Rekurzeme.lv ARHĪVS

Nespēj panākt vienošanos

ReKurZeme, portāls

2012. gada 30. maijs 17:06

463
Nespēj panākt vienošanos

Kurzemes reģiona televīziju starpā izveidojušās nesaskaņas – TV Kurzeme, kas bāzējas Liepājā, nespēj vienoties par sadarbības modeli ar Aizputes TV un Skrundas TV. Tāpēc kopš 14. maija ne visi skatītāji, kuri izmanto dekoderus, var noskatīties vietējo televīziju veidotos sižetus.

Reģionālā TV Kurzeme iecerējusi veidot jaunu projektu, taču līdz ar to vietējās televīzijas Aizputes TV un Skrundas TV zaudējušas iespēju virszemes apraidē Liepājā rādīt savus oriģinālsižetus, kas neiekļaujas ziņu formātā.

Televīziju, kuru nosaukumos izmantoti Kurzemes mazpilsētu vārdi, pārstāvji nav mierā, ka liepājnieki cenšas uzspiest savu redzējumu, nebrīdinot, ka tiks liegta iespēja pārraidīt oriģinālsižetus, kurus skatītāji bija pieraduši vērot 15 minūšu garumā darbdienu vakaros.
 
TV Kurzeme vadība uzskata, ka primārais televīzijas uzdevums ir informēt par faktiem un notikumiem, tāpēc jādomā par jaunām attīstības iespējām. Kopīgiem spēkiem vairākas televīzijas varētu gatavot ziņu sižetus, kas ieinteresētu iespējami plašu skatītāju loku ne tikai Liepājā, bet arī novados, klāsta TV Kurzeme valdes loceklis Andis Rozītis. Portretraidījumu, cilvēkstāsti esot laba lieta, taču ar to vien skatītāju auditoriju un reklāmdevējus piesaistīt nevar. Kā liecinot statistikas dati, Latvijas TV piedāvātajām novadu ziņām esot ļoti augsti reitingi, tāpēc kurzemnieki varētu veidot līdzīgi produktu savā reģionā. Studijā strādātu TV Kurzeme diktori, bet sižetus gatavotu visas televīzijas kopīgiem spēkiem, lai aptvertu notikumus maksimāli plašākā teritorijā un nodrošinātu piedāvājumu nepieciešamajā kvantitātē, savu redzējumu klāsta A. Rozītis.

Vietējās televīzijas gan ar šādu uzstādījumu nav mierā. Gan aizputnieki, gan skrundenieki uzskata, ka spēle notiek vienos vārtos. Pēc TV Kurzeme vadības uzstādījuma, vietējo televīziju identitāte un gadu gaitā iekarotā skatītāju uzticība var zust. "Uzskatām, ka šāda rīcība ir vienas televīzijas patvaļa, lai pirms pašvaldību vēlēšanām no tirgus izspiestu visus pārējos spēlētājus, tādējādi arī ierobežojot viedokļu dažādību publiskajā telpā. Tā ir negodīga konkurences cīņa un kanāla turētāja – TV Kurzeme – varas uzurpācija, kas ir klajā pretrunā ar godīgas konkurences principiem," sašutumu pauž SIA Aizputes TV valdes locekle Selga Dreimane. Viņa atgādina, ka Kurzemē strādā piecas televīzijas, no tām četras – Aizputes, Skrundas, Ventspils un Talsu – piekto gadu gatavo ziņas LTV1 Novadu ziņā. TV Kurzeme pievienojusies tikai šogad.

"Iepriekšējā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) uzspieda, lai ņemam viņus savā pulkā. Mēs neiebildām, lai arī tas mums rada finansiālus zaudējumus. Kā "pateicību" tagad saņemam šādu rīcību – it kā "sadarbības piedāvājumu" veidot atsevišķus ziņu sižetus TV Kurzeme jaunajam raidījumam "Kurzemes panorāma", līdz ar to liedzot iespēju raidīt savus 15 minūšu oriģinālraidījumus, kas lielākoties nav ziņas," neizpratnē ir S. Dreimane.

Aizputes TV pārstāve atgādina, ka pirms nepilniem diviem gadiem noslēgts reģionālo televīziju un Latvijas TV līgums, kā arī trīspusējais sadarbības memorands (LTV, reģionālās televīzijas un NEPLP) paredz, ka apraides zonā esošajām vietējām televīzijām ir vienādas tiesības pārraidīt savus raidījumus. Ja arī kolēģi iecerējuši veidot jaunu programmu, būtu nepieciešams veikt finansiālus ieguldījumus, veidot jaunu studiju, nevis visu palikt "zem savas birkas".

Līdzīgi spriež arī Skrundas TV redaktore Ieva Benefelde. Par jauno koncepciju A. Rozītis paziņojis mutiski vienā teikumā, sīkākos paskaidrojumos neielaižoties. Līdz šim rakstisks sadarbības līgums ar TV Kurzemi neesot noslēgts tieši A. Rozīša neatsaucības dēļ, kaut gan vietējās televīzijas izteikušas tādu vēlmi. Līdz šim problēmu neesot bijis, taču nu situācija mainījusies.

"Cik mēs to kolēģu esam – žēl, ka tā tiek kārtotas lietas. Iepriekš daļas tika sadalītas visām televīzijām, nevis tā, lai kāds varētu iedomāties būt svarīgāks par visiem citiem. Vistiešākajā mērā tā ir vēršanās pret Latvijas iedzīvotājiem – diemžēl tiem, kuri nevar atļauties maksas kanālus," nožēlu pauž I. Benefelde.

Abas puses sola vērsties pie televīziju darbību uzraugošajām institūcijām, lai aizstāvētu savu viedokli. Visi gan izsaka cerību, ka izdosies panākt savstarpēju vienošanos par turpmāko sadarbību.