Improvizācijas koncerts uz pasaulē lielākajām mehāniskajām ērģelēm XVII Liepājas ērģeļmūzikas festivālā
Pirmo reizi pēc 12 gadiem Liepājas Ērģeļmūzikas festivālā atgriežas improvizācijas koncerts sestdien, 15. septembrī, pulksten 18 Liepājas Sv. Trīsvienības katedrālē, kur viesosies lietuviešu ērģelnieks Vids Pinkevičs ar improvizāciju balstītu Bībeles sižetā par Dāvidu un Goliātu.
Liepājas Sv. Trīsvienības katedrāles ērģeles ir unikālas ar to, ka joprojām gandrīz pilnā apjomā skan vienīgais pasaulē saglabātais Henriha Andreasa Konciusa instruments. 1885. gadā ērģeles tika papildinātas līdz 131 reģistram un kopš 1912. gada tās ir pasaulē lielākās vēsturiskās mehāniskās ērģeles, kuras saglabājušās savā sākotnējā izskatā un nav pārbūvētas, informē festivāla sabiedrisko attiecību koordinatore Anna Paula Pujēna.
Ērģeles ir vienīgais instruments, kam ir saglabājusies gadsimtiem sena improvizācijas vēsture. Lielākā daļa klasiskās mūzikas atskaņotājmākslinieki uz skatuves spēlē iemācītus, iepriekš komponētus skaņdarbus. Ērģeļmūzikā paralēli pastāv divi ērģelnieku mākslinieciskās izpausmes ceļi – vieni atskaņo iepriekš komponēto repertuāru, citi aizraujas ar improvizāciju, radot skaņdarbu uz vietas koncerta laikā.
Liepājas Ērģeļmūzikas festivālā improvizācijas koncerts pēdējo reizi bija klausāms 2006. gadā, kad viesojās vācu mūziķis Ansgars Vallenhorsts. Pēc 12 gadiem šī būs otrā reize, kad festivālā skanēs improvizācijas koncerts.
Koncertā “Dāvids un Goliāts” dzirdēsim lietuviešu ērģelnieka Vida Pinkeviča virtuozitāti. Vids Pinkevičs (1976) ir ērģelnieks, pedagogs un komponists, kā arī bloga „Ērģeļspēles noslēpumi“ (organduo.lt) radītājs un autors. Viņš ir aktīvs ērģeļmūzikas, ērģeļspēles un improvizācijas popularizētājs, regulāri koncertējot, vadot seminārus un lasot lekcijas. Mūziķis studējis Lietuvas Mūzikas un teātra akadēmijas ērģeļspēles nodaļā, iegūstot bakalaura grādu. Studijas turpinājis ASV, iegūstot maģistra grādu Mičiganas universitātē un doktora grādu – Nebraskas universitātē. Vids Pinkevičs ieguvis vairākas stipendijas un uzvarējis nozīmīgos konkursos, koncertējis daudzviet Eiropā un ASV.
Vids Pinkevičs ir Lietuvas Nacionālās ērģelnieku asociācijas līdzdibinātājs, viņš māca Viļņas universitātes ērģelniekus, kā arī vada universitātes ērģeļu studiju „Unda Maris“. Mūziķis ir Nacionālās ērģelnieku asociācijas izglītības projekta „Ērģeles Lietuvas nākotnei“ iniciators, rūpējoties par to, lai stabuļu ērģeles iepazītu arvien plašāka auditorija, tostarp bērni un jaunieši visā Lietuvā.
Par Vida Pinkeviča mūziku mēdz teikt, ka tā ir "klausītājam draudzīga", tajā saklausāmas gan franču modālā stila ietekmes, gan atsauces uz gregoriskajiem dziedājumiem un luterāņu korāļiem, kā arī visu laiku slavenākā Lietuvas mākslinieka Mikolajus Konstantina Čurļoņa daiļradi. Vida Pinkeviča mūzika skanējusi gan ASV, gan vairākās Eiropas valstīs.
Biļetes uz koncertu nopērkamas Biļešu paradīzes kasēs un internetā bilesuparadize.lv.
Atgādinām, ka uz visiem koncertiem bērni un jaunieši aicināti ņemt līdzi zīmējumus par ērģeļu vai mūzikas tēmu, tādējādi tiekot koncertā bez maksas un vēlāk piedaloties bērnu zīmējumu izstādē.
Šogad Liepājas Ērģeļmūzikas festivāls notiek jau septiņpadsmito reizi no 9. līdz 22. septembrim Liepājā un Kuldīgā.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām