Kuldīgas vecpilsēta pievelk

2018. gada 27. septembris 07:00

268

Kuldīgā turpinās aktīvs darbs, lai vecpilsēta Ventas upes ielejā tiktu iekļauta UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Lai iecere īstenotos, pētnieki meklē arvien jaunus pavedienus, lai pierādītu, ka Kuldīgas vecpilsēta ir viena no tām unikālajām vietām, kam ar savu neatkārtojamo stāstu ir pasaules mēroga nozīme. Kuldīgā tiek saglabāts un apdzīvots vecais, kas lieliski saiet kopā ar mūsdienīgo, un to novērtē gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Iegulda milzīgu darbu
Kuldīgas novada pašvaldības Mārketinga nodaļas vadītāja Kristīne Duļbinska stāsta, ka noiets jau garš un grūts ceļš uz UNESCO mantojuma godu. “Pasaulē un jo īpaši Eiropā vecpilsētu ir ļoti daudz, tāpēc jāmeklē arvien jauni iemesli un fakti, lai definētu Kuldīgas unikālo vērtību un autentiskumu. Pētnieki uzskata, ka mums ir kārtīgi pamati, lai mēs to sasniegtu,” skaidro pašvaldības pārstāve. Kuldīgas pašvaldība pieteikumu UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstam gatavo kopā ar Brandenburgas Tehniskās universitātes Pasaules mantojuma programmas nodaļu un tās vadītāju Britu Rūdolfu. “Kuldīgai unikalitāti piešķir tas, ka tā atrodas Ventas upes ielejā un vecpilsētas daļa ir saglabājusies pietiekami neskarta,” piebilst K. Duļbinska. Bagātīgā kultūras mantojuma dēļ 2011. gadā Kuldīgas vecpilsēta Ventas senlejā iekļauta UNESCO pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā. 2007. gadā tā atzīta par Eiropas izcilāko tūristu galamērķi, savukārt 2008. gadā pilsētas vēsturiskajam centram piešķirta Eiropas mantojuma zīme. No 2011. līdz 2017. gadam pašvaldība veikusi pētniecību par pilsētas arhitektūru un pilsētbūvniecību, ainaviskajiem aspektiem un dabas komponentēm, kā arī nemateriālā kultūras mantojuma vērtībām. Šo gadu laikā izdarīts milzīgs darbs – kopā ar iedzīvotājiem rīkoti dažādi pasākumi, notikusi sadarbība ar ekspertiem, veikti gan teorētiski, gan praktiski darbi vecpilsētas un dabas vērtību saglabāšanā. Pašvaldība pieteikuma sagatavošanai piesaista un sadarbojas ar dažādiem padomdevējiem un ekspertiem, arī studentiem. Virzīšanas process pasaules mantojumam ļāvis daudz ko izdarīt – sakārtot pilsētvidi, izstrādāt plānus, apzināt pilsētas vērtības. Izveidota lieliska sadarbība ar pašiem kuldīdzniekiem.
Atrašanās UNESCO pasaules mantojuma pamatsarakstā vietai piešķir kvalitātes zīmi. Tas dotu iespēju pilsētai piesaistīt papildu resursus izglītības, zinātnes un kultūras jomā, stimulētu vēsturiskā centra saglabāšanu un aizsardzību.

Izvēlas jaunlaulātie
Gan vietējie iedzīvotāji, gan tūristi novērtē Kuldīgas vecpilsētas vizuālos akcentus un pilsētas izveidotās un pielāgotās atpūtas, izzinošās un izglītojošās iespējas. Nesteidzīga pastaiga pa Kuldīgu, apskatot senatnīgo arhitektūru, apbrīnojot sarkanīgi brūnos dakstiņu jumtus, priecājoties par krāsainiem un moderniem akcentiem, kas lieliski harmonē ainavā, ir viens no iecienītākajiem atpūtas veidiem. Daudzas senatnīgās ēkas vai arhitektūras pieminekļi restaurēti un izveidoti tā, lai Kuldīga kļūtu pievilcīga arī nozīmīgu mirkļu atzīmēšanai. Populārākais – Kuldīga kļuvusi par pieprasītu laulību noslēgšanas un svinību vietu.
Kāpēc Kuldīgu izvēlas tik daudz kāzinieku? “Tāpēc, ka pilsēta ir tik skaista!” ar lepnumu saka Dzimtsarakstu nodaļas vadītājas vietniece Ina Hercenberga. Kuldīgas Dzimtsarakstu nodaļu par savu laulību vietu izvēlas daudzi pāri no kaimiņu novadiem. Piecu gadu laikā Kuldīgā laulības reģistrējuši vairāk nekā 270 Liepājas un apkaimes novadu iedzīvotāji. “Pērn laulājās 59 cilvēki, kuri deklarēti Liepājā un tās apkaimes astoņos novados, bet šogad līdz augustam to bija 53,” uzskaita I. Hercenberga. “Pie mums iecienījuši precēties arī talsenieki un ventspilnieki – apmēram tādā pašā skaitā.”
K. Duļbinska stāsta, ka reiz pa Kuldīgas jauno rātsnamu, kurā atrodas Dzimtsarakstu nodaļa, notikusi ekskursija, kurā piedalījušies grobiņnieki. “Rādīju laulību zāli, līdz ekskursanti atzinās: jā, jā, te tas un tas precējās – un līdz ar to sanāca, ka gandrīz katram no viņiem paziņu lokā bija kāds, kas te slēdzis laulības reģistrāciju,” atminas K. Duļbinska.
Šogad pamatīgs kāzu bums bijis maģiskajā datumā – 18. augustā (18.08.18.) – tad te laulības noslēguši desmit pāri. “Gadu gaitā esmu pārliecinājusies, ka cilvēki precas visdažādākajās dienās, arī pirmdienās. Laikam cilvēkiem daudz ko nosaka kāds īpašs, zīmīgs datums,” vērojumos dalās K. Duļbinska.

Rada piemērotu noskaņu
Pērn Dzimtsarakstu nodaļā noslēgtas 234 laulības, bet 2013. gadā – 171. “Šad un tad dodamies arī ārpus nodaļas telpām reģistrēt laulības. Ir reizes, kad pāri izdomājuši precēties kaut kur citur. Kad parādām zāli, piedāvājam savu skaisto balkoniņu ar skatu uz vecpilsētu un sakām, ka uz tā varēs fotografēties un iedzert šampanieti, tad viņi pārdomā. Visi no kāzām vēlas skaistas bildes,” norāda I. Hercenberga, uzsverot, ka cilvēki novērtē Dzimtsarakstu nodaļas atrašanās vietu un pašu Kuldīgu, kas esot pateicīga dažādu kāzu aktivitāšu īstenošanai.
Pie Kuldīgas novada rātsnama, kurā atrodas laulību reģistrācijas vieta, automašīnu stāvvieta allaž ir pilna. “Ja ir vairākas kāzas vienā dienā, tad jau laikus brīdinām, ka mašīnu var nākties atstāt citur,” saka I. Hercenberga. “Viens gan ir skaidrs – laulības nereģistrējam dienās, kad pilsētas centrā ir lielie pasākumi, kas nozīmē cilvēku pūļus un satiksmes ierobežojumus,” piebilst Dzimtsarakstu nodaļas pārstāve. “Rātsnams ir brīnišķīgi atjaunots, un tieši tas rada to īpaši skaisto noskaņu ierasties šeit un apprecēties, kad aiz loga un lejā paliek vecpilsēta. Noslēdzot laulības, viņi var iziet ārā uz balkona un vērties brīnišķīgajā skatā un pamāt pilsētai, garāmgājējiem,” piebalso K. Duļbinska.

Zāli transformē
Kuldīga var lepoties ar diviem rātsnamiem – veco un jauno. Abi atrodas blakus viens otram, turklāt abos ikdienā notiek rosība, abi piedzīvojuši atjaunošanu. Jaunā rātsnama rekonstrukcija pabeigta 2011. gadā, bet vecais rātsnams atjaunotā vizuālā izskatā ir no 2016. gada.
“Kuldīga ir viena no retajām pašvaldībām, kas darbojas ēkā, kura celta īpaši tai,” pastāsta K. Duļbinska. Jaunais rātsnams celts 19. gadsimta otrajā pusē, pie tā izveidotais rātslaukums kalpojis kā pilsētas iedzīvotāju pulcēšanās vieta, kā arī vieta, kur klausīties pilsētas vadības paziņojumos. Pilsētas valde tajā laikā iznākusi pie tautas ārā uz balkoniņa. Tagad tā vairs nenotiek.
Galvenā vieta jaunajā rātsnamā ir zāle, ko var transformēt, pēc vajadzības pārveidojot mēbeļu izkārtojumu. Tā ir sēžu un sapulču zāle, bet laulību dienā kļūst par Dzimtsarakstu nodaļas telpu, kur centrālās personas ir laulājamais pāris un viesi. Reizi divos mēnešos zālē pulcējas novadā dzimušie mazuļi kopā ar savām ģimenēm, kam domes priekšsēdētāja pasniedz sudraba karotītes. “Katru reizi sanāk raibs bariņš, un mazuļi var iepazīties ar saviem nākotnes klasesbiedriem,” teic pašvaldības darbiniece.
Pulkstenis jāuzvelk
Zāle ir vizuāli skaista, ar unikāliem sienu un griestu gleznojumiem. Pie sienas veras milzīga mehāniskā pulksteņa seja ar abpusēju ciparnīcu. “Viena ciparnīca rāda laiku zālē, bet otra pareizu laiku rātslaukumā,” stāsta K. Duļbinska. Pulkstenis 1953. gadā norauts, bet 1981. gadā, restaurēts un daļēji atjaunots, atgriezās savā vietā. 2010. gadā pulksteņmeistars Arnolds Piziks veica pulksteņa remontdarbus. “Lai pulkstenis, kurš nav elektronisks, bet mehāniska ierīce, būtu precīzs, tas ir jākopj, jāeļļo, mehānisms regulāri jāuzvelk. Muzeju naktī meistars pats vada ekskursijas, rādot, kā pulkstenis darbojas. Tās ir apmeklētākās ekskursijas,” stāsta domes darbiniece.
Ēkas bēniņstāvā ierīkots kabinets pašvaldības grāmatvežiem, ar kuriem vienā telpā atrodas pulksteņa mehānisms. “Laiku pa laikam mehānisma bumba jeb atsvars noslīd pavisam uz leju – tā ir zīme, ka pulkstenis jāuzvelk. Tad jāatver skapis, jāuzliek mehānismam šis kloķis un ar roku jāuzvelk bumba atpakaļ augšā,” skaidro K. Duļbinska. “Ja rātsnamā ir paredzēta kāda ekskursija un bumba noslīdējusi lejā, tad pabrīdinu darbiniekus vai pašu pulksteņmeistaru, kurš laikrādi apciemo reizi nedēļā, lai mehānismu neuzvelk, – tad to piedāvāju kā īpašu atrakciju ekskursantiem.”
Izsaka komplimentus
“Vecais rātsnams tika restaurēts ar lielu pietāti. Projekta vadītāja restaurācijas projektam un finansējuma piesaistei bija mūsu Kultūras nodaļas vadītāja Dace Reinkopa,” pastāsta K. Duļbinska. Pie paša rātsnama viņa “Kursas Laiku” apstādina, norādīdama uz taisnstūra formas bruģētu laukumu ielā. “Tas ir pacēlājs, lai ēkā var iekļūt cilvēki ar ratiņkrēsliem,” saka pašvaldības pārstāve. Pēc skata uzreiz nepateiksi un pat neiedomāsies. Šādu 18. gadsimta koka ēku būvniecības paraugu nav daudz visā Eiropā, restaurācija bijis īsts iuzdevums, lai ēku pielāgotu mūsdienu funkcionālajām vajadzībām, vienlaikus saglabājot autentiskumu. Atjaunots arī viens no ēkas manteļskursteņiem – atrast īsti labu meistaru bijis gana sarežģīts izaicinājums. Galu galā restaurētā ēka saņēmusi augstu Latvijas arhitektūras godalgu.
Ēkā, kas restaurēta projektu programmā atbalstam kultūras institūcijām, darbojas Kuldīgas novada aktīvās atpūtas centrs. “Ēkā darbojas tautas mākslas kolektīvi, tūrisma un informācijas centrs, kuri ne tikai apkalpo tūristus, bet arī rīko pasākumus, iesaistot iedzīvotājus,” skaidro K. Duļbinska. “Daudzi, kuri ienāk pie mums, izsaka komplimentus, ka atrodamies tik skaistā ēkā – pašā pilsētas viducī,” saka tūrisma konsultante Ieva Zubriļena.

Aušana neapstāsies
Aušanas studijas “Varavīksne” audēja Maija Laķe stāsta, ka kolektīva dalībnieki kopā nāk teju katru dienu, lai austu lielizmēra darbus, praktizējot savas iemaņas un rādot procesu interesentiem, kuri šeit iegriežas. “Pašreiz aužu galdautu mazmeitai. Viņa dosies uz Milānu, galdauts būs dāvana viņas draudzenei,” pastāsta M. Laķe.
Studijas krājumi ir milzīgi plaši, krāsaini koši un dabiski mirdzoši. “Agrāk vācu tūristi daudz pirka un neskopojās. Tagad viņi palikuši izvēlīgāki. Bija ienākuši, teica – ja par 100 eiro atdošot, tad ņemšot. Atbildēju – nē, nedošu. Austā sega bija 1,70 metru plata un 3,50 metrus gara. Tās īstā cena bija 150 eiro, turklāt arī tas vēl ir lēti. Ir gadījumi, kad aizbraucam uz gadatirgu, bet tur cilvēki nāk klāt un saka, lai nestāstām, ka tie ir roku darbi, jo izskatās pēc mašīnas darba. Bet mēs darām tikai ar rokām, uz stellēm,” pieredzē dalās M. Laķe. Daudz darbu izmantoti un aizvesti uz izstādi, kas notika Dziesmu un deju svētku laikā, arī rātsnama pinēju kolektīva “Ķocītis” veikums.
Drīz studija svinēs 50 gadu jubileju. Audējai M. Laķei ir gandarījums, ka aušanas tradīcijas Kuldīgā neizzudīs un vecajā rātsnamā nevienu brīdi kustība neapstāsies, jo aust patīk arī jaunākās paaudzes iedzīvotājiem vecumā virs 30 gadiem.

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kuldīgas vecpilsēta pievelk

Kategorijas