Vērgales pamatskola 190. jubilejas gaidās

2018. gada 20. septembris 07:00

139

Vērgales pamatskola 190. jubilejas gaidās

22. septembrī Vērgales pamatskolas salidojumā tiksies kādreizējie pedagogi, skolēni un darbinieki, lai kopīgi svinētu savas skolas apaļo jubileju. Direktors Gints Juriks ir pārliecināts: “Reti kura skola var nosvinēt tik lielu jubileju.”

Pirmsākumi – jau 18. gadsimtā
Vērgales muzeja vadītāja Mirdza Sīpola, atskatoties uz skolas vēsturi, pastāsta, ka Vērgalē bērni skoloti jau tālajā 18. gadsimtā. “Ap 1790. gadu mācīja iesvētāmos bērnus. Viņus uzņēmies mācīt krodzinieks Raudīte, kurš reizē bija baznīcas ērģelnieks.” M. Sīpola atklāj, ka tolaik bērni zinības apguva trīs nedēļas. Apgūta lasīt un rakstītprasme, rēķināšana, bet brīvajā laikā skolēni pildījuši alu pudelēs. “Droši vien darbmācība tā bija,” smej M. Sīpola un atzīst, ka Vērgales pusē dzirdēti šādi nostāsti.
1828. gadā Vērgalē uzcelta pirmā skola pretim vecajam krogam, kur pirms tam mācīti iesvētāmie bērni. “Ēka bijusi ar piecām istabām. Strādājis skolotājs un skolotāja palīgs. Skolēnu skaits bijis diezgan liels: ja var ticēt tiem skaitļiem – pāri simtam. Tajos laikos bija lielas ģimenes.” Bērni pa dienu mācījušies un tie, kuriem mājas bijušas tālu no skolas, vakarā no salmu maisiem izveidojuši sev guļvietu un skolā arī nakšņojuši, zina stāstīt muzeja vadītāja.
1906. skolas ēka, kurā darbojusies arī pagasta pārvalde, saspridzināta. 1871. gadā Vērgalē uzcelta otra skolas ēka. Tur skolēnu skaits bijis vēl lielāks, taču pedagogu skaits nemainīgs – viens skolotājs un skolotāja palīgs. “Skolēnu skaits dažus gadus ir sniedzies līdz pat simt septiņdesmit – tā dzirdēts no nostāstiem,” skaidro M. Sīpola. Daudz par skolas vēsturi pastāstījis skolotājs Eduards Celms, kurš Vērgalē strādājis no 1920. līdz 1957. gadam.
No otrās skolas ēkas uz muižas pili skola pārcēlās 1922. gada 26. oktobrī. 20. gadsimta 30. gados skola darbojusies kā sešgadīgā, laika gaitā tapusi par astoņgadīgo un pēcāk arī par deviņgadīgo skolu, kāda ir vēl līdz šim. “Vēl ir interesanta lieta – mēs 1967. gadā svinējām skolai 135 gadus. Un vadījāmies pēc enciklopēdijas, kur minēts, ka skola dibināta 1832. gadā. Vairākas reizes svinēja nepareizi, kamēr nesameklēja materiālus no Valsts arhīva. Atrada oficiālu papīru, ka pirmā skola uzcelta 1828. gadā un sākusi tajā gadā jau darboties,” vēstures līkločus iezīmē M. Sīpola un nosmej: “Tagad svinam tā, kā pienākas.”
Sagaida uz pozitīvas nots
G. Juriks par skolas direktoru strādā jau 15 gadus. Šajā laikā viņš vairākkārt pārliecinājies, ka skolēniem skola ir kā otrās mājas, tādēļ svarīgi nodrošināt mācību darbam patīkamu vidi. Direktors priecājas, ka lielo apaļo jubileju skola sagaida skaisti saposta – tajā veikts remonts, un nu bērni mācās gaišās telpās. Atjaunota arī skolas fasāde.
G. Juriks pastāsta, ka šajā mācību gadā skolā zinības apgūst 103 skolēni. No tiem 14 ir pirmklasnieki. Par to direktoram prieks, jo skolēnu skaits ir lielāks nekā pērn un izskatoties, ka arī nākotnē tam varētu būt tendence palielināties. Par to liecina mazuļu skaits vietējā bērnudārzā. Galu galā – lielākā daļa no viņiem pēc bērnudārza absolvēšanas mācības turpinās vietējā pamatskolā. Tādēļ G. Juriks ir pārliecināts, ka skolai Vērgalē būs būt arī turpmāk. Skolā strādā 15 pedagogi un astoņi tehniskie darbinieki – aptuveni tāds skaits ir jau pēdējos desmit gadus. “Mums skolā ir viena izglītības programma – pamatizglītības, nav palīgprogrammu. Vienīgais, ko mēs iemācām daļai audzēkņu, – tautiskās dejas. Skolā ir arī ansamblis, folkloras kopa, sportojam – spēlējam volejbolu, basketbolu, futbolu,” skolas ikdienas darbu raksturo G. Juriks. Viņš atzīst, ka gandrīz 90% skolēnu nodarbojas ar kādu no ārpusskolas aktivitātēm. Daļa apmeklē arī mākslas skolu vai mūzikas skolu Pāvilostā.

Lepojas ar sasniegumiem
Trīs skolotāji uz Vērgales pamatskolu mēro ceļu no Pāvilostas. To skaitā sporta skolotājs Einārs Vārsbergs, kurš palīdz bērniem kaldināt panākumus dažādās sporta sacensībās. No Pāvilostas brauc arī fizikas un zēnu darbmācības skolotāji. “Mēs esam Pāvilostas novadā, un es uzskatu, ka tas ir apsveicami,” par pedagogu piesaisti saka G. Juriks. Direktoru gan apbēdina fakts, ka pēc pamatskolas beigšanas liela daļa audzēkņu izvēlas mācības turpināt nevis Pāvilostas vidusskolā, bet gan doties uz netālu esošo Liepāju. “Katru gadu vismaz divi trīs aiziet uz Liepājas 1. ģimnāziju, 5. vidusskolu.” Liepājā mācības vērgalnieki turpina ar labām sekmēm, īpaši neatpaliekot no ģimnāzistiem. Direktors to skaidro ar labajiem rezultātiem mācībās pamatskolas posmā, kādi ir lielai daļai Vērgales pamatskolas skolēnu. Tieši iepriekš gūtie rezultāti liek noticēt sev un doties uz vidusskolām Liepājā, lai pēcāk iestātos kādā no augstskolām. Direktora teiktajam pievienojas skolas mācību pārzine Anda Blūmane, atklājot, ka Vērgales pamatskolas skolēni regulāri iegūst godalgotas vietas olimpiādēs, nereti startējot arī valsts līmenī. “Katru gadu meklējam, kur diplomus izvietot,” ar lepnumu saka mācību pārzine. Augstus rezultātus skolēni no Vērgales sasniedz gan latviešu valodas, gan ģeogrāfijas, gan krievu valodas olimpiādēs. Neizpaliek sasniegumi arī citos mācību priekšmetos. Labi starti ir arī dažādās sporta disciplīnās.

Jāsalāgo vajadzības
G. Juriks atzīst, ka Vērgales pamatskolas kolektīvā trūkst jauno pedagogu. Lai gan šobrīd skolā strādā pieredzes bagāti pedagogi, skaidrs, ka jāveicina arī jaunu kadru ienākšana. Tas, pēc direktora vārdiem, būtu ieguvums gan kolektīvam kopumā, gan pašiem skolēniem, kuriem noteikti patiktu darbs ar gados jauniem pedagogiem. Taču skaidrs, ka jaunā paaudze apgūt skolotāja profesiju vairs tik naski nedodas. Tādēļ lielā daļā skolu, tajā skaitā Vērgalē, vairumā ir gados vecāku pedagogu. “Pluss ir tas, ka skolotāji ir pieredzējuši, bet ir viena problēma – pavasarī ātrāk izdegam nekā jaunie. Taču man šķiet, ka skolotāju kolektīvs Vērgalē ir labs, zinošs un darbīgs.”
Lielas pārmaiņas skolās varētu ieviest tas, ja tiktu pieņemts lēmums par skolas gaitu uzsākšanu sešu gadu vecumā. Te G. Jurikam ir dalītas jūtas. Viņaprāt, pareizi, ka lēmums uz brīdi atlikts un pagaidām netiek uzspiests, jo katrs gadījums ir ļoti atšķirīgs un individuāls. “Vecākiem pašiem jāsaprot, kad bērnu laist skolā – kad viņš ir tam gatavs. Ja viņš nav tam gatavs, tad mokās vecāki, mokāmies mēs, skolotāji. Citam tie ir septiņi gadi, cits var jau piecos gados startēt, citam varbūt vēl ilgāks laiks nepieciešams.”

Strādā savā skolā
Iveta Vanaga šobrīd ir skolotāja sākumskolas posmā un skolas bibliotekāre, taču savulaik pati bijusi Vērgales pamatskolas audzēkne. Viņa salidojumu skolotājas godā sagaida ar pozitīvām sajūtām. Skolotāja atzīst, ka kopš laika, kad skolu beigusi pati, daudz kas ir mainījies: “Pasaule mainās, un mums ir jāmainās līdzi. Nekad nebūs tā, kā bijis, un nekad nevar būt. Es nevaru iedomāties, kur mēs būtu, ja viss būtu pa vecam. Šobrīd nevarētu strādāt pēc vecās sistēmas.” I. Vanaga pastāsta, ka ir mainījusies gan skolēnu attieksme pret mācību procesu, gan pats mācību process. Uz to sākumskolas skolotāja raugās tikai pozitīvi. Kā gadu gaitā mainījusies skolotāja loma? “Tas ir ļoti individuāli atkarīgs no cilvēka – no katra bērna un no paša skolotāja. Arī no vecāku attieksmes. Visos laikos mācīšanās procesā ir bijuši gan pozitīvi, gan ne tik pozitīvi notikumi.” I. Vanagai šķiet, ka šobrīd starp skolēniem un pedagogiem valda lielāka sadarbība. “Skolotāji mūsdienās var ļoti daudz mācīties no skolēniem. Viņiem ir, ko teikt,” saka I. Vanaga. Viņai šķiet, ka šis ir ļoti interesants laiks, lai strādātu skolā. “Tas ir lielāks izaicinājums nekā kādreiz, bet tas ir ļoti interesanti.”
Skolā par skolotājām strādā arī bijušās absolventes Inese Reņķe, Vija Jegoruškina, Ivita Meļķe un Gunta Limberga.
Vērgales pamatskolā zinības guvusi arī tagadējā skolas saimniece Sarmīte Vērniece. Viņa ir dzimusi un augusi vērgalniece un par savām skolas gaitām saka: “Bija pavisam citādāk. Tajos laikos bērniem bija bijība.” Savu skolas laiku un skolotājus S. Vērniece atceras ar sildu smaidu. Viņa bijusi cītīga, labi mācījusies, nav darījusi blēņas, tādēļ skolas laiks asociējas vien ar patīkamām atmiņām. Vērgalniece vēl joprojām atceras savu matemātikas skolotāju Rihardu Zeniņu: “Stingrs skolotājs bija, bet tāpēc jau laikam iespiežas atmiņās.” Arī pirmās klases audzinātāju Dzintru Zvirbuli vērgalniece atceras kā šodien.
Ballēsies, kā nākas
Salidojuma dienā – 22. septembrī – reģistrācija paredzēta no pulksten 16 līdz 18. Dalības maksa reģistrējoties ir pieci eiro. Direktors aicina līdzi ņemt groziņus. Svinīgais pasākums norisināsies līdz pulksten pusastoņiem. Pēcāk visi sanākušie dosies uz kopīgu fotografēšanos pie skolas – stadionā. Tad salidojuma apmeklētāji tiks aicināti uz kopīgu kūkas baudīšanu skolas aktu zālē.
Svinīgais koncerts un balle norisināsies kultūras namā. “Svinēsim kārtīgi, kamēr muzikanti spēlēs!” smaidot teic skolas direktors. Salidojumā par muzikālo daļu gādās grupa “Piemare” no Pāvilostas. G. Juriks min, ka iepriekš notikušajā salidojumā kopā pulcējušies aptuveni 220 cilvēku, tādēļ spriež, ka šogad apmeklētāju skaits varētu augt līdz 300.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vērgales pamatskola 190. jubilejas gaidās

Kategorijas