Skola pārtop viesu namā

Durbes novada Vecpilī pamatskolas nav jau astoņus gadus. Lai skolas ēka neaizietu postā, vietējie aktīvisti kopā ar pašvaldību lēma, ka dzīvībai te jāturpinās. Tajā jau ir bibliotēka un saieta nams, nu ierīkots arī viesu nams ar svinību zāli un naktsmītnēm. “Tā kā šī ēka ir celta kā muiža, tad arī nams nokristīts par “Dižlāņu muižu”,” skaidro Vecpils saieta nama vadītāja Ruta Hūna.
Pamestu ēku nevēlas
Vecpils pamatskola bija viena no pirmajām izglītības iestādēm, ko Latvijā slēdza nepietiekama skolēnu skaita dēļ. 2010. gadā Durbes novada dome lēma, ka Vecpils pamatskola kļūs par Durbes vidusskolas filiāli, ierīkojot tur interešu centru, bet pēc tam slēdza pavisam.
“Skolu likvidēja, un mēs prātojām, ko darīt ar tik daudz telpām vēsturiskajā muižas ēkā, kā tās visveiksmīgāk izmantot. Nedrīkst taču laist postā! Izspriedām, ka Durbes novadā ir mazs naktsmītņu piedāvājums, Vecpilī un apkaimē to vispār nav. Tad nonācām pie kopsaucēja, ka te jātaisa naktsmītnes,” viesu nama veidošanas pirmsākumus atceras saieta nama vadītāja un priecājas, ka ideja guvusi atbalstu. “Ļoti negribējām, lai vēl viena skaista ēka tiktu pamesta kā, piemēram, Vecpils bērnudārzs – žēl, ka tā, bet ko tur var darīt?” saka R. Hūna.
Vecpils gadu gaitā kļuvusi par sakoptu apdzīvotu vietu, kur sadzīvo mūsdienīgais ar vēsturisko, kam pāri ir neaprakstāma aura. Iespējams, to piešķir fakts, ka Vecpils ir svētvietām un enerģētiskajiem objektiem bagāta.
Dižlāņu muižas ēkā tagad darbojas vairāki mākslinieciskās pašdarbības kolektīvi cilvēkiem ar dažādām interesēm – no rokdarbiem līdz amatierteātrim un folkloras kopai. R. Hūnai īpašs gandarījums, ka nelielajā apdzīvotajā vietā ir jauniešu deju kolektīvs “Lāņupīte”, kurš šogad piedalījās Dziesmu un deju svētkos. “Jaunie grib darboties, sanāk kopā uz mēģinājumiem pēc skolas, jo negrib aizmirst savu dzimto vietu. To ir jāprot novērtēt.”
Aizrunā uz priekšu
Dižlāņu muiža celta 1874. gadā, tā piederējusi baronu fon Keizerlinku ģimenei. Skola šajā ēkā bija no 1924. gada, klases tika iekārtotas barona istabās, pārsvarā neliela izmēra telpās. Tagad klases muižas ēkas otrajā stāvā pārtapušas par mīlīgām istabiņām ar vairāk nekā 20 gultasvietām. Ja izmitināmo skaits ir lielāks, lielākajās telpās var izvietot papildu guļvietas.
Viesi svinībām var izmantot virtuvi un abas zāles. “Šogad bija otrā sezona, kad Dižlāņu muiža aicināja ciemos tūristus baudīt atpūtu, izklaidi un vienlaikus arī mieru un miegu. Viss augusts, jo īpaši nedēļas nogales, bija aizņemts, arī septembris un oktobris. Uz nākamo gadu jau pieteikti divu kāzu datumi, kad muižā notiks greznas īpašā notikuma svinības. Esmu lepna, ka mums visiem kopā izdevās izveidot šādu vietu un piedāvājumu. Interese ir liela,” saka R. Hūna. Jau izveidojies pastāvīgo klientu loks, kuri jau laikus aizrunājot palikšanu, piemēram, rallija sportisti un atbalstītāji. Vecpils ir slavena ar savu ātrumposmu.
“Vienīgi jārēķinās ar to, ka ne viesu namā, ne citur Vecpilī nav uzņēmumu, kas var nodrošināt ēdināšanas pakalpojumus. Par to jādomā pašiem, un tā ir vēl viena biznesa niša, par ko padomāt vietējiem un pārējiem novadniekiem,” rosina saieta nama vadītāja.
Dara, lai patiktu visiem
Pēc R. Hūnas stāstītā, katra muižas istabiņa ir citāda, bet visas omulīgas. “Vairāk nekā gadu, lai istabas taptu tādas, kādas mēs bijām iedomājušies vizuāli, strādāja vietējais iedzīvotājs Ziedonis Ciemiņš. Viņš visu darīja lēnām, bet pamatīgi – lai būtu precīzi un perfekti. Manuprāt, citādi nemaz nav vērts,” uzsver vadītāja. “Arī man pašai bija liels izaicinājums domāt par katras telpas iekārtojumu.” Līdzekļus viesu nama izveidošanai un iekārtošanai piešķīra Durbes novada pašvaldība.
R. Hūnu un viesus saistot istaba, kur uz vienas no sienām ir vēsturiskās ēkas ķieģeļu atsegums ar koka sijām, kas saglabājušās no barona laikiem. “Redziet, te vēl ir redzams, ka baļķi tēsti ar cirvi. Mūsu laikos šī koka konstrukcija ir vienīgi nolakota,” stāsta saieta nama vadītāja.
Otrajā stāvā var nokļūt pa kāpnēm, kam margas ar kokgriezumu ornamentiem. “Margas arī ir no baronu laikiem,” bilst R. Hūna. Tās nokrāsotas košās krāsās. Vadītājai ir vairākas idejas, ko vēl sakārtot un uztaisīt, lai viesiem un pašiem būtu mājīgi un omulīgi. “Kad remontēja jumtu, atklājām, ka ēkai ir jumta lūka. Savulaik tā pildīja dabiskā apgaismojuma funkciju. Man ir doma, ka varētu uz lūkas logiem uzmeistarot mozaīku.”
Viesiem tiek piedāvāts apskatīt un iepazīt arī apkārtnes zīmīgākās vietas. “Lepojamies ar spēka ozolu. Tā ir viena no simboliskajām vietām, ko piedāvāt kāziniekiem. Apkārtnē ir vēl daudz vietu, pa kurām var izveidot maršrutu, pieturas vietas,” saka vietējās kultūras dzīves organizatore. Viņai gribas vēl daudz iespēt un paspēt, lai Vecpils šarms un nozīmīgās vietas tiktu izmantotas tūristu piesaistei. Ļoti laba sadarbība veidojoties ar vietējiem entuziastiem, piemēram, novadpētniecības muzeja vadītāju Dzintru Lāci. “Gribam turēt senās leģendas dzīvas. Tas cilvēkus piesaista un viņiem patīk,” vērtē R. Hūna.
Kategorijas
- Citas ziņas
- Tirgus
- Atbildam lasītājiem
- Laža
- 8778
- Afiša
- Koncerti
- Sports
- Teātris
- Muzejos
- Izstādes
- Citi pasākumi
- Kino
- Balles
- Laikraksta arhīvs
- Video
- Foto
- Reklāmraksti
- Ekonomika
- Veselība
- Lietotāju raksti
- Kriminālziņas
- Kultūra
- Dzeja
- Konkursi
- Dzīvespriekam
- Sports
- Futbols
- Basketbols
- Handbols
- Autosports
- Motosports
- Volejbols
- Vieglatlētika
- Citi sporta veidi
- Florbols
- Hokejs
- Ziemas sporta veidi
- Soču Olimpiskās spēles
- Liepājas amatieru futbola čempionāts
- Lejaskurzemes novadu futbola čempionāts
- Pasaules ziņas
- Vietējās ziņas
- Liepājā
- Latvijas ziņas
- Dienvidkurzemes novadā
- Izglītība
- Sporta sērija "Izrāviens"
- Piedalies konkursā!
- Saeimas vēlēšanas
- Viena diena uzņēmumā
- Izklaide
- Projektu raksti
- Saimnieko gudri
- Atpazīsim melus!
- Kultūras saknes
- Rūpēsimies par vidi
- Mediju kritika
- Eiropā
- Starp divām reformām