Rekurzeme.lv ARHĪVS

Logo

Priekšroku dod eksotiskiem un viegli kopjamiem augiem

ZANE GVOZDE
Laikraksta arhīvs

2018. gada 4. oktobris 07:00

873
Priekšroku dod eksotiskiem un viegli kopjamiem augiem

Bārtas pagastā dzīvojošā Lazdupu ģimene šeit ir ienācēji. Uz “Grantu” mājām Aldis un Vineta pārcēlušies 1990. gadā. Aldim gan savulaik visas bērnības vasaras pagājušas Bārtā, te dzīvojusi viņa vecmāmiņa. Vinetai Bārta bijis pilnīgs atklājums, turklāt – tālu no cerētā. Taču nu ģimene savu vietu šeit iekopusi un iekārtojusi un jūtas te piederīga.

Sagrūst priekšstati
Kad 1990. gadā uz “Grantu” mājām atnākuši, viņi te apmetušies līdzās mājas saimniecei. “Mēs atnācām pie attālas Alda radinieces un ar tanti kopā nodzīvojām 14 gadus,” atnākšanu uz “Grantiem” atminas Vineta. Viņa atzīst, ka gājis visādi, jo būt divām saimniecēm zem viena jumta, kā zināms, nekad nav viegli. Brīžiem Vineta pat nožēlojusi, ka no dzīves Kazdangā pārcēlusies Aldim līdzi uz Bārtu. “Vecākajai meitai bija pusotrs gadiņš, kad mēs atnācām te. Sākumā mēs ar Aldi dzīvojām Kazdangā, un, kad es uzzināju par Bārtu, man likās, ka tā ir pie jūras. Man bija tāda doma – oho, es dzīvošu pie jūras! Man bija vilšanās, ka te jūras nav,” smej Vineta, un Aldis smejot bilst: “Es jau arī neko skaļi neteicu.” Aldis pastāsta, ka sākumā apkārt bijis mežs ar dažnedažādām sīkām saimniecības ēkām un siltumnīcām. Kad bijusi tāda iespēja, Lazdupi apkārtni sakopuši un no biezajām meža audzēm atbrīvojuši. Izrādās, Vineta savulaik pabeigusi Bulduru dārzkopības skolu un Kazdangā strādājusi par dārzkopi. Taču tad lēmusi par labu pedagoģijai un kļuvusi par skolotāju. Tagad dārza kopšana kļuvusi par hobiju un brīvā laika kavēkli, kas sirdij
tuvs.
“Viena lieta, ko mēs esam atstājuši un kas tantei, manuprāt, būtu paticis – tie ir lielie koki. Man arī tie ļoti patīk. Protams, ir jau sava darīšana – lapas,” teic Vineta. Aldis apliecina – rudenī, kad kļavām lapas nobirst, pa dārzu var staigāt līdz ceļiem kļavlapās. “Pa lapām brienam kā pa sniegu,” salīdzina saimnieks.

Arvien pa jaunai dobei
Lazdupu ģimenes dārzā valda dažādība. Te sastopami gan augļu koki, gan dažāda veida košumkrūmi, gan ziedi. Vineta iekopusi dobes arī krāšņajiem rododendriem. Viņa smej, ka dārzā ir pa druskai no visa. Piemēram, ābolus, bumbierus un avenes savam galdam ģimene var nodrošināt pati. Piemājas dārzā ir ābele, kam āboli ir visu gadu. Tādēļ pavasarī, kad nokūst sniegs, pēc tiem ierodas stirnas. Taču ar āboliem vien tām nepietiek – “viņām ļoti garšo rododendru pumpuri”.
Vineta atzīst, ka idejas par to, kur un kā stādīt, rodas visu laiku, tāpēc dārzā bieži vērojamas pārmaiņas. “Es ik pa laikam pieroku jaunas dobītes, ja redzu, ka stādiem nav, kur izplesties. Vīrs jau smejas, ka drīz nebūs mauriņa, ko pļaut.” Šis gads augiem “Grantu” mājās nav bijis īpaši draudzīgs – lielais sausums darījis savu un tie krāšņo ziedējumu nav varējuši pilnībā parādīt.
Augus, ko stādīt savā dārzā, Vineta izvēlas pēc sajūtām. Ja augs viņu uzrunā – tad tas jāņem! “Es jau neesmu tāda īsta dārzniece – es stādu un pārstādu to, kas izaug garāks, nekā es gribētu. Arī tad, ja man krāsa nepatīk,” smaidot teic saimniece. “Mežs pamazām atkāpjas, un te veidojas tāds kā parks,” par sievas iekoptajām dobēm saka Aldis.
Paši pārbūvē māju
Ne tikai dārzs, bet arī ģimenes dzīvojamā māja prasa darbu un ieguldījumus. Ģimene mājai piebūvējusi otro stāvu, taču nepieciešams uzlabot arī tās ārējo apšuvumu, jānomaina logi. “Mēs principā paši visu darījām,” par mājas uzlabošanas darbiem saka Vineta. Viņa smejot teic, ka abi ar vīru ir nepraktiskie latvieši. Mājas un dārza darbos arvien rodas daudz darāmā, kam neatliek laika un līdzekļu. Ģimene ļoti iecienījusi ceļošanu, tādēļ lielākā daļa ietaupījumu tiek ieguldīti tajos. “Ļoti daudz naudas tērējam puķēm, grāmatām, dažādām zīmēšanas lietām,” atklāj Vineta, un Aldis piebilst: “Vietējie mūs sauc par lauciniekiem, jo mēs jau neesam nekādi lauksaimnieki. Citi pērk tehniku un visu kaut ko, bet mēs braucam ceļojumos.”
Lazdupu ģimene gan ar savu dzīves modeli ir apmierināta, jo dzīvo priekš sevis. Tā kā Vinetai tuvi dažādi eksotiskie augi, tad no katra ceļojuma, kurā līdz šim būts, atvests kāds stādiņš vai sēklas. Vai augi, kam ierasts cits klimats un vide, Latvijā iedzīvojas? “Kaut kas aug, kaut kas neaug. Bet ir lietas, par kurām es zinu, ka tām vajadzētu augt.” Vineta smej, ka labi apzinās arī tos augus, kas ar viņas kopšanas paradumiem noteikti neizaugs. Šajā situācijā glābiņš ir vīra mamma, kurai ļoti patīk rušināties pa dārzu un katru stādiņu apčubināt. Tad nu tie augi, kas prasa lielāku uzmanību, nereti nonāk vīramātes dārziņā. “Mēs tādi nepareizie saimnieki,” smaidot saka Vineta.

Ziedi ņem virsroku
Vineta pastāsta, ka Alda mamma nāk no Grobiņas. Viņai fakts, ka dēls ar vedeklu dzīvo Bārtas pagastā, licis domāt, ka tā ir visīstākā lauku vide. Tāpēc bieži izskanējis jautājums: vai jums ir salātiņi, dillītes? Vineta atzīst – šādu labumu viņu mājā ir maz, tāpēc vīramāte nereti ved tos šurp pati.
Vineta atklāj, ka pēc ziemas viņai tā vien prasās darboties pa dārzu. Tādēļ pavasarī viss tiek kārtīgi noravēts, bet pēcāk, kad ravēšanai pienāk jau trešā kārta, aptrūkstas enerģijas un iedvesmas. “Varētu nākt rudens,” šādos brīžos sakot Vineta. Aldis gan smej, ka sieva sev problēmas sagādā pati, jo pērk jaunus augus un iekopj jaunas dobes. “Sākumā viņa te ar prieku darbojās, nevarēja mājās dabūt – kaut kur rušinājās,” atminas Aldis. Arī šobrīd Vinetai dārza darbi sirdij ir tuvi, taču tiem negribas veltīt visu laiku. “Es esmu slinkā kopēja,” par sevi teic Vineta. Tieši tādēļ “Grantu” dārzā, piemēram, rožu ir maz. Tās ik pa laikam jāapgriež un īpaši jāapčubina, kas Vinetai neliekas lietderīgi. Viņai labāk patīk tie augi, kas neprasa lielu uzmanību un rūpes.
Saimniecei gan patīk paeksperimentēt – paskatīties, kas no konkrētā stādiņa vai sēklas sanāks. Pagājušajā gadā eksperimenta pēc viņa iegādājusies lietussarga magnoliju. Tai nepieciešams aizvējš un silta mītne, tādēļ ilgi meklēta piemērota vieta. Tā atrasta pie garāžas – tur augs iestādīts un sākumā labi ieaudzis. “Domāju, jāpalasa, kā tur ir ar tiem ziediem. Un izlasu, ka magnolija ir jāstāda nostāk no mājas, jo ziedot tā ļoti smird. Tagad es ar šausmām gaidu, kad sāks ziedēt,” smejot stāsta Vineta.

Pārsteiguma siltumnīca
Kupolveida siltumnīca, kas piesaista skatu, braucot uz “Grantu” mājām, ir Alda pārsteigums sievai. Vineta jau sen lūgusi siltumnīcu, jo gribējusi pati izaudzēt tomātus, kas gan vīram negaršo. “Un neceļ, un neceļ, un neceļ,” par kādreizējo lūgumu saka Vineta. Kad kādu laiku bijusi prom no mājām, atgriežoties ieraudzījusi vīra sagādāto pārsteigumu – uzmeistaroto siltumnīcu. “Neuztaisa jau normālu siltumnīcu!” savas pirmās sajūtas, ieraugot meistardarbu, atminas saimniece. Aldis uzsver: “Es nevaru tādu vienkāršu, man vajag kaut ko interesantu.” Pirmajā gadā tomātu raža bijusi ļoti laba. Tā kā saimniecei tuvs viss eksotiskais un neparastais, tad nerodas pārsteigums, uzzinot, ka pavasaros siltumnīcas vidū iekoptajā dobē tiek audzētas Portugāles magones. Tās meita atvedusi no ceļojuma, un Vineta nolēmusi iesēt un paskatīties, kas sanāks. “Magones izsējās, un tad domāju – kā es plēsīšu ārā? Skolas pēdējā dienā, kad bērniem ir puķes jādod, mums ir magoņu pušķi. Kad magones ir noziedējušas un mazliet izsējušās, tad es varu tās plēst ārā. Nākamgad atkal te vairumā būs magones un salātiem nebūs vietas.”
Tagad Vineta slavē vīru par siltumnīcas uzcelšanu, taču nenoliedz, ka ne par visu tās būvniecībā ir padomāts. “Labi būtu, ja tiktu citādi nosegta. Pa šķirbām nāk ūdens iekšā. Tas, ka siltumnīca ir ļoti augsta, gan ir labi – pavisam cits gaiss.” Neliels zemes pleķītis siltumnīcā atvēlēts arī zemenēm – pirmās ogas ģimene var baudīt jau agri vasarā. Vineta jau kaļ plānus par nākamo siltumnīcu. Viņa cer to iegādāties jau gatavu, parastu un tajā iesēt un sastādīt visus tos augus, kam nepieciešams vīties un stutēties, jo kupolveida siltumnīca

+ 2
Kategorijas

Kategorijas