar skolēnu vecāku palīdzību. Skolas direktore pastāsta, ka vecāki daudzu dēvēto “otro maizi” nereti ziedo kā palīdzību skolai. Viena no mazo skolu priekšrocībām ir tieši savstarpējā mijiedarbe un atbalsts. Z. Ūdriņa slavē skolas tehnisko personālu un kolektīvu kopumā. Katrs pieliek roku un nāk talkā arī dārza darbos, novācot jauno ražu vai, piemēram, laistot siltumnīcā augošos gurķus un tomātus. Tas, ka skola pati sevi apgādā ar pārtiku, palīdz arī mācību procesā. Lai gan liela daļa bērnu jau zina, kā darāmi lauku darbi un kā kartupelis no lauka nonāk uz pusdienu galda, viņiem ir iespēja savas zināšanas likt lietā praksē, darbojoties kopā ar citiem vienaudžiem.