Sajūtu pieraksti dzejā

2018. gada 4. oktobris 07:00

“Pa lāsei prieka” ir nosaukums ilgi lolotajam Priekules novada dzejnieku dzejas kopkrājumam – veltījumam savai pilsētai un Latvijai valsts dzimšanas dienā. Ideju līdz galam realizējusi priekulniece Indra Ļaudobele, sadarbojoties ar rakstošajiem novadniekiem un izdevniecību “Ezerrozes grāmatas”. Neviens no 12 autoriem par dzejnieku sevi nesauc, tāpēc grāmatā lasāmais ir definēts kā sajūtu pieraksti dzejā.

Iemīļo katru autoru
Pērn Priekules novada Sociālā atbalsta centrā pēc dzejnieku “mammas” I. Ļaudobeles un “krustmātes” Bunkas kultūras nama direktores Maldas Andersones iniciatīvas vairāki autori un dzejas žanra interesenti tika saaicināti kopā uz kopīgām Dzejas dienām. Ideja sapulcēt kopā Priekules novada radošos ļaudis, kuri sevi realizē un savas pārdomas pauž rakstīšanas lauciņā, pieder kalētniekiem. “Viņi bija pirmie, kuri izteicās – vajag grāmatu. Līdz šim iedzīvotāju radošais devums ticis apkopots brošūrās,” pastāsta dzejoļu apkopotāja I. Ļaudobele.
Daudziem autoriem šī ir pirmā iespēja parādīt savus dzejoļus plašākai auditorijai, turklāt grāmata iesieta krāsainos, cietos vākos.
Izdevniecības “Ezerrozes grāmatas” projektu vadītāja Agnese Piļāne atvēršanas svētkos uzsvēra, ka darbs pie katras grāmatas ir interesants un šis nav bijis izņēmums. “Lasot man bija iespēja autorus iepazīt caur viņu rakstīto, taču atvēršanas svētkos iepazīstos vaigā,” uzrunā sacīja izdevniecības pārstāve.
“Savās darba gaitās es izlasu tūkstošiem dzejoļu, un katrs autors man paliek atmiņā. Dzeja ir barība dvēselei. Neapstājieties, jums ir bagāta dvēseles valoda, un uztaisīšu vēl kādu jūsu krājumu! Priekules novada dzejnieku krājuma eksemplāri atradīsies Gaismas pilī – Nacionālajā bibliotēkā,” atklāja A. Piļāne, par šiem vārdiem saņemot skaļus aplausus.

Iemesli – visdažādākie
Katrs Priekules novada dzejas rakstītājs grāmatas atvēršanas svētkos dalījās ar atmiņām par rakstīšanas pirmsākumiem. Vieni raksta no bērnības, citi sākuši jaunībā, vēl kāds sevi un savas jūtas tēlainās rindās sācis izteikt salīdzinoši nesen. Rakstīšana gan palīdzējusi pārlaist slimības, gan uzjundījusi atmiņas.
Inese Saulīte stāsta, ka dzeja ir viņas garabērni. “Mans pirmais dzejolis bija “Ēnas”. Ar to uzstājos skolas laikā daiļlasīšanas konkursos. Mani pamanīja dzejnieks Imants Ziedonis, kurš deva iedvesmu neapstāties,” saka dzejniece, atzīstot, ka viņas dzejoļi nav iedomājami bez mūzikas un otrādi. “Man ir grūti lasīt dzejoli tāpat,” viņa piebilst.
Melita Ezermale atminas, ka kādreiz ar dzejoļiem iesākusi saraksti internetā portālā “Draugiem.lv”, lai pajautātu, kā otram iet. Uldis Berķis vairākus savus dzejoļus veltījis Priekulei, ko par savējo sauc dažus gadus. “Prieks Priekuli sargā!” viņš dzejā raksturo savu dzīvesvietu. Viņa kontā ir vairāk nekā 2000 dzejoļu. Savukārt Silvija Šterna sākusi rakstīt vispirms divas rindiņas, pēc tam vēl divas. Rita Kučerova atzīstas, ka labāk patīk rakstīt īsos stāstus no dzīves. “Dzejoļu man ir tik, cik grāmatā.”
Henita Kupjanska raksta 30 gadus un rakstītajās rindās iezīmē aktuālu tematu: “Cik bieži mēs esam kopā ar saviem mīļajiem? Vai nav tā, ka par to iedomājamies, kad jau par vēlu?” Ainai Stankevičai dzejas rakstīšanā tuvs temats ir bērni. “Man arī bieži paprasa kaut ko uzrakstīt pēc pasūtījuma. Tas nemaz nav viegli, jo pietiekami labi jāzina, kam raksti un dzejoli velti,” viņa uzsver.
Līga Taurēna dzejā skatu vērš uz debesīm un to ietērpj arī mūzikā – pati dzejoļus izspēlē uz klavierēm un izdzied.
Pa lāsei no sava prieka grāmatā dalās arī Aļģirds Alunderis. Viņš savu dzeju lasa ar smaidu, jo novada dzejnieku pulkā ir jautrības uzturētājs.
Grāmatā iekļauti arī Rolanda Frickausa un Annas Roskošas, kuri atvēršanas pasākumā nepiedalījās, emocijām piepildītie dzejoļi.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sajūtu pieraksti dzejā

Kategorijas