Skatu pāri ezeram uz Liepāju vairs neaizsedz nekas

2018. gada 29. septembris 07:21

1872

Skatu pāri ezeram uz Liepāju vairs neaizsedz nekas

“Pļavās praktiski nekas nav mainījies, es un lopi darām savu darbu,” stāsta Vītiņu pļavu pārvaldnieks Valdis Ķēde. Taču kopš “Kursas Laika” iepriekšējās ciemošanās ainava ir pārsteidzoši mainījusies. Tad savvaļā mītošā ganāmpulka atrašanās vietu centāmies noteikt pēc čaboņas ezera niedrēs, tagad skatu uz pļavu un pāri ezeram uz Liepāju vairs neaizsedz nekas. Niedres lopiņiem vislabāk garšojot pavasarī.

Modina princeses
Arī bērzu audzi, iztīrot pamežu, ir izveidojuši lopi. Atvases tie apgrauž pavasaros, kad kociņos un krūmiņos sāk cirkulēt sula. V. Ķēde atminas, ka 2002. gadā, kad sācies šis projekts, te bijuši džungļi ar garu zāli un krūmiem. Tolaik viņš uzņēmies no Nīderlandes ievesto lopu pārrauga pienākumus, jo šī joma nav bijusi sveša – pašam ir zemnieku saimniecība ar gaļas liellopiem. V. Ķēde atklāj, ka vienu brīdi rokas nolaidušās, jo samazināti maksājumi, bet nu situācija uzlabojusies. Uzraugiem noorganizētas arī mācības.
Ar birokrātiju sastapies Lauku atbalsta dienestā. Atkarībā no ezera līmeņa krasta līnija mainās. Dabā pļavu teritorija pat pieaug, bet uz papīra tā samazinoties. Lai situāciju “ieliktu rāmjos”, Grobiņas novada pašvaldība finansējusi pārmērīšanu.
Mainoties ES nostādnēm dabas daudzveidības uzturēšanā, jau otro gadu tiek maksāts par reto augu sugu saglabāšanu pļavās. “Mums no augsnes jādabū ārā barības vielas, lai te augtu aizsargājamie augi.” Rezultātā jau uzziedējušas bezdelīgactiņas, ap Jāņiem būšot dzegužpuķes. Tiesa, regulāri jāpārskata lopu blīvums, lai nenograuž visu. Augu sakņu tīkls zemē saglabājas, lopu kājām to neesot tik viegli izārdīt.
Nīderlandietis Jans van der Vēns, kuru V. Ķēde dēvē par šo pļavu krusttēvu, procesus dabā salīdzinājis ar pasaku. Kā noskūpstīta varde pārvēršas par princesi, tā no lopu uzirdinātas augsnes izlien bezdelīgactiņas un citi tajā snaudoši augi.

Procesos neiejaucas
Pašlaik pļavās mīt ap 50 govju, ieskaitot telēnus, un 25 zirgi. 25 izdevies saķert un nosūtīt uz Jelgavu un tālāk uz Baltkrieviju.
Piebarojot lopus ar sienu, ir drauds ievazāt nevēlamus augus, piemēram, barošanas vietā jau uzziedējušas pērkones. Tāpēc pārvaldnieks cenšas sienu iepirkt no tuvējo pļavu saimniekiem.
Kreņķi, kad rudenī vējš pļavās sadzen jūras un ezera ūdeni. Pirms diviem gadiem pavasarī sadzīts tik pamatīgs ledus valnis, ka pāri ar traktoru nevarēja tikt. Bet lopi protot izdzīvot, pļavas ierobežojošais žogs tiem nav šķērslis. “Stāv uz ceļa un gaida, kad nākšu viņiem palīgā.” No dzeloņstieplēm bail esot zirgiem, bet ragaiņi pret žoga stabiem kasot muguru. Lai lopi neiestigtu ezermalas purvainē, pieeja norobežota ar elektrisko ganu. Zirgi ir lielāki blēži, zina pārzinis. Pāris reižu ganu pārrāvuši. Šopavasar divus iestigušos no ezera pamanījis kāds makšķernieks un par to paziņojis. Ar traktoru abi sveiki un veseli izvilkti krastā. Bet vēlāk kāds cits iestigušais tomēr gājis bojā.
Zirgi sadalījušies divos harēmos – pa četrpadsmit un deviņi, un vēl vienu cenšas veidot ērzelis, kas pagaidām uzturas savrup tikai ar vienu dāmu. Devītnieks mīlot paklīst arī pa tuvējo Otaņķu ciemu, un tad no iedzīvotājiem skan trauksme. Gadījies, ka, baru atgriežot mājās, otrais bars nav gribējis to laist atpakaļ teritorijā. Savukārt kādam otaņķniekam kā kompensāciju atstājis jau vecu, ziemā novārgušu zirdziņu.
Govis protot savākt pirms četriem gadiem no Kalvenes zoodārza atvestais ‘Hailander’ bullis. Šopavasar ganāmpulkā piedzimuši 14 teliņi.
Pārvaldnieks teritoriju apbraukā vismaz reizi nedēļā, taču lopu dzīvē iejaucas maz. Par dabiskajiem procesiem liecina pa kādam pļavās redzamam galvaskausam. Dažkārt vecos un nevarīgākos no bara izņem. V. Ķēde ar vetārstu sprieduši: ja dzīvnieks jau tā novārdzis, ka viņam var tikt klāt, tad nav vērts glābt. Par savu neatkarību viņi cīnoties līdz pēdējam. Reiz atrasts un pārvests mājās teliņš, kam māte – veca govs – bijusi beigta.

Virsroku ņem zirgi
V. Ķēde atzīst, ka te ir nūja ar diviem galiem: ja nebūtu dzīvnieku, krastmala nebūtu izkopta, bet viņu dēļ īsta dabiskā pļava arī neveidojas. Ja šeit nebūtu lopu, zemi citādi nevarētu izmantot. Virs pliena esot tikai neliela kārtiņa augsnes. Par vides dabiskumu liecina pļavā nolaidusies ķīvīte.
Daudzveidību uztur arī ieplūstošais jūras ūdens. Tāpēc lopi ir vienaldzīgi pret sāli, ko labprāt laiza mājlopi. Dunduru un odu laikā lopiem ir vieglāk klajumā un vējā, atvēsināties var ūdens lāmā. Ziemā vairāk uzturas koku pavēnī.
“Tagad es viņiem neesmu interesants,” smejas pārvaldnieks, jo barības esot pietiekami. Kad ziemā atved sienu, atliekot vien uzsaukt.
Ja starp abām dzīvnieku sugām gadās strīds, virsroku ņemot zirgi. Bet parasti pļavas visi sadalot solidāri. Govis zinot, ka no zirgiem jāturas spēriena attālumā.
Ērzeļu savstarpējās cīņas ir nežēlīgas. Bari viens no otra cenšas “atsist” ķēves. V. Ķēdem gadījies ar džipu piebraukt, kad tie stāvus saķērušies un nogāzušies blakus mašīnai. Saimnieks tūdaļ automašīnai noformējis KASKO apdrošināšanu. Bet bara vadone ir māte.

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Skatu pāri ezeram uz Liepāju vairs neaizsedz nekas

Kategorijas