Stāsti par Dzimteni – rokdarbu segā

2018. gada 11. oktobris 07:00

Liepājas Latviešu biedrības namā līdz 31. oktobrim skatāms unikāls rokdarbs – desmit metru gara un trīs metru plata tekstilmozaīkas sega, ko radījuši daudzviet pasaulē dzīvojošie latvieši. Sega sastāv no vairāk nekā tūkstoš 18 reiz 18 centimetru lieliem gabaliņiem, katrs no tiem nes savu piederības stāstu Latvijai.

Liepāja – simboliska vieta
“Dzīvesstāsts un piederība Latvijai 18 reiz 18 centimetru rokdarbā ar aicinājumu, lai visi diasporas latvieši apvienojas,” stāstu segu raksturo Biedrības nama vadītāja Vita Hartmane. Viņa izstādes atklāšanā pastāstīja, ka par šo segu uzzinājusi pavisam nejauši – ar televīzijas starpniecību. “Arī no Liepājas cilvēki ir devušies prom no Latvijas uz citu valsti,” piebilst V. Hartmane.
Stāstu segas projekta idejas autore, Austrālijas latviete, kura tagad dzīvo un strādā Latvijā, Marianna Auliciema bilst, ka stāstu segas nonākšanai Liepājā ir emocionāli simboliska nozīme. “Kad 1944. gadā bija lielākie bēgļu plūdi uz ārvalstīm, Liepāja daudziem latviešu bēgļiem bija pēdējā pilsēta, ko viņi Latvijā redzēja pirms nezināmā un tālā ceļa. Tā bija arī maniem vecākiem un vecvecākiem,” stāsta M. Auliciema.
“Kad vienatnē apskatīju milzīgo rokdarbu, pie sevis domāju, ko es izšūtu, izadītu, ko es gribētu pateikt Latvijai? Mani pārņēma divu veidu emocijas. Iesākumā domāju, ka varētu darināt prieka asaras, lai paustu, cik ļoti mīlu Latviju. Pēc pāris mirkļiem jau domāju, ka es varētu izgatavot sauli, lai novēlētu saules mūžu savai Latvijai,” iespaidos dalās V. Hartmane. M. Auliciema atceras, ka iesākumā, kad aicinājusi iesaistīties šajā projektā, atsaucība bijusi maza. “Domāju, ka sega sanāks maza. Bet tad jau saņēmām lielākas un mazākas paciņas,” ar prieku stāsta projekta idejas autore.

Vēsta par
tuviniekiem
M. Auliciema ir muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja, un kultūras iestādei interesējot ne tikai salīdzinoši nesenās – kara laikos notikušās – latviešu migrācijas. “Cilvēki izbrauca arī senākos laikos. Piemēram, latvieši devās uz Krieviju 19. gadsimtā pēc zemes, baptisti 20. gadsimta sākumā devās meklēt Dievu uz Brazīliju,” faktus min M. Auliciema. “Katrā ziņā 80 procentiem Latvijas latviešu ir kāds ģimenes loceklis vai paziņa, kurš dzīvo ārzemēs. Šī stāstu sega ir stāsts par mūsu ģimenēm un draugiem, kuri izstāsta par sevi un savām attiecībām, atmiņām par Latviju,” segas daudzkrāsainību un dažādos attēlus uz segas kvadrātiņiem raksturo idejas autore.
“Segā ir saskatāmi izbraukšanas stāsti – pēdējās atmiņas par Latviju. Segā ir Tēvzemes zaudēšanas un atkalredzēšanās stāsti – par omīti, ko ārzemju latvieši satiek, kad atbrauc uz Latviju, par stārķiem un ežiem, ko viņi sastop omītes pagalmā, par pīrāgiem un baravikām. Tās ir lūgšanas par mūsu valsti Latviju, par ticību, ka vienu dienu viņi Latvijā atgriezīsies, un par sāpēm, ka viņi nav varējuši te dzīvot visu šo laiku,” stāsta muzeja “Latvieši pasaulē” vadītāja. Saskatāmi arī mīlasstāsti, katrā kvadrātiņā savās domās var “izlasīt” kādu latvju dainu, iedomāties kādu mīļu vietu savā Dzimtenē, kur tīk atgriezties vai vēlētos vēl kādu reizi nonākt. Citi latvieši savos rokdarbos parādījuši savu pašreizējo dzīvesvietu, vienlaikus ar kādu akcentu stiprinot un izceļot savu piederību Latvijai.
Izstādē ikviens skatītājs varēs arī palielināt bildes un labāk apskatīt katru segas kvadrātiņu multimediālā risinājumā, jo darinātāju pierakstītie stāsti un laba vēlējumi Latvijai dzimšanas dienā ir digitalizēti.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Stāsti par Dzimteni – rokdarbu segā

Kategorijas