Tāšu muižā – visa Latvija

2018. gada 30. augusts 07:00

547

Vēsturnieks un restaurators Juris Zviedrāns jau kādu laiku aktīvi darbojas Tāšu muižas kompleksā, to atjaunojot un cenšoties padarīt tūristiem pievilcīgāku. Vienā no muižas ēkām ar laiku plānots izveidot brīvdienu māju. Tajā apmesties būs interesanti tiem, kuriem tuva vēsture un ar to saistīti stila elementi interjerā.

Dara pamazām
J. Zviedrāns stāsta, ka Tāšu muižas kompleksa atjaunošanas darbi noris lēni un pamazām. Galvenokārt to nosaka finanses. Līdzekļu ir tik, cik to ir, tādēļ jāliek lietā katrs mazumiņš. “Kad pa drusciņai taisa, tad jau to neredz. Ja iegulda miljonus, tad rezultāts ir uzreiz. Sabiedrība bieži vien prasa tos miljonus – lai uzreiz darbs ir redzams,” situāciju skaidro restaurators. Naudas ieguvi apgrūtina arī “trakulības ar Eiropas Savienības fondiem, pārmērības”. J. Zviedrāns uzskata, ka tas savā ziņā tomēr nemaz nav tik slikti, jo “lielas naudas neko labu nenes”. Ja tiek saņemta liela summa kāda projekta īstenošanai, tad ir grūtības ar tās apgūšanu un termiņu ievērošanu. Vēsturnieks atklāj, ka darbus veikt raitāk liedz arī speciālistu trūkums. Šovasar celtnieki ir ļoti noslogoti, jo ir daudz objektu, kuros jāstrādā dienu dienā.

Iesaistās ģimene
Papildu finansiālu atbalstu izdevies iegūt no Lauku atbalsta dienesta (LAD). Dienests sniedzis 30 tūkstoš eiro lielu finansējumu, savukārt Zviedrānu ģimene no savas puses ieguldījuši 20 tūkstošus. Par šo summu vienā no muižas ēkām, kur plānots izveidot brīvdienu māju, izdevies sakārtot ūdens un kanalizācijas sistēmu. “Tas jebkurā situācijā ir par maz, lai izveidotu kādu produktu,” skaidro J. Zviedrāns. Viņš gan cer, ka pēc diviem gadiem ēka būs pilnībā gatava uzņemt viesus nakšņošanai. Šovasar ēkai tiek mainīti arī logi. Logu atjaunošanā un mainīšanā iesaistījies pats J. Zviedrāns, arī praktikanti lauku prakses ietvaros. Līdzekļi šim darbam iegūti no Kultūrkapitāla fonda, Kurzemes plānošanas reģiona. “Mēs vienkārši lasām kopā dažādas naudiņas pa drusciņai. Tad visu to liekam kopā, lai iegūtu gala rezultātu.” Restaurators un vēsturnieks atklāj, ka lielākie entuziasti un darboņi Tāšu muižas kompleksā ir tieši paša ģimene. Savulaik gan interesentu un idejas pārstāvju bijis vairāk, taču Zviedrāni vienīgie šīs idejas dēļ pārcēlušies uz Grobiņas novadu. Pārējie iesaistītie palikuši galvaspilsētā un tāpēc ikdienā nevar tik daudz šajā vietā ieguldīt.

Saglabā auru un šarmu
Ēkā, kur ar laiku taps brīvdienu māja, nu tiek atjaunotas kāpnes. Centrālā ēkas daļa jau ir pabeigta, atlicis sakārtot gala istabiņas, savest kārtībā ēkas tehnisko stāvokli. J. Zviedrāns stāsta, ka no trīs skursteņiem ēkā darba kārtībā nav bijis neviena. Nu tie tiek pārmūrēti, remontēti. Katra lieta prasa prasmīgas rokas pieskārienu un naudas ieguldījumu. Arī logu atjaunošana un citi galdniecības darbi izmaksā lielas summas. J. Zviedrāns atklāj, ka liela daļa lietu top pēc principa “no veca – jauns”. Tas nozīmē, ka tās tiek uzlabotas un pārveidotas, cenšoties saglabāt vēsturisko auru un šarmu. “Šeit būs brīvdienu māja. Tajā būs istabiņas ar sanitārmezgliem un virtuvītēm. Tad katrs, kurš šeit dzīvo, arī pats sev gatavo ēst. Šeit nav kopējas virtuves, mēs nevaram nodrošināt ēdināšanu.” Ieceres īstenotājs stāsta, ka virtuvi plānots izveidot galvenajā ēkā jeb “smalkajā galā”. Brīvdienu mājā, pēc J. Zviedrāna teiktā, “dzīvos proletariāts”. Tāšu atjaunotājs atzīst, ka viņa mērķis ir pēc iespējas pilnīgāk apdzīvot muižas kompleksa ēkas.

Lietas kā donori
J. Zviedrāns stāsta, ka muižas ēkās pēc iespējas cenšas atstāt visu, ko var izmantot. “To, kā trūkst, mēs pieliekam klāt no citurienes.” Piemēram, kādas no durvīm iegūtas no Rendas mācītājmuižas, citas – no Liepas muižas Vidzemē. Krāsns atvesta no Rīgas, grīda iegūta Liepājā. “Visa Latvija, visas vietas, no kurām šīs lietas ir savāktas, mums ir kā donori,” salīdzina J. Zviedrāns. Lielākā daļa mēbeļu gan iegūtas Kurzemē – no pašu novada. Lielu daļu vēsturisko lietu cilvēki Zviedrānu ģimenei piedāvā paši vai tās Tāšos nonāk maiņas ceļā. Piemēram, pārvācoties uz jaunu dzīvesvietu, cilvēki nereti sastopas ar situāciju, ka senajām un glabātajām lietām jaunajā mītnē vietas nav. Izmest tās ir žēl, tādēļ tiek piedāvātas kādam, kam varētu interesēt. J. Zviedrāns teic, ka daļa mantu muižai gan nenoder, un tad tās ceļo uz kādu muzeju vai muižu, kam tās ir aktuālas. Vēsturnieks atzīst, ka viņam svarīgi, lai lietas būtu ar savu stāstu. “Katrs priekšmets ir ar stāstu. Bez stāsta antikvariātā nopirkta kumode no Francijas – tas izskatās vienkārši neinteresanti un ir banāli.” Vēsturnieks gan nesmādē dažādu gadsimtu “lieciniekus”, jo katram no šiem priekšmetiem savs pielietojums un savs īpašais radīšanas stāsts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Tāšu muižā – visa Latvija

Kategorijas