Kā uzlabot darba vidi?

2018. gada 4. oktobris 07:00

Darbaspēks noveco, ir nepietiekams, un tas darba devējiem un valstij liek meklēt šīs problēmas risinājumus. “Kursas Laiks” uzklausīja, ko par tiem Labklājības ministrijas rīkotajā konferencē “Uzņēmējs. Darbinieki. Iespējas” saka Latvijas Universitātes asociētais profesors Kārlis Purmalis un Darba drošības un vides veselības institūta direktors profesors Ivars Vanadziņš.

Svarīgi ir prognozēt
Pieaug darbavietu skaits informācijas tehnoloģiju jomā, samazinās darbā pavadītais laiks atsevišķās pasaules valstīs, stabilizējas bezdarba līmenis, bet vienlaikus noveco darbaspēks. Pēdējās divas tendences īpaši vērojamas Eiropā, tostarp izteikti arī Latvijā, stāsta K. Purmalis. Latvijā jau ilgāku laiku darbaspēka nepietiek, bet tas liecinot ne tikai par ekonomisko izaugsmi. Vienlaikus problēmai var būt otra puse – potenciālajiem darbiniekiem nav atbilstošas kvalifikācijas vai prasmju, kādas pieprasa darba devējs. Gan darbaspēka kvalifikācijas, gan novecošanās jautājuma risināšana ir iespējama tikai ilgtermiņā.
“Svarīgi ir veikt nākotnes prognozes – kas paliks bez darba, kādas prasmes darba devējs papildus var iedot darbiniekam,” ieskicē K. Purmalis. Prognozes var noteikt īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Ilgtermiņa prognozes ir Ekonomikas ministrijas atbildībā, īstermiņa – Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA). “Darbaspēka pieprasījuma prognozēšana ir vajadzīga, lai saprastu, ko var sagaidīt kādā konkrētā periodā, lai novērtētu darbaspēka pieprasījuma izmaiņas pa profesiju vai prasmju grupām,” norāda pētnieks. Uzņēmumiem ir svarīgi veidot savu personāla politiku un ieviest motivējošos pasākumus, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus darbiniekus.
Darba tirgus prognozes pa nozarēm un profesijām Latvijā un reģionos sagatavo NVA un publicē savā mājaslapā.
Latvijas Republikas profesiju klasifikatorā ir iekļautas 20 tūkstoši prasmju kopu un 13 tūkstoši prasmju. Svarīgākās prasmju kopas, ko izvirzījuši darba devēji, ir ievērot normatīvo aktu un citu dokumentu prasības, plānot un organizēt veicamo darbu, komunicēt ar cilvēkiem un sadarboties komandā, saprast uzņēmuma politiku, pašizglītoties un apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

Resurss – seniori un invalīdi
Latvijas darba tirgus problēmām K. Purmalis piedāvā trīs risinājumu veidus: migrācijas politikas pārskatīšanu, kas nozīmē atļaut iebraukt ārvalstniekiem un uzturēties šeit ilgtermiņā, “sudraba paaudzes” jeb senioru un pensionāru, kā arī cilvēku ar invaliditāti aktīvāku iesaistīšanu darba tirgū. ““Sudraba paaudze” ir rezerve, ko nenovērtējam. Seniori un cilvēki, kuri tikko pensionējušies, būtu gatavi strādāt vai turpināt darbu, tikai nereti viņiem jāapgūst papildu prasmes,” ir pārliecināts K. Purmalis. Seniori bieži izrādot vēlmi strādāt vairāku apsvērumu dēļ, tostarp personīgo, finansiālo un sociālo.
Patlaban Latvijā darba tirgū esot nodarbināti 15 procenti senioru, bet pirms desmit gadiem šis skaitlis bijis lielāks. Nenovērtēts un neizmantots resurss esot cilvēki pirmspensijas vecumā.
Savukārt cilvēkiem ar invaliditāti (ar nosacījumu, ka viņi ir darbspējīgi) jādod iespēja strādāt, ja viņi izrāda vēlēšanos. “Tikai jāizvērtē darba vietas un vides pieejamība, jāizsver, kādās profesijās viņi vispār var un drīkst strādāt ar savām spējām, jānovērtē prasmes,” skaidro K. Purmalis. Nodarbināti esot ap 25 procentiem invalīdu.
“Mums vienam ar otru ir jāprot sadzīvot vienā ekonomiskajā telpā,” uzsver pētnieks.

Samazina darba stundas
Būtiska vajadzība darba tirgū – jākāpina produktivitāte jeb darba ražīgums. Lielajās pasaules ekonomikās darba dienas garums ir saīsināts uz sešām stundām, kas liecinot: strādā mazāk, bet ražīgāk. Taču saīsināts darbalaiks vien nav noteicošais, lai ražīgums kāptu, ir jābūt atbilstošai darba videi. Profesors I. Vanadziņš uzsver, ka produktivitāti un efektivitāti darba devējam dos darbiniekam nodrošināta atbalstoša un atbilstoša darba vide. Šā apstākļa nozīme arvien pieaug, jo visā pasaulē vērojama novecošanās un saslimstība ar slimībām, kas ietekmē darbspējas. Garas darba stundas, pārslodze un informācijas pārbagātība, slikts un neveselīgs uzturs, atkarības un kaitīgie ieradumi, darba tirgus ietekmējošos faktorus uzskaita pētnieks.
Darbspējīgā paaudze noveco, un līdz ar to notiek likumsakarīgais – pensionēšanās vecuma paaugstināšana. Latvijā šobrīd vidējais pensionēšanās vecums ir 62,5 gadi, savukārt Norvēģijā, Islandē un Grieķijā cilvēki dodas pensijā tikai no 67 gadiem. Ātrāk pensijā dodas Baltkrievijā, Krievijā, Turcijā, Ukrainā. Līdzīgs pensionēšanās vecums kā Latvijā ir Maltā, Moldovā, Slovākijā, Čehijā, Igaunijā un Lietuvā. Eiropā vidējais pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Galvenokārt tās ir valstis ar labiem ekonomiskajiem rādītājiem – Luksemburga, Francija, Somija, Dānija, Kipra, Beļģija, Austrija, Šveice, Zviedrija, Apvienotā Karaliste. “Re:baltica” pētījums vēsta, ka 2030. gadā gandrīz puse jeb 46 procenti strādājošo būs pirmspensijas vecumā. Ko darīt?

Neuztvert kā apgrūtinājumu
Viens no veidiem ir ieguldīt darbiniekos un darba vietas apstākļos, lai viņi varētu strādāt pilnvērtīgi. “Vairums darba devēju produktivitāti nesaista ar labu darba vidi un darbinieku apmierinātību, bet to uztver kā apgrūtinājumus un šķēršļus,” norāda I. Vanadziņš. “Darba vidē un darbiniekos būtu jāiegulda, bet vienlaikus ir jautājums – vai laba darba vide un darba aizsardzība ir ekonomiski izdevīga?”
I. Vanadziņš stāsta, ka Latvijas uzņēmumos šāda veida izdevumi un ekonomiskais izdevīgums tiek aprēķināti ļoti reti. “Ieguvums ne vienmēr precīzi izrēķināms, bet parasti labas darba vides nodrošināšana ir pietiekami ekonomiski pamatota.”
ES valstīs ar darbu saistītie veselības traucējumi ir “atbildīgi” par vismaz 600 miljoniem zaudētu darbadienu katru gadu. 8,6% nodarbināto jeb 20 miljoni ES mītošo cilvēku norāda darba apstākļu radītus veselības traucējumus. Tiek rēķināts, ka slikta darba vide rada zaudējumus vidēji 2,6–3,8% apmērā no ES iekšzemes kopprodukta jeb apmēram 490 miljardus eiro.
Viens no apjomīgākajiem pētījumiem par šo problēmu ir Austrālijā, kur aprēķināts, ka slikta darba vide un slimi darbinieki liktu zaudēt 4,8% iekšzemes kopprodukta. Latvijā tie būtu 1,29 miljoni eiro iepretim veselības aprūpes budžetam, kas šim gadam ir 1,014 miljoni.
Arī nākotnē ar darba vidi saistītās veselības problēmas būs muskuļu un skeleta sistēmas slimības, kā arī stress un tā radītās sekas. Tās ieņem 1. un 2. vietu kā izplatītākās arodslimības ES, norāda pētnieks.
Neieguldot darbiniekos un darba vidē, cieš darba ņēmējs un viņa ģimene, darba devējs un pēc tam sabiedrība kopumā. Veselīgi un produktīvi ir darbinieki, kuri strādā piemērotos apstākļos spējām un kompetencei atbilstošu darbu, kuriem ir atbalstoša vadība un laba darba organizācija, kuri saņem pietiekamu atalgojumu, nav pārstrādājušies un pārguruši, kuriem pietiek laika dzīvei ārpus darba un ir izpratne par veselīgu dzīvesveidu.

Novērst slimstrādi
Latvijā veikto pētījumu par zaudējumiem, kas saistīti ar darbinieku slimībām un neapmierinātību, nav daudz, bet esošie dati par neko labu neliecina, norāda I. Vanadziņš. Latvijā ir augsts kopējo darba stundu skaits, ir slikti rādītāji par darba stundu saskaņošanu ar privātajiem un ģimenes pasākumiem ārpus darba. “Svarīgākās sekas, ko rada neatbilstoša vide un darbinieku neapmierinātība, ir pārstrādāšanās, kā rezultātā darbinieki ņem slimības lapas. Vērojams arī prezenteisms jeb slimstrāde – nevesels darbinieks nāk uz darbu, bet nevar kvalitatīvi pastrādāt. Līdz ar to ir zemāka produktivitāte, cieš darbinieka ģimenes locekļi, tiek ietekmēta attieksme pret darbu un uzņēmēju, cilvēks ir gatavs aiziet no darba,” skaidro pētnieks. Sliktākais scenārijs ir arodslimības un nelaimes gadījumu riski. Slimstrāde radot pat līdz trim reizēm lielākas izmaksas nekā slimības lapa.

Atspēlēsies reputācijā
Kur ieguldīt visvairāk? “Visā, kas samazina nogurumu un arodslimību risku, slimības lapu skaitu un prezenteisma riskus, visā, kas uzlabo darbinieku noskaņojumu un motivāciju, kā arī visā, kas veicina produktivitāti šā vārda visplašākajā nozīmē. Pamatā tās būs organizatoriskas un tehnoloģiskas lietas, vispārēja veselības veicināšana,” nosauc profesors. Būtiska ir ergonomika. Veselības veicināšana darbavietā ir darba apstākļu uzlabošana virs minimālajām prasībām, piemēram, elastīga darbalaika organizēšana, ļaujot darbiniekam darbalaika sākumu un beigas noorganizēt pašam. Otrs veids – uzlabot veselību, piemēram, apmaksājot vakcīnas pret gripu, veicināt veselīgus ēšanas paradumus. Mazsvarīgi nav arī atkarību mazinoši pasākumi, fizisko aktivitāšu ieviešana, sociālo kontaktu veidošana, rīkojot aktivitātes darbiniekiem kopā ar viņu ģimenēm.
Uzņēmējs būs ieguvējs arī tādā aspektā, ka gūs pozitīva uzņēmuma tēlu un reputāciju.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kā uzlabot darba vidi?

Kategorijas