Rekurzeme.lv ARHĪVS

Katru gadu – dubults prieks

ZANE GVOZDE

2018. gada 27. septembris 07:00

237
Katru gadu – dubults prieks

Bārtas pamatskola ir viena no tām mazajām lauku skolām, kas stingri turas pie savām saknēm. Lai gan skolēnu skaits tajā ir neliels, skola turpina darbību un cer, ka tā būs arī turpmāk. Skolas pedagogiem katrs jaunais mācību gads nes dubultu prieku – par tā sākumu un iespēju strādāt savā skolā.

Šaubu ēna neizzūd
“Strādājam. Skola ir veiksmīgi uzsākusi jauno mācību gadu,” par Bārtas pamatskolas ikdienu saka skolas mācību pārzine Daiga Sunipa. Šogad skolā mācības uzsākuši 48 bērni, savukārt pirmsskolas posmā zinības apgūst 19 audzēkņi. D. Sunipa priecājas, ka skolā strādā visu mācību priekšmetu skolotāji. Līdz ar to satraukuma par pedagogu piesaisti šajā mācību gadā nav bijis. Pāris pēdējos gadus daļa pedagogu darbu Bārtas pamatskolā pamet, lai dotos uz pilsētu, kur viņiem tiek piedāvāts pilnas slodzes darbs. Taču visus gadus ir izdevies kolektīvu nokomplektēt. Tas izdodas, jo daļa skolotāju ir gatavi būt ceļā un uz skolu regulāri braukt. “Daļai pedagogu ir divas, citiem – pat trīs specialitātes. Un, protams, ir skolotāji, kuri piebrauc klāt, piemēram, matemātikas un mūzikas skolotāji.” D. Sunipa atklāj, ka mūzikas skolotājs ceļu mēro no Liepājas un pēcāk dodas stundas vadīt arī uz Kalētiem. Savukārt matemātikas skolotāja uz Bārtu brauc no tuvākās pilsētas – Grobiņas.
D. Sunipa nenoliedz, ka skolēnu skaits un pedagogu piesaiste katru gadu liek aizdomāties par skolas nākotni. “Mēs, Bārtas skolas skolotāji, katru gadu strādājam kā pēdējo. Jau daudzus gadus ir nedrošības sajūta, bet vēl turamies,” situāciju raksturo mācību pārzine. Viņa gan atklāj, ka pirms pāris gadiem viņu šī situācija pamatīgi satraukusi, taču nu sapratusi – dzīve jāpieņem tāda, kāda tā ir, un jādzīvo konkrētajam brīdim. “To, kāda būs nākotne, rādīs laiks. Tā ir lieta, ko mēs nespējam ietekmēt – ne bērnu skaitu, ne mazo skolu likteni.”

Brauc pēc dabaszinībām
Šajā mācību gadā Bārtas pamatskolas pirmajā un devītajā klasē mācās pa pieciem bērniem. Liela daļa skolēnu zinības apgūst apvienotajās klasēs. Mācību pārzine atzīst, ka tas ir finanšu jautājums. “Nauda seko skolēnam. Jo mazāk skolēnu, jo mazāk skolai naudiņas.” Skolas tarifikācija lielā mērā ir atkarīga tieši no skolēnu skaita, kuri apgūst attiecīgos mācību priekšmetus. Daudz palīdz pašvaldība – ar tās atbalstu skolā pieejams skolotāja palīgs, uz vietas darbojas arī logopēds, psihologs. Skolā tiek īstenota arī speciālā mācību programma. “Cenšamies no visām pusēm bērniem palīdzēt,” apliecina mācību pārzine.
Jau divus gadus Bārtas pamatskola savus audzēkņus ved uz Kapsēdi, kur tiem norit dabaszinību stundas. Kapsēdes pamatskolā bārtenieki apgūst fiziku un ķīmiju, jo vietējā skolā tam nav piemērota kabineta. “Tādā veidā mēs sadarbojamies arī ar Gaviezes skolu – mūsu bērni mācās kopā ar Gaviezes bērniem,” skaidro mācību pārzine. Braucienu izmaksas skola sedz no sava budžeta līdzekļiem. D. Sunipa atzīst, ka tas ir liels atspaids kopējam budžetam, taču nepieciešamība, bez kuras iztikt nevar.

Iet līdzi laikam
Saistībā ar jauno kompetenču izglītību, ko drīzumā plānots ieviest visās Latvijas skolās, Bārtas skolas vadība izgājusi nepieciešamās apmācības. “Mēs jau otro gadu pamazām sākam praktizēt, mēģināt. Braucam pieredzes apmaiņā uz pilotskolām.” Skolas mācību pārzine atzīst, ka, viņasprāt, pedagogiem šajā posmā jābūt ļoti atvērtiem. Galu galā – pedagoga profesija paredz, ka visu laiku ir jāmācās, jāpilnveidojas. D. Sunipa priecājas, ka Bārtas pamatskolas pedagogi par šo situāciju neuztraucas. “Mēs esam ļoti rūdīti ar mūžīgajām bažām par mūsu skolu. Es nejūtu pretestību mūsu skolā. Tā kā mums ir apvienotās klases, ir jābūt ļoti elastīgiem.” Tomēr par reālo situāciju varēšot spriest vien tad, kad jaunā izglītības reforma skolā tiks īstenota pilnībā.
D. Sunipa kompetenču izglītības īstenošanā saredz vairāk plusu nekā mīnusu. “Tas paredz paplašināt bērnu redzesloku, plašāk skatīt mācību priekšmetu pielietojumu, sasaistīt to ar reālo dzīvi.” Mācību pārzine ir pārliecināta, ka pilnībā ieviest kompetenču izglītību izdosies vien tad, ja pedagogi būs atvērti, gatavi apgūt jaunas lietas un tās nodot tālāk nākamajai paaudzei.
Bārtas skolas kolektīvā pārstāvēti gan jaunie, gan pieredzes bagātie skolotāji. Skolā strādā arī divas pensijas vecuma pedagoģes, kuras mācību pārzine slavē un apbrīno. “Viņas ir gatavas strādāt, pielāgoties, darboties.” D. Sunipai gan šķiet, ka pedagoga vecums nav noteicošais. “Mūsu bijušais skolotājs Aleksandrs Reke vēl savos pāri sešdesmit gados apguva datorus, mācīja to bērniem. Man viņš ir paraugs, kādam vajag būt pedagogam.”

Dosies uz novadiem
Skolā ar dažādiem pasākumiem gatavojas arī valsts simtgades svētkiem. Mācību darbs lielā mērā pakārtots zīmīgajam notikumam. Piemēram, šā gada projektu nedēļas tēma ir Latvijas novadi. “Pa klašu grupām pētīsim Latvijas novadus, sāktos pētījumus prezentēsim Latvijas stundā – svinīgā brīdī. Šo tēmu turpināsim arī Ziemassvētku pasākumā, uz kuru mums ir uzaicināts ciemiņš – Kārlis Kazāks. To visu noslēgsim ar ekskursijām tieši pa šiem novadiem.” D. Sunipa skaidro, ka, piemēram, 9. klases audzēkņi, kuri pēta Latgales novadu, dosies uz to arī ekskursijā. Jauniešiem tā būs lieliska iespēja teorētiskās zināšanas, kas gūtas projekta izstrādes laikā, sasaistīt ar praksi. Skolēniem praktisko darbošanos paredz arī ekskursiju plānošana – to viņi darīs patstāvīgi, jo tas ir viens no viņu darba uzdevumiem. “Lai viņi praktiski redzētu, kā tas notiek,” pamato mācību pārzine.