Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

FOTO: Kur Rucavas novadā atrodas Meirišķe - pateikt var tikai retais

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA
Rucavā

2018. gada 18. septembris 06:32

4939
FOTO: Kur Rucavas novadā atrodas Meirišķe - pateikt var tikai retais

Pirms pāris gadiem izdotajā Lielajā Latvijas atlantā novadu kartēs joprojām lasāmi tādi apdzīvotu vietu, apgabalu, ciemu nosaukumi, kas reālajā dzīvē vairs pastāv tikai iedzīvotāju sarunvalodā. Vietas likvidētas vēstures laiku gaitā dažādu reformu un likumu dēļ. Viena no tām ir Meirišķe, kas atrodas Rucavas pagastā, blakus Rucavas centram. Vietējie saka – tas jau tas pats Rucavas centrs vien ir, taču pateikt, kur īsti šī vieta atrodas, var tikai retais.

Saglabā sarunvaloda
Kur īsti sākas Meirišķe? Zinām, ka cieši blakus Rucavas pašam centram, laikraksts jautā Rucavas novada pašvaldības sekretārei Santai Zuļģei. Būdama īsta rucavniece, viņa saka: “Jūs jau gandrīz esat Meirišķē, tas ir tas pats Rucavas centrs. Brauciet garām centra dīķim, un pirmā daudzdzīvokļu māja labajā pusē – tur sākas Meirišķe.”
Izpētot Meirišķes apdzīvojumu, jāsecina, ka to veido liela daļa Rucavas centra māju. Vienā no daudzdzīvokļu mājām sastopam Tamāru Kaži. “Vai tad šī ir tā Meirišķe? Tiešām?” iedzīvotāja, kura Rucavā ieprecējusies, ir jūtami pārsteigta. “Nemaz nezināju, lai gan te dzīvoju vismaz 20 gadus.”
Pensionāre Aina Dreiže apstiprina, ka viņas dzīvesvieta ir Meirišķe, taču par vietas nosaukuma nozīmi nav informēta. “Senāk jau ciemus veidoja tā: kur trīs līdz piecas mājas, tur bija ciems. Meirišķes nosaukums joprojām ir tautas mutē, bet realitātē kā atsevišķa apdzīvota vieta sen vairs nepastāv kopš padomju laikiem. Tad te, Meirišķes teritorijā, sākās lielā apbūve. Lielākā daļa māju te radušās tieši padomju laikos, bet pirms tam bija vien dažas mājas,” vienīgos sev zināmos faktus atklāj iedzīvotāja.
“Par nosaukumu esmu dzirdējusi vienīgi to, ka tas ir ar vācu valodas izcelsmi. Vietējie vēstures zinātāji vai vecāki cilvēki noteikti par to varētu pastāstīt vairāk,” norāda A. Dreiže.
Interesanti, ka daudzdzīvokļu mājām nav nosaukumu vai kā ciemam ielas nosaukuma, ir tikai numuri. Ir sestā māja, astotā māja un tā tālāk, novērojuši iedzīvotāji. Viensētām gan ir nosaukumi.

No plika lauka
“Mednieku” mājās mīt bijušais Rucavas pagasta un novada priekšsēdētājs Viktors Čamans. “Pats Rucavā esmu ienācējs no 1979. gada. Jau tad, kad te atnācu, Meirišķes nosaukums kā tāds vairs nepastāvēja. Kad uzzināju par tādu Meirišķi, pats brīnījos!” viņš stāsta. “Meirišķe te bija laikos, kad pastāvēja autonomi ciemati. Savulaik prasīju leģendārajam skolotājam Ģediminam Salmiņam, viņš zināja, jo bija piedzīvojis tos laikus, kad Meirišķe bija atsevišķa pagasta daļa. Taču tagad, kad prasa par Meirišķi, zināms – tā taču tā pati Rucava vien ir! Šī ir apdzīvotākā Rucavas centra daļa. Atceros, ka šeit lielākie apbūves darbi notika arī laikā, kad uz šejieni atnācu dzīvot. Te daudzas mājas būvētas tikai padomju laikos – atceros, ka te bija daži nami un apkārt pliks lauks!”
Pēc V. Čamana teiktā, vēstulēs, kas nāk pa pastu, adresē kā papildinājumu bieži izmanto Meirišķes nosaukumu.

Muižas mājas vairs nav
“Meirišķē dzīvoju no dzimšanas,” teic Anna Veita. “Zinu, ka tur, kur tagad tas ūdenstornis, bija Meirišķes muiža. Es pašu muižas ēku neatceros, taču kaut kāda ēka vēl man atmiņā ir, tā varētu būt mūra rija.”
Rucavas bibliotekāre Gunta Timbra, kura ir liela vietējās vēstures entuziaste, pēta un apkopo materiālus par novada vēsturi, atzīst, ka vietvārda nozīmi arī nezina, nav atradusi informāciju. “Vietvārds Meirišķe (Meyrischken) pirmoreiz minēts kādā 1787. gada dokumentā un gadsimtiem ilgi nav izzudis no sarunvalodas,” viņa apstiprina iedzīvotāju iepriekš stāstīto. Viņa zina teikt, ka Meirišķes muižas ēkas atradušās apmēram tur, kur tagad ir “Jurjānu” dzīvojamā māja, saimniecības ēkas – ceļa otrā pusē. “Daži domā, ka tā ir muižas māja, bet tā nav. “Jurjāni” celti Latvijas pirmskara laikā,” izpētījusi bibliotekāre.
1912. gadā Rīgā iznāca Ādolfa Rihtera sastādītā krājuma “Baltijas satiksmes un adresu grāmata. Kurzeme. 2. sējums”, kurā publicēts plašs pārskats arī par Paurupi un Rucavas muižām. “Rucavas pagasta teritorijā bija sešas valsts (kroņa) muižas. Meirišķes (Meirischenhof) muiža robežojās ar Paurupes ciemu un Rucavas mācītājmuižu. Tā atradās 49 verstis no Grobiņas, Liepājas stacijas, Pleiķu stacijas un 50 verstis no Priekules stacijas,” aprakstu atstāsta G. Timbra. Liepājas Zonālā valsts arhīva fondu materiālos esot atrodamas ziņas, ka 1945. gada 14. aprīļa sēdē Pūpēža namā notika pagasta piecu ciemu dibināšana. Meirišķes izpildu komiteja sākumā bijusi “Dučos”. Pagasta izpildkomiteja noteikusi arī ciemu teritoriju lielumu, robežas un izpildkomiteju darbinieku atrašanās vietu. Meirišķes ciema padome beigusi pastāvēt 1954. gadā, kad 14. jūnijā LPSR Augstākās Padomes Prezidijs izdevis dekrētu “Par Latvijas PSR ciemu padomju apvienošanu”.

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva
+ 8
Kategorijas

Kategorijas