Gruntīgs puika ar gruntīgu raksturu

2018. gada 4. oktobris 07:00

431

Vai Antons Pandors (pēc dokumentiem Fantastic Dog Mon’Antuan Pandor) zina, ka viņam ir savs profils “Feisbukā” un “Instagramā”? “Vismaz nojauš, jo ir moderns cilvēks, vīrietis labākajos gados gluži kā Karlsons,” nosmej kolorītā suņa draugs Mārtiņš Feldmanis. Sociālajos tīklos zīmējoties arī Antona draugi – citi franču un angļu buldogi.

Viss lasāms sejā
Rumpīgais septiņgadnieks ir pilnvērtīgs ģimenes loceklis, Aurikas un Mārtiņa Feldmaņu luteklis, jo pašu bērni jau izauguši. Dzīvošana deviņstāvu ēkā suņu puikam nesagādā neērtības. “Kā lifts saplīst, tā Antonam sejā parādās apvainojuma izteiksme: sak, tas ir stulbi – staigāt pa trepēm.”
Ķepainis pašapzinīgi iekārtojas blakus Mārtiņam uz dīvāna, purniņā ir nepārprotama grimase “saprotu, stāsts būs par mani”.
Parasti cilvēki pēc iemīļota mājdzīvnieka zaudēšanas tādu pašu gādā vietā. Šis ir atšķirīgs gadījums. Kad Mārtiņš ar mammu dzīvojis privātmājā Velnciemā, viņiem allaž piederējis kāds jauktenītis “uz vilka šniti”. Pirms gadiem desmit Feldmaņi ciemojušies pie aktrises Annas Šteinas un tur redzējuši angļu buldoga meiteni Pegiju, kura taisījusi visādus pigorus. “Iemīlējāmies viņā un nospriedām: ja mums kādreiz būs savs suns, tad tikai tāds. Antons ar Pegiju nav radinieki, viņu dabūjām caur Sigitu Jevgļevsku, kuras draudzene bija ielikusi “Feisītī” sludinājumu, ka pieejami angļu buldodziņi. Šaubījos, tomēr nolēmu apskatīties. Saimniece pavēra durvis, pasauca: “Suņi!”, un astoņi smieklīgi kunkuļi cits pēc cita ļepatoja pretī. Zvanīju sievai, lai brauc šurp, jo netieku projām. Kucēnam jau bija iedots vārds, pie tā arī palikām.”

Dievina meitenes un sieru
Divus mēnešus jaunais zeperis pārvests uz mājām Ezerkrastā, bez trešās potes nav drīkstējis atrasties pagalmā un ārā nokārtoties nests uz rokām. Bērnībā Antoniņš tikai divas kurpes sagrauzis.
“Viņš ir pilnvērtīgs puika, bet dzimtu neturpinās. Lai tiktu pie titulētiem pēctečiem, jābraukā pa izstādēm, jāvāc diplomi un bļembas. Vienreiz pamēģinājām un sapratām – tas ir bizness, kam jāvelta ļoti daudz, un citam laika nepietiktu. Līdz ar to brūtes atkrīt. Suņu skolā pie Montas Kraftes uzzinājām: ja nebūs pirmo reizi dabūjis, mierīgi var palikt nevainīgs puisis.”
Interese par pretējo dzimumu nav zudusi, taču masīvā buldoga gaumē ir tikai liela auguma kucītes. Par sevi mazākas ciltsmāsas un suņus, kas rej, viņš ignorē, it kā skatās tiem cauri. Bet ar liela auguma suņu puikām labprāt pakautos – lai sevi apliecinātu. “Viņš ir ļoti nosvērts. Kā jau anglis. Bez vajadzības neļerkst, tāpēc ir piemērots turēšanai dzīvoklī. Arī sevišķas fiziskās aktivitātes neprasa, dienā kādus piecus kilometrus gar Liepājas ezeru un Pērkones kanālu lēnā garā nostaigājam. Antons izošņā, izpēta teritoriju, un viss,” gruntīgā drauga rāmo raksturu iezīmē Mārtiņš.
Tā kā angļu buldogi ir speciāli selekcionēta šķirne, tad ir diezgan alerģiski – jāuzmanās ar ēdieniem un mitru laiku, kad starp ķepas pirkstiem var veidoties cistas. Antonam pamatā tiek piedāvāta speciāli angļu buldogiem izstrādāta barība, bet ir arī īpašie kārumi. “Patīk grauzt gabaliņos sagrieztu svaigu bieti, burkānus. Traks uz arbūziem un melonēm, ko nedrīkst dot. Reti pērkam, jo, kad ēdam paši, viņš plijas virsū. Lielākais gardums ir siers, gādājam desmitprocentīgo, lieso. Viņš ļoti labi pazīst pulksteni – ja vakarā aizsēžos pie kompja, baksta ar purnu: beidz strādāt, laiks iet pēc sieriņa. Pirms gulētiešanas ir rituāls – jāuzēd pāris gabaliņi siera, tad riktīgi jāsabučojas.”
“Sunim nav savas gultiņas, visas ir viņējās, arī mūsu ģimenes gulta. Kad vēsāks laiks, lien zem segas, bet septiņos no rīta uzplijas, mudinot iet ārā. Murcīšanās – muguras un dupša masāža – mūsu lielajam rausim sevišķi patīk,” mīluļa vājības neslēpj saimnieks.
Izved pastaigā sievasmāti
Mārtiņš nepiekrīt, ka angļu buldogi ir spītīgi. Ar viņiem vienkārši jāsarunā. Ja ir īstā motivācija – gardums, paspēlēšanās –, visu izdara. No mantu groziņa viņš rūcot pieprasa padot tieši to rotaļlietu, kuru todien iekārojis, kaut arī tā guļ pašā apakšā. Cita neder.
Vairāk suns respektē to cilvēku, kurš ved uz treniņiem suņu skolā un pastaigās. Ja saimniekam gadās ilgāk būt prom, pirmajā dienā suns nobēdājies, nepieskaras ēdienam. Sagaidījis mājās, sēž cieši blakus, nepārtraukti staigā pakaļ.
“Viņš neviltoti priecājas par to vien, ka atbraucu mājās. Nupat ar vienu koncertizrādi pastrādāju Anglijā, pēc tam no rītiem visādi izpauda beznosacījuma mīlestību,” aizkustināts ir gaismu mākslinieks.
Pašapziņas Antonam netrūkst. Ieraugot kaimiņu, kurš patīk, pagaida, kamēr ar viņu apsveicinās. Bet, kad abi dzīvesbiedri ir aizņemti darbos vai arī dodas tālākā izbraucienā, Antona ārā vešana ir Aurikas mammas ziņā. “Pareizāk sakot, viņš izved pastaigā sievasmāti. Viņa iet tur, kur Antons grib, nevis otrādi. Buldogs ir alfa tēviņš, līderis pēc dabas, bet raksturā neatrodu nevienu mīnusu, ideāls draugs.”
Ķepainim ne īpaši patīk automašīnā: aicināts iekāpt, lēni un ilgi velkas garā saitē. Toties, izdzirdot vārdu “jūra”, labprāt rāpjas iekšā, jo peldēšanās ir viena no tīkamajām nodarbēm. Iegaumējis arī vārdu “vanna” – lēni, bet pārliecinoši svempjas iekšā, lai tiktu nomazgāts.

Punktiņa un Antons
Mārtiņaprāt, mīlulis saprot visu, ko tam saka. “Rīta pastaigas laikā abi izrunājam dienas darbus, viņš saprot. Mana dzīvesbiedre ir Liepājas teātra tehniskā direktore, es – viesmākslinieks. Kad esam teātrī abi, paņemam suni līdzi, un viņš mierīgi sēž kabinetā, un visi nāk pie Antona uz pieņemšanu. Mīļākā vieta, protams, ir bufete, šo vārdu labi iegaumējis, iet mums pa priekšu, veikli uzveņķelējas uz krēsla, jo zina – vienmēr dabūs kotletīti.”
Daudzi suņu saimnieki savstarpēji pazīstami, arī buldogs buldogu saprot. Kad no Vācijas atbrauc Aurikas draudzene, kurai ir trīs angļu buldogi, notiek lielās buldogu spēles. Dažkārt ciemos ierodas Antona mamma un māsas. Viena no māsām, vārdā Punktiņa, dzīvo Liepājā.
Antona personība mājās tiek ievērota arī svētku reizēs. “Viņam patīk Ziemassvētku dāvanu izsaiņošana, tad laikus nosēžas eglei blakus, jo domā, ka visas veltes būs viņam. Parasti viņam tiek vismaz divas mantas izdriskāto vietā. Dzimšanas dienā Antonam pasniedz “kūku”– liellopu maltās gaļas pikuci ar tik svecītēm (cīsiņiem), cik gadu. Pēc mirkļa bļodiņa ir tīri izlaizīta.”
Neinteresanta šim sunim joprojām šķiet skriešana pakaļ aizmestam kociņam. “Ar koku mutē patīk cīkstēties. Atlētisko, dinamisko, ar ātru reakciju apveltīto angļu buldogu mīļākā nodarbe ir spēkošanās, kad ar rumpjiem viens otru gāž gar zemi.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Gruntīgs puika ar gruntīgu raksturu

Kategorijas