Jau pirmā reize – veiksmīga

2018. gada 27. septembris 07:00

2925

Ziemupes viesu namā “Laikas” nākamajā tūrisma sezonā viesi uz jūru varēs doties pa atjaunotu un uzlabotu koka laipu. Līdz šim esošā laipa savu laiku jau bija nokalpojusi, un viesu nama saimnieki Liene Zaļkalne un Oskars Glezers, startējot “Latvijas Mobilā Telefona” (LMT) projektu konkursā “LMT Latvijai”, ieguvuši līdzekļus laipas atjaunošanas darbiem. “Laiku” saimnieki nu priecājas, ka, pirmo reizi startējot šādā konkursā, ir izdevies gūt papildu atbalstu savai darbībai.

Iet uz maksimumu
L. Zaļkalne, izrādot atjaunoto laipu, pastāsta, ka tikt pie projekta finansējuma nemaz nav bijis tik viegli. “Konkurenti bija bērnudārzi un skolas, un tur tā auditorija bija krietni lielāka, tomēr mēs finansējumu saņēmām.” L. Zaļkalnei liels prieks, ka viss izdevies un nu laipa pamatīgi atjaunota. “Par savu naudu jau neuztaisītu tik nopietni, jo tas ir ļoti dārgs objekts un dzīvē nekad īsti neatmaksājas. Iepriekš mums bija ļoti vienkārša, primitīva laipiņa, lai nebradā pa zemīti un neveidojas tā saucamās ziloņu takas.” “Laiku” saimniece atklāj, ka koka laipa ir simts metrus gara un ved tieši uz jūru.
Septembra sākumā atjaunotā laipa oficiāli atklāta un nu pieejama viesu nama apmeklētājiem. Projekta īstenošanai iegūts 2000 eiro liels finansējums. “Divu tūkstošu eiro finansējums un pašu darbs,” precizē O. Glezers. Viņš priecājas, ka nevienam nav liegta iespēja šādos un līdzīgos projektos startēt, lai īstenotu savas ieceres. L. Zaļkalne gan atzīst, ka līdz šim dalība projektos nav ņemta, arī uz Eiropas projektu finansējumu “Laiku” saimnieki nav kandidējuši, taču šis projekts licies atbilstošs ziemupnieku iecerei un nolēmuši: kāpēc ne? Prieks ir arī par citiem novadniekiem, kuri ieguvuši projekta finansējumu, piemēram, Vērgales bērnudārzs “Kastanītis”. “Bija atvēlēti astoņi tūkstoši uz novadu, varēja prasīt arī piecsimt eiro, bet maksimums uz vienu projektu bija divi tūkstoši. Loģiski – ja prasi, tad prasi maksimumu!” Par diviem tūkstošiem eiro izdevies atjaunot laipas koka segumu, pašu laipu piepacelt, lai tā tik ātri nebojātos, kā arī izveidot atpūtas vietas ar soliņiem.

Priekšroka – ģimenēm
Šāgada tūrisma sezonu “Laiku” saimnieki atzīst par noslēgušos. To, ka siltā laika dēļ šis gads būtu veiksmīgāks par citiem, viņi neizjūt, jo atpūtnieki nav lielas kompānijas, bet pārsvarā ģimenes ar bērniem. “Mēs domājam par to, lai te nav lielas grupas ar cilvēkiem. Skaidrs, ka, no biznesa viedokļa, mēs pilnīgi aplami strādājam,” smaidot teic L. Zaļkalne. Tomēr, viņasprāt, svarīgāk dzīvot un darīt sev. “Pašiem ir jādzīvo, un galu galā dzīve tik viena ir un visu naudu nopelnīt tāpat nevar.” Tieši tādēļ šo vasaru dēvēt par sevišķi veiksmīgu “Laiku” saimnieki nevar, taču sūdzēties par apmeklētāju interesi arī ne. Sabraukušo viesu skaits bijis līdzvērtīgs citos gados pieredzētajam.
L. Zaļkalne gan novērojusi, ka pēdējā laikā audzis to ģimeņu skaits, kas izvēlas ceļot kopā ar saviem bērniem un pat ar dažus mēnešus vecajiem zīdaiņiem. Ziemupniece uzsver, ka tieši šādas ģimenes ir “Laiku” mērķauditorija. “Skaidrs, ka ir viesu nami, kur nevēlas uzņemt ģimenes ar bērniem, jo viņi nosmērē logus, kaut ko sabojā, bet mums ir nedaudz citāda domāšana. Manuprāt, bērni ir tie, kuri atpūtai traucē vismazāk. Visvairāk traucē tie, kuriem patīk skaļi klausīties mūziku,” atklāj L. Zaļkalne. Viņa pastāsta, ka uz “Laikām” baudīt atpūtu un klusumu pie dabas cilvēki brauc gan kopā ar bērniem, gan ar saviem četrkājainajiem mīluļiem. “Suņi brīžiem te ir katrā mājiņā,” smaidot teic “Laiku” saimniece.
Vēlas brīvību
Par darbīgu laiku sev un aktīvu tūrisma sezonu ziemupnieki uzskata vien divus mēnešus vasarā. Pārējais periods ir klusais laiks, ko veltīt sev. L. Zaļkalne gan pieļauj – ja ģimene strādātu citā virzienā, piedāvājot pakalpojumus lielām kompānijām, piemēram, uzņemot pie sevis kāda uzņēmuma sporta spēļu dalībniekus, tad situācija, iespējams, būtu cita. Taču ģimene savu ceļu un darbības nišu ir izvēlējusies un no tās atkāpties nedomā.
Šobrīd vēl netiek arī domāts par startiem citos projektos, kā arī par kredītu ņemšanu turpmākai darbības attīstībai. “Es tiešām negribu stresot un ņemties, domājot par kredītiem un tamlīdzīgām lietām. Gribēšana nekad nepāries, tā vienmēr būs. Bet labāk gribēt mazāk un dzīvot mierīgāk,” uzskata L. Zaļkalne. “Laiku” saimnieki atzīst, ka viņiem svarīgi nepazaudēt savu brīvību. Ja visu laiku būtu jādomā par finansēm, par naudas ieguvumu, tad agri vai vēlu nāktos saspringt, domājot par cilvēku piesaisti un tamlīdzīgām lietām. To ģimene nevēlas. “Ja ir kredīts, tad tev vairs nav izvēles, bet mēs gribam brīvību,” uzsver O. Glezers.
Raksturojot savus viesus, “Laiku” saimnieki atklāj, ka visbiežāk pie viņiem atpūsties brauc latvieši un lietuvieši. Tos, kuri uz “Laikām” brauc pirmo reizi, nereti nobiedējot zemes ceļš, un, to pamanot, liela daļa savus auto griežot apkārt un dodoties prom. To “Laiku” saimnieki ir izjutuši un cer, ka kaut kad situācija varētu mainīties. Arī tas varētu dot lielāku pienesumu ģimenes darbībai. “Ja ceļu sakārtotu, tad varētu vairāk domāt par biznesu,” atzīst L. Zaļkalne un O. Glezers. Taču “Laiku” saimniekiem prieks par tām ģimenēm, kas atkal un atkal izvēlas Ziemupē atgriezties un baudīt dienas dabas tuvumā, trokšņu un ikdienas steigas netraucēti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jau pirmā reize – veiksmīga

Kategorijas