Mīl bez nosacījumiem

2018. gada 30. augusts 07:00

307

Cilvēciskotas attiecības ar mājlopiem nebūt nav unikāla parādība. Pēc “derīguma termiņa” beigām tie nereti nokļūst nevis uz gaļas kombināta konveijera, bet gan pārtop par īstiem mājas mīluļiem. Tā teikt, nonāk mūža maizē bez jebkādiem nosacījumiem.

Mūža maizē
Klausoties reiz radio interviju ar Uldi Dumpi, pa īstam sasmējos. Aktieris stāstīja arī par ģimenes lauku mājās audzētajām vistiņām. Olas bieži un labprāt tiekot ēstas, bet citādi klukstētājas neizmanto. Ni un ni! Bet kad cabītes aktīvā darba mūžs tuvojas noslēgumam? Mums ir vistu kapiņi, atklāja tautā mīlētais skatuves mākslinieks.
Līdzīgi kā U. Dumpja vistām, paveicies arī kādai Bunkas pagastā mītošai gotiņai. “Māliņu” vecākā saimniece Valija Grenēvica atceras, ka Raibule čakli devusi pienu kā jau pienākas kārtīgam ragu lopam, līdz pirms pāris gadiem dabīgā ceļā “aizgājusi ciet”. Tagad Valijas kundze ik dienu, reizēm pat ar pēdējiem spēkiem, aizčāpo uz piemājas pļavu pie vairs neslaucamā, bet līdz sirds dziļumiem iemīļotā lopiņa, lai pārsietu svaigā zālē, aprunātos, padzirdītu vai pacienātu ar kādu gardumu.
Omei liekoties, ka viņa spēj padarīt tikpat, cik pirms divdesmit gadiem, tādēļ jaunākie ģimenes locekļi mazliet bažījās, ka spēcīgais lops ko nenodara trauslajai sirmgalvei, taču nosprieduši, ka viņai tas ir savdabīgs sporta veids un, kamēr vien ome varēs paiet, teju divdesmit gadu veco Raibuli turēs. Galu galā vecmāmiņai savs prieciņš un pensionētajai ragainītei – nodrošinātas bezrūpīgas vecumdienas.
Par neproduktīviem dzīvniekiem saucamas arī abas “Māliņos” dzīvojošās kazas. Varētu jau Grietiņu slaukt, bet kas to pienu dzers, spriež mājinieki. Un baltajam radījumam ļauj mierīgi, bez pienākumiem baudīt brīvestību.
Meita vēl mammai uzdāvinājusi Osi – kazbuks ir puika kā puika, tikai bez “štātes”. “Kazlēns mazs, mīļš kunkulītis, nu kā tu tādu atstāsi lielā stallī. Pa nakti nesām istabā un likām kastītē, bet patiesībā abi līda sildīties gultā. Tādi viņi tur tagad ganās – mīlestības lopiņi. Tikmēr pienu pērkam veikalā vai no kaimiņiem,” atklāj saimniece Malda un pieļauj, ka ar laiku mājās varētu tapt mini zoodārzs, ar ko priecēt sevi un citus dzīvās radības cienītājus savā novada.

Pēc nopelniem
Trillera cienīgs dvēseļu putenis lauku mājās risinājies pagājušajā ziemā, jo stallī ietaisījusies ūdele, kas nokodusi pērļu vistiņas. Pēc asiņainā slaktiņa palīgēkā paskats nudien atklājies šaušalīgs. Ūdeles uzbrukumā dzīvs palicis šinšila Šilis, jo cīniņa laikā zvēriņš bijis apkasīts ar salmiem.
Tai pašā vakarā būdiņa ar Šilīti atnesta uz mājām. No rīta, laižot suni ārā, saimnieks verandā ieraudzījis Šilīti beigtu guļam un grīdu vienās asinīs. Visādas versijas izvirzījuši, un beigās posta darbā apvainojuši kaķi, kurš tonakt gulējis iekšā. It kā nepietiktu ar vienu nelaimi, tovakar nomiris arī trusītis.
Pirms nedēļas, pagalmā izdzirdot savādus ķērcienus, Malda padomājusi, ka vārna vai žagata apbērnojusies. Ieskatoties vērīgāk, saimniece stūrī pie mājas ieraudzījusi melnu pļērcošu kamolu – ūdeli. Lūk, ļaundaris! Lai neciestu vēl kāds, postītāju nācies likvidēt, jo satrakojies zvērelis uzbrucis pat pašai saimniecei.
Mīluļus apglabājuši, telpu iztīrījuši, tukšās būdiņas sakārtojuši.Pieaugušie, lai gan tāpat pārdzīvo, tomēr situāciju izprot, bet ko teikt mazmeitiņai Katei, kura ieradīsies ciemos vakarpusē? Katrs zina, cik patiesa un jūtīga ir bērna sirsniņa. Un cik ļoti pieaugušajiem dažkārt jānopūlas, lai to pasaudzētu no pārdzīvojumiem un neordinārām situācijām, kas var traumēt mazā cilvēciņa psihi. Malda, uztraukta ne pa jokam, zvanījusi savējiem, lai steidzami gādā citu dzīvnieciņu, jo meitenītes sirsniņai nedrīkst pāri darīt.
Intensīvi meklējot internetā, izdevies gan šinšilu zaudētās vietā sadabūt, gan zooveikalā baltu trusīti nopirkt. Taču mazmeitiņa nojautusi, ka tie nav īstie. Ka jaunais trusis Tusis, kaut arī ir tādā pat krāsā, nav iepriekšējā bērniņš. Kur palicis sirmais Šilītis? Pamucis. Mazā tam tic. Vismaz pagaidām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Mīl bez nosacījumiem

Kategorijas