Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Ar badastreiku cenšas panākt algu pielikumu

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2018. gada 4. oktobris 07:00

336
Ar badastreiku cenšas panākt algu pielikumu

28. septembrī valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” filiālē “Iļģi” notika dienu garš darbinieku badastreiks. Laikā no pulksten 8 līdz 16 aprūpes centra darbinieki pārtika tikai un vienīgi no ūdens. Iemesls šādai rīcībai – centieni panākt algu paaugstinājumu 100 eiro apmērā.

Piedalās gandrīz visi
Filiāles “Iļģi” vadītājas pienākumu izpildītāja Evija France laikrakstam atklāja, ka darbinieki patiesi astoņu stundu garumā pārtiek tikai no ūdens. No 59 darbiniekiem, kuri konkrētajā dienā un laikā strādāja aprūpes centrā, streikā piedalījās 57. Šo lēmumu darbinieki pamato ar prasību palielināt algas aprūpes jomā strādājošajiem. “Es piekrītu – 430 eiro uz papīra nav adekvāti tam, kādu darbu ikdienā viņi dara,” savu nostāju pauž E. France.
Vadītājas pienākumu izpildītāja atklāj, ka arodbiedrības pārstāvji 19. septembrī bijuši uz komisijas sēdi ministrijā, kurā piedalījās arī Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Tikšanās laikā sociālās aprūpes jomā strādājošie pauduši savu nostāju, pieprasot algas pielikumu 100 eiro apmērā. Tā kā sarunas laikā valdības pārstāvji pauduši, ka finansējuma šobrīd nav, darbinieki nolēmuši rīkoties paši. “Man jau šķiet, ka būtu svarīgi, ja nav uzreiz šo simts eiro, uz ko cilvēki cer, tad var vismaz mazdrusciņ pielikt, lai ir, pie kā pieturēties, lai būtu cerība, ka alga varētu ar laiku pieaugt,” uzskata E. France. “Iļģu” darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Renāte Sideļska viņai pievienojas un uzsver, ka galvenais, ko darbinieki cenšas panākt, piesakot badastreiku, – adekvātas algas. R. Sideļska uzskata, ka aprūpētājiem tās ir īpaši zemas – minimālās algas apmērā. Taču darbs, ko par šo naudu cilvēki dara, ir gan fiziski, gan emocionāli smags. “Visi šodien ir saliedēti un apņēmības pilni,” pārliecināta arodbiedrības priekšsēdētāja.

Grib pievērst uzmanību
Ja badastreiks nenesīs vēlamo rezultātu, R. Sideļska ir pārliecināta – darbinieki būs gatavi vēl skaļāk un aktīvāk paust savu neapmierinātību ar pastāvošo kārtību. “Būs jāpieņem lēmums, kā rīkoties, vienpersoniski vēl par to neko nevaru teikt,” par iespējamo tālāko rīcību saka R. Sideļska. Viņa ir pārliecināta, ka normālā sabiedrībā līdz šādai situācijai – bada­streika pieteikumam – nebūtu jānonāk. “Cilvēki ir apņēmības pilni cīnīties. Tā jokaini jau skan “streiks”, bet vēlamies izsaukt uzmanību, lai kaut kas sāk kustēties,” atklāj R. Sideļska.
Arodbiedrības priekšsēdētājai šķiet, ka zināma rezonanse šajā jautājumā jau panākta, jo par akciju jeb streiku, kas 28. septembrī notika ne tikai “Iļģos”, bet valstiskā līmenī, zina jau lielākā daļa sabiedrības. Daļai ziņa, ka aprūpes jomā strādājošie saņem tik niecīgas algas, bijis liels un nepatīkams pārsteigums, zina teikt R. Sideļska. Viņa atklāj, ka jautājums par algu palielināšanu tiek apspriests jau no šā gada marta, taču, tā kā situācija neuzlabojās, nolemts par labu badastreikam. Laiks īsi pirms vēlēšanām nav izvēlēts nejauši. “Domājām, ka pirms vēlēšanām būs lielāks efekts,” atzīst R. Sideļska.
Cerības – mazas
“Iļģu” darbinieki, kuru ikdiena paiet, aprūpējot sociālās aprūpes centra iemītniekus, atklāj, ka cerības sagaidīt reālu darbību no valdības puses ir mazas. Taču ir pārliecināti, ka viņu rīcība liks valdībai domāt un atcerēties par tiem nozarē strādājošajiem, kuru ikdiena nebūt nav viegla. Mediju telpā valdības pārstāvji sprieduši par algas pielikumu 25 eiro apmērā. Skaidrs, ka ar šo mazumiņu darbinieki nebūs mierā. “No tā liela labuma nebūs. Ja divdesmit piecus pieliks, daļa aizies nodokļos, kas paliks – apmēram septiņi eiro! Meitenes rēķināja, ka desmit autobusa taloni sanāk,” sašutumu pauž “Iļģu” darbiniece Inta Berce. Viņas kolēģis Uldis Graudužis ir pārliecināts: kamēr valdībai nebūs reālas sapratnes par to, kādu darbu veic aprūpes jomā strādājošie, nekas nemainīsies. “Viņi to nav darījuši, viņi tikai uz papīra paskatās. Bet izej vienu diennakti nodežurē un paskaties, kā tas ir!” savu nostāju pauž U. Graudužis.
Darbinieki visi kā viens apliecina: sociālās aprūpes sistēma nav sakārtota jau pašā pamatā. Sociālo aprūpes centru iemītniekiem ir vairāk aizsardzības un tiesību nekā viņu aprūpētājiem. “Iļģu” darbinieki uzskata: tas ir aplami. Viņu darbs prasa fizisku un emocionālu piepūli. Darbinieki skaidro: strādāt, protams, var, bet ir jājūt attieksme, lai zini, par ko un kāpēc. Šobrīd “Iļģu” darbiniekiem šķiet, ka viņu darbs un ikdienas centieni netiek pienācīgi novērtēti, līdz ar to nolaižas rokas. “Paēdušais neēdušo nesapratīs. Ne viņi mūs saprot, ne mēs viņus,” par valdības attieksmi konkrētajā situācijā teic I. Berce. Sociālās aprūpes centra darbinieki atzīst, ka šobrīd nevis dzīvo, bet eksistē un ka ilgāk šī situācija nevar turpināties. Ja badastreiks izmaiņas situācijā neieviesīs, darbinieki ir gatavi cīnīties un iet vēl tālāk: “Mēs neapstāsimies.”

Kategorijas

Kategorijas