Satiekas pagātne un tagadne

2018. gada 20. septembris 07:00

Rucavas pamatskolā notikušās Eiropas kultūras mantojuma dienas bija viens no pasākumiem, kas ieskandināja skolas 80. jubilejas atzīmēšanu. Rucavas pamatskola ir viena no ēkām, kas līdz mūsdienām saglabājusies tādā pašā izskatā kā uzcelta vai mainījusies ļoti minimāli, tādēļ 1996. gadā to iekļāva Eiropas kultūras mantojuma sarakstā. Šogad aprit 80 gadi, kopš skola iesvētīta, un simboliski, ka tieši šogad Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzaicinājusi skolu piedalīties Eiropas kultūras mantojuma dienās, kas veltītas Latvijas dibināšanai un attīstībai.

Iemesls atnākt ciemos
Eiropas kultūras mantojuma dienas Rucavas pamatskolā sākās ar kopīgu fotografēšanos pagalmā un pie ēkas. Mazāko klašu bērniem rokās dzelteni baloni ar Eiropas kultūras mantojuma dienu simboliku. Rucavas skola ir viena no 100 Latvijas objektiem, ko uzaicināja tajās piedalīties, parādot ēkas un iestādes nozīmīgumu valsts vēstures veidošanā.
Skolas pagalmā tiekas pašreizējie skolotāji ar vecajiem pedagogiem. Pensionētā skolotāja Vilma Katrīna Pērkone stāsta, ka tikusi uzaicināta uz pasākumu, un jūtas priecīga, ka atkal ir iemesls atnākt ciemos. “Te 20 gadus strādāju savu sirdsdarbu. Skola ir ļoti skaista joprojām,” pauž pedagoģe. “Šis pasākums ir lieli svētki, tādēļ visus sveicu svētkos!” ikvienu satikto sveicina V. Pērkone. Viņai kompāniju sastāda bijušās kolēģes – skolotājas Ošeniece un Skrube.

Baltā skola priedēs
“Baltā skola priedēs – tā šodien tava ir,” tie ir vārdi no dzejnieces Astras Rancānes dzejoļa, kas veltīts Rucavas skolai – vietai, kur viņa sākusi rakstīt dzeju. Tos lasīdama, direktore Liena Trumpika skolēniem uzrunā norāda, ka arī viņi pašreiz ir skolas un tās ēkas vēstures veidotāji. Skolas zālē skolēnus un ciemiņus iepazīstina ar skolas vēsturi, taču pirms tam jānodzied skolas himna.
Rucavā izglītība un skolas datētas jau ļoti sen. 19. gadsimta sākumā te bijis daudz mazu skolu. 20.–30. gados bijusi situācija, ka bez izglītības paliek ļoti daudz bērnu. Tolaik Rucavas pašvaldība prasījusi, lai skolas pārņemtu valsts, un tas nozīmēja, ka nepieciešama liela ēka. 1932. un 1933. gadā šī lieta sākta risināt.
Pamatskolas ēka atrodas Rucavas centrā un ir ieskauta skaistā ainavā, kur visapkārt meža miers un priežu šalkoņa. 1933. gadā arhitekts Indriķis Blankenburgs, kurš ir autors vairāk nekā 30 Latvijas skolām, meklējis vietu Rucavas skolai un šo atzinis par vislabāko. “1934. gada 17. jūnijā izglītības ministrs Adamovičs lika skolas ēkas pamatakmeni. Tajā iekšā lika skolas projektu, tālaika naudu, tās dienas svarīgāko notikumu izrakstu no avīzēm un fotouzņēmumus,” par ēkas vēsturi stāsta L. Trumpika. Celtniecības darbi uz priekšu ritējuši ļoti raiti, un 1935. gadā skolas ēka jau bijusi tikpat kā gatava, tikai bez logiem. L. Trumpika piemin faktu, ka ēkai sākotnēji bijis gaišs jumts. 1936. gadā skolas ēkā jau sākās mācības pirmajiem 20 skolēniem. Vienlaikus slēgšanai bijušas pakļautas daudzas mazās skolas.
1937. gadā Rucavas skola kristīta par sešklasīgo pamatskolu. “Taču jāpiemin, ka bērni skolā sāka iet no deviņiem gadiem. Tajā laikā stundu sarakstā bija iekļauti tādi mācību priekšmeti kā ticības mācība, latviešu valoda, dzimtenes mācība, ģeogrāfija, vēsture, matemātika, dabas mācība, lauksaimniecība, valodas, rokdarbi, dziedāšana un citi,” uzskaita direktore.
1938. gada 13. novembrī notika skolas ēkas atklāšanas un iesvētīšanas pasākums, uz kuru ieradušies ļoti daudz cilvēku. “Skolas zāle savulaik bijusi lielākā telpa Rucavā, te notika visi lielie pasākumi,” atgādina direktore. Tolaik skolai piešķirts dāvinājums 300 latu apmērā, kas izmantots apkārtnes labiekārtošanai, ko veikuši gan paši bērni, gan vecāki un pedagogi.

Jumtā iemājo bites
Rucavas skola kopš celtniecības pirms 80 gadiem var lepoties vēl ar kādu elementu. Tai ir pašai sava strūklaka, taču laiks dara savu, un tā vairs nedarbojas. “Ir paspīdējusi doma, ka varētu piesaistīt kāda projekta līdzekļus un strūklaku atjaunot,” ideju atklāj direktore.
Kara laikā skola kļūdas dēļ cietusi no vāciešu uzbrukumiem. 1943. gadā skolai telpas bijis jāatbrīvo karavīru apmācībām. 1945. gadā mācības atjaunojās, bet mācību gada sākums bija jāpārceļ uz oktobri, lai sakārtotu telpas. “Jumtā caurumi no kara laika bija vēl līdz šai vasarai, kad notika jumta atjaunošanas remontdarbi,” informē L. Trumpika.
Skolas ēka celta 400 skolēniem – tik daudz bērnu bijis Rucavas apkaimē pagājušā gadsimta 30. gadu vidū. 70. gados Rucavas skolā izglītojušies 300 skolēni. Tagad te mācās vien daži desmiti.
Rucavā vienmēr aktuāls un populārs bijis sports, un 80. gadu beigās pavīdējusi ideja un jau bijuši uzsākti reāli darbi pie skolas sporta zāles celtniecības. “Mainījās varas, un tā tas viss palika,” piebilst direktore. Skolēni sporto skolas aktu zālē, taču ar pašu un vecāku atbalstu tapis rotaļu laukums.
2004. gadā skolai sākās logu nomaiņa, un tai kā Eiropas kultūras mantojuma piemineklim bija jāievēro noteikums, ka tiem jābūt koka pakešu logiem, lai izskata ziņā atbilstu sākotnējiem. Senie logi joprojām ir zāles skatuvei un zēnu mājturības kabinetam pagrabstāvā. 2007. gadā remonts notika skolas virtuvē, šajā vasarā to pēc ilgas gaidīšanas piedzīvojis jumts. “Jumta atjaunošanas darbu laikā saskārāmies ar interesantu piedzīvojumu. Būvnieki vienu dienu atnāk un stāsta, ka jumtā vienā no korēm ir bites. Izsaucām bitenieku, un tiešām! Viņš izņēma divus desmitlitru spaiņus ar bišu saražoto vasku. Pēc tam būvnieki teica, ka atkal ir bites. Bitenieks plēsa tālāk un atrada vēl. Viņš mūsu skolas bites pārnesa uz stropiem savā dravā,” piedzīvojumu atstāsta direktore. Cik ilgi medus nesējas dzīvojušas Rucavas skolas jumtā, nav zināms, iepriekš neviens nav sūdzējies par lidoņu radītajām skaņām.
Stāstu par skolas vēsturi noslēdz Rucavas pamatskolas folkloras kopa “Ķocītis”, ko vada pati skolas direktore. Spēlējot kokles, bērni nodzied “Dar’ man, tēvis, pastaliņas”, kas ne vienam vien pieaugušajam acīs izsit asaras. Pēc tam visi tiek aicināti aplūkot iedzīvotāju veidotu izstādi par skolas vēsturi – gan bildes, gan gleznas. Skolas gaiteņus rotā skolēnu zīmētās ilustrācijas. “Katrā attēlā ieraudzīsit skolu pavisam citādu,” zina direktore.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Satiekas pagātne un tagadne

Kategorijas