Nišas produkts – sukādes

2018. gada 13. septembris 07:00

2067

Daudzveidība, kā uzglabāt augļus un dārzeņus, ir liela, un viena no alternatīvām, kas uzņem arvien lielākus apgriezienus, ir sukāžu jeb dabisko konfekšu gatavošana, norāda Latvijas Dārzkopības un augļkopības institūta pētniece, Pārstrādes un bioķīmijas nodaļas vadītāja Dalija Segliņa. “Lai arī populārākie ir augļi un ogas, arī apstrādātus dārzeņus var žāvēt un kaltēt, pārvēršot saldos našķos,” viņa norāda uz jaunām biznesa nišām.

Pievēršas krīzes laikā
“Sukādēs pārvērst var jebkuru augli un ogu – esam pieņēmuši, ka tie ir piemērotākie šim produktam, jo tās tiek gatavotas un ir pieejamas jau gadiem. Populārākās ir krūmcidoniju sukādes, kas tika patentētas 2002. gadā – tās bija pirmās Latvijā, tieši ar cidonijām saistās sukādes kā produkta veids. Augļkopības institūta vadošā pētniece Māra Skrīvele, ko tautā pazīst kā Ābolu Māru, man toreiz deva uzdevumu – jāatrisina krūmcidoniju pārstrāde,” atminas D. Segliņa. Izveidojusi sukāžu patentu, bet radusies situācija un iespaids, ka to nevienam nevajag. “Patentu nepirka līdz brīdim, kamēr neuznāca krīzes gadi. Tad augļkopjiem un ogu audzētājiem bija jādomā jaunas nišas, kur sevi pierādīt, piedāvājot tirgū jaunus produktus. Tagad situācija ir tāda, ka sukādes lielos apmēros ražo padsmit uzņēmumu un saimniecību,” salīdzina pētniece. Lielāki un mazāki ražotāji piedāvā daudzveidīgas augļu un ogu sukādes.
“Iespējas sukāžu izgatavošanas veidos ir ļoti plašas. Ir dažādi veidi, kā sukāžu veidā iespējams pārstrādāt un uzglabāt arī mums zināmos dārzeņus – cukīni, bietes, kolrābjus, kabačus, burkānus, selerijas sakni un kātus, saldos kartupeļus jeb batātes un, jā, lai cik neticami būtu, arī gurķus. Turklāt tie nebūs sāļie našķi, bet gan saldie!” stāsta pētniece.

Ēd un lieto kosmētikā
Dārzkopības institūta pētniece uzsver, ka svarīgākais, kas ražotājiem jāņem vērā augļu, ogu un dārzeņu uzglabāšanā, ir pareizās šķirnes izvēle un pārstrādes veids. “Visas augļu, ogu, dārzeņu šķirnes nederēs visiem iespējamiem pārstrādes vai uzglabāšanas veidiem, kā arī jaunu produktu izstrādei,” atgādina D. Segliņa. Jāņem vērā, piemēram, ķīmiskais sastāvs un gatavības pakāpe.
Āboli tieši ziemeļvalstīs esot visvairāk bagāti ar vitamīniem un izteiktu aromātu, turklāt Latvijā iedzīvotāji iecienījuši saldās un saldskābās ābolu šķirnes. Ja no tiem spiež sulu un vēlas iegūt pēc iespējas vairāk veselīgā šķidruma, jāskatās, kāda gadalaika – vasaras, rudens vai ziemas – šķirne tā ir, jāņem vērā, cik nogatavojušies ir augļi. Savukārt sidru lieliski var gatavot no tautā zināmajiem ‘Paradīzes ābolīšiem’, jo šim dzērienam vajadzīgi ļoti saldi āboli. Tāpat tie ir piemēroti konservējumiem un konditorejai. Bumbierus lieliski var kaltēt, tad saberzt pulverī, kas novārījumā būs labs līdzeklis slāpju remdēšanai un urīndzenošs līdzeklis. Šo pulveri var pievienot konditorejas izstrādājumiem, savukārt ceptus un vārītus tos izmanto pret elpceļu slimībām. Bumbierus, gatavotus kompotā vai ievārījumos, ieteicams likt kopā ar kādu skābinošu līdzekli. Lai no tiem gatavotu sukādes, izvēlas šķirnes, kurām ir mazāk akmensšūnu graudiņu.
Kaltētas plūmes no Latvijā pieejamajām šķirnēm nesanākšot, jo tās ir par maz saldas. Savukārt ķiršus, kas ir lielisks līdzeklis mazasinības un sāpju dabiskais mazinātājs, ieteicams ēst svaigus līdz divām krūzītēm dienā. Sulai derēs tumši sarkanās šķirnes, bet gaišo krāsu kauleņu “gaļa” paliks brūna. Arī avenes un upenes, kā arī sarkanās jāņogas, kas ir C vitamīna un dzelzs avots, sezonas laikā ieteicams ēst svaigas vismaz sauju dienā. Saldētas tās savas pozitīvās īpašības un ķīmisko sastāvu saglabās līdz jaunajai ražai. Ērkšķogas savukārt ir lielisks kosmētikas līdzeklis ādas barošanai. No krūmcidonijām var izmantot arī sēklas, gatavojot no tām plaši pielietojamu eļļu.

Apgūt maz pielietotos
Dārzeņus dienā ieteicams apēst pat līdz kilogramam dienā, turklāt trešo daļu svaigā veidā. Pārējo daļu var uzņemt citādi, un viens no veidiem, ko attīstīt, ir sukādes. D. Segliņa un Dārzkopības institūta komanda piedāvā vairākus veidus, kā sukādes izgatavot no burkāniem: saldētas, aplietas ar sīrupu, nesaldētas, blanšētas, nesaldētas un vārītas sīrupā. Lai gatavotu sukādes, pētniece iesaka izvēlēties svaigus jaunos burkānus, kuriem ir pēc iespējas mazāka serde, jo svarīgi, lai sukādēm būtu pievilcīgs izskats.
Liels izbrīns D. Segliņai bijis par kādas studentes apstrādāto selerijas sakni. “Tā pagatavota, ka tik ļoti nomāca selerijas specifisko garšu un aromātu. No tām var taisīt viltoto rabarberu sukādes, vienīgi jāņem vērā, ka selerijas ir gana alerģiski produkti. No galda bietēm piemērotākās būs dzeltenās un tumši sarkanās šķirnes. Dzeltenajām bietēm nevar pateikt, ka sukādes ir no tām, savukārt sarkanās jāapstrādā tā, lai nav izteiktā zemes garša,” norāda pētniece. Izvēloties kabačus un cukīni, jāskatās, kādu krāsu labāk ņemt. Tumši zaļā miza pārstrādes procesā iegūst gandrīz melnu krāsu, atgādina baklažānus. Arī rabarberi labāki būs ar zaļo mizu, nevis sarkano. “Sarkanie būs jāmizo, un tas ir garlaicīgs pasākums,” saka D. Segliņa.
Viņa rosina audzētājus domāt par netradicionālu augļu un ogu, kā arī dārzeņu šķirņu audzēšanu, meklējot jaunus veidus to pielietošanā. Piemēram, kā pārstrādāt irbenes, pīlādžus, plūškokus, korintes, aktinīdijas, citronliānas, sausseržus, zelta jāņogas. Arī aronijas, kas Latvijā savulaik audzēta milzīgos daudzumos, bet nu nepieciešams ieviest no jauna.
Daļa no nosauktajiem ir oficiāli reģistrēti kā ārstniecības augi, tāpēc audzētājiem jāskatās likumos noteiktās prasības par ārstniecības augu atļauto daudzumu izmantošanu uzturā. Jāņem vērā šo augu īpatnības. Piemēram, irbenes, kurām sēkla ir kā sirsniņa, var ievākt pēc pirmajām salnām, jo tad tai ir salda garša, līdz tam ogas rauj muti čokurā. Melnā plūškoka augļus ieteicams ēst pēc pārstrādes, vislabāk – ja tie bijuši saldēti, jo var izraisīt vemšanu, caureju. Pīlādžiem svarīgi izvēlēties ēdamās šķirnes. Viens no augiem, ar kuru vēl attīstīties un augt, ir smiltsērkšķi, no kuriem var izgatavot daudzveidīgus veselīgus produktus dažādos pārstrādes veidos.

Var piedāvāt eksotiku
Par sukāžu ražošanu kā veiksmīgu un attīstāmu tirgus nišu D. Segliņa stāstīja Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotajā seminārā, kas pulcēja paprāvu pulciņu interesentu. Daži ar sukāžu ražošanu jau spēruši pirmos soļus modernajā dārza un dabas velšu uzglabāšanas veidā, citiem – kārdinājums pamēģināt. Elmārs Hlomovs no Alsungas novada jau agrā bērnībā ļoti novērtējis augu valsts sniegtās bezgalīgās iespējas uztura pilnveidošanā. “Jau no mazotnes esmu ar augļu kokiem,” viņš pastāsta. Vairāk gan pie sirds ejot cits sausu augļu un dārzeņu gardumu veids – čipsi, kas, viņaprāt, vairāk piemēroti izgatavošanai no dārzeņiem. “Mani vairāk velk dažādu eksotisko augļu garšas, ko piedāvāt. Piemēram, manā dārzā ir liela augļu dažādība, tajā aug arī aprikozes un valrieksti,” viņš norāda.
Medzes pagasta biškopis Agris Saule nodarbojas ar biškopību un meklē jaunus lauksaimniecības produktu veidus, ko piedāvāt, lai attīstītu savu darbības sfēru. “Meklējam produktus, kas labi ietu kopā ar medu. Esam jauni lauksaimnieki, ar ģimeni pavisam nesen pārcēlāmies no pilsētas uz laukiem. Gribam palikt pavisam, meklējam, ko vēl tādu garšīgu viena ģimene varētu veiksmīgi ražot,” norāda jaunais lauksaimnieks.
Augļkope Māra Ceriņa no Durbes novada teic, ka šādi semināri sniedz ļoti vērtīgus padomus un idejas. Viņa priecājas, ka tagad, pēc darba mūža skolā, pašai ir laika izglītoties sev interesējošās jomās. Augļu kokus viņa kopj un ražu pārstrādā kopā ar meitu Inesi Ceriņu. M. Ceriņa apstiprina, ka ar sukāžu gatavošanu varētu sākt nodarboties, jo izejvielu ir gana. Pašreiz ābolus, kas ir saimniecības pamatniša, pārstrādā sulā. “Sākot ar roku darbu mazos apjomos vai pašpatēriņam, sukāžu gatavošanu var pārvērst par lielražošanu,” viņa redz perspektīvu.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nišas produkts – sukādes

Kategorijas