Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Aizputes šuvēja Erna Holštroma darbalaiku pielāgo klientiem

Zane Gvozde
Aizputē

2018. gada 3. oktobris 08:54

1420
Aizputes šuvēja Erna Holštroma darbalaiku pielāgo klientiem

Aizputes pašā centrā, Atmodas ielā, sev nelielu šūšanas darbnīcu iekārtojusi šuvēja Erna Holštroma. Nelielajās telpās viņa labprāt nododas darbam, ko veic jau 45 gadu garumā – apģērbu šūšanai, piegriešanai un labošanai.

Darbnīca – pilsētas centrā
E. Holštroma nāk no Gramzdas puses, uz Aizputi pārcēlusies pirms 45 gadiem, kad sākusi darboties šūšanas jomā. Savu individuālo darbību kā šuvēja E. Holštroma aizsākusi 1996. gadā, taču telpā Atmodas ielā 40 strādā aptuveni desmit gadus. Kādreiz 12 kvadrātmetru lielajās telpās, kurās šobrīd darbojas šuvēja, bijusi apdzīvojama istaba un virtuve. “Šeit mans vīratēvs dzīvoja 14 gadus. Pēc viņa vienu brīdi vieta stāvēja tukša, bet pēc tam šeit bija frizētava,” par telpas iepriekšējiem saimniekiem zina stāstīt meistare.
Frizētava gan telpās atradusies neilgu brīdi, jo nelielajā kvadratūrā neizdevās rast vietu atpūtas stūrim, kas tik ļoti bijis nepieciešams. “Mums, šuvējām, tas nav vajadzīgs,” salīdzina E. Holštroma. Tā nu sanācis, ka iepriekš E. Holštroma strādājusi attālākās telpās, kur ar kolēģi darbojušās divatā, taču, kad uzzinājusi, ka friziere meklē lielākas telpas, uzreiz piedāvājusi maiņas variantu. Tā nu frizētava pārcēlusies uz plašākām telpām, bet E. Holštroma apmetusies pieticīgajās telpās pašā Aizputes centrā. Tās E. Holštroma nu iegādājusies sev.

Uzaudzina piecus bērnus
E. Holštroma pastāsta, ka iemaņas šūšanā apguvusi “Aizputes sadzīves pakalpojumos”, kur 14 gadus strādājusi par šuvēju – šuvusi sieviešu vieglo apģērbu. Pēc tam pusgadu apguvusi zinības piegriešanas kursos Rīgā. Tur izmācījusies par piegriezēju. “Varētu teikt tā: mājās sēdējusi neesmu, kaut esmu piecu bērnu māmiņa. Strādājusi esmu visu laiku – gan mājās, gan citādi. Šuvusi esmu visu laiku. Arī tagad, kaut gan esmu pensijā.” Arī liela daļa bērnu apģērbu ir pašas E. Holštromas šūti. “Darbs bija nepieciešams, bija jāstrādā. Un tā es vēl tagad strādāju. Jānāk kādam ir – ko darīt?”
E. Holštroma novērojusi, ka nav daudz šuvēju, kas Aizputē un tuvākajā apkārtnē piedāvā savus pakalpojumus: “Mums jau te nav, kas strādā. Te, centrā, ir vēl viena meitene “Top!” mājā un vēl viena šuvēja tehnoloģe PMK, bet viņa strādā pa vakariem. Es savukārt no rītiem.” Kad šuvēja runājusi ar paziņām no Vaiņodes puses, uzzinājusi, ka tur uz vietas nav neviena šuvēja. Ja nepieciešama kaut neliela palīdzība vai apģērba uzlabošanas darbi, nav, kam to lūgt.

Dalās ar zināšanām
Lai gan E. Holštroma ir sieviešu vieglo apģērbu šuvēja, daudz darba ikdienā ir arī ar vīriešu apģērbu. Liela daļa kungu nāk ar lūgumu pāršūt uzvalku vai veikt citus nelielus labojumus. “Kāda vīriešiem ir problēma, kad nopērk bikses? Vai nu par garu, vai vispār nav atšūtas. Tad ir jāpiestrādā,” teic šuvēja. Lielāko daļu ikdienas E. Holštromai aizņem tieši apģērbu remonts, jaunu apģērbu šūšana gadās krietni retāk – četras, piecas reizes mēnesī.
Lai savas zināšanas nodotu nākamajām paaudzēm, E. Holštroma labprāt skolo praktikantus. Šobrīd zinības pie šuvējas apgūst Sintija Kukulīte. “Praktikantus es diezgan bieži ņemu, pirms gada man arī bija viena meitene. Žēl, ja neviens neiemācās,” par savu vēlmi skolot jauno paaudzi saka meistare.
Viņa strādā katru dienu no pulksten 8 līdz 14, izņemot pirmdienas un svētdienas. Pirmdienas brīvas ņem ar vienu nodomu – lai darbnīca būtu vaļā sestdienās. “Ir klienti, kuri netiek pa nedēļu. Teikšu godīgi: es nestrādāju sev, es strādāju cilvēkiem. Darbalaiks man ir domāts cilvēkiem,” skaidro šuvēja. Tā kā viņas darbavieta atrodas pašā Aizputes centrā, klienti pie meistares ierodas no dažādām vietām. Piemēram, Skrundas, Kuldīgas.

Bez grāmatveža neiztikt
E. Holštroma savu ikdienas darbu veic kā pašnodarbinātā. Nereti tas meistarei sagādā problēmas. Biežie grozījumi un izmaiņas likumdošanā prasa laiku un zināšanas. “Ieņēmumu dienests ir šausmīgi sarežģīti izdomājis. Šogad, piemēram, atkal bija kaut kādi jaunumi, kurus viņi pat neizziņoja. Pensionāri varēja saņemt patentus. Es to uzzināju pēc tam, kad jau trīs mēnešus šī sistēma darbojās,” sašutumu pauž šuvēja. Viņa atzīst: lai ar visiem dokumentiem un atskaitēm tiktu galā, nepieciešama grāmatveža palīdzība. E. Holštroma priecājas, ka izdevies šādu grāmatvedi atrast. Pēc šuvējas domām, vienkāršāk būtu, ja ar savām atskaitēm varētu doties uz VID, kur zinoši speciālisti tos sakārtotu pēc noteiktajām likumu prasībām.
“Viņi groza, kā grib – mēs netiekam līdzi,” par likumiem izsakās E. Holštroma. Tomēr ir apņēmības pilna – jāstrādā ir un arī ar grūtībām jātiek galā. “Vēl jau līdz 70 ir jānostrādā,” savu nostāju pauž meistare. Vai pēc tam, kad būs nolēmusi doties pelnītā atpūtā, kāds no bērniem turpinās mammas arodu? “Man ir tikai viena meitiņa peciņa un četri dēli. Dēli ir Rīgā, meita Ventspilī strādā par skolotāju. Visi jau savu ceļu izvēlējušies.”

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva
Kategorijas

Kategorijas