Izlolo sapni par savu uzņēmumu

2018. gada 11. oktobris 07:00

337

19 gadus vecā aizputniece Karīna Ludbarža pirmos soļus biznesā spērusi jau vidusskolas laikā. Mācoties Aizputes vidusskolā, viņa izveidojusi savu mācību uzņēmumu, kura galvenais darbības virziens tolaik bijusi T kreklu apdruka. Saprotot, ka izvēlētais darbības lauciņš pašai ir tuvs, aizputniece nolēmusi darbošanos nemest pie malas, bet gan turpināt ar vēl lielāku vērienu. Nu viņas uzņēmums “Sapņu fabrika” ieguvis atpazīstamību un pastāvīgo klientu loku.

Darbību uzsāk vidusskolā
Karīna pastāsta, ka “Sapņu fabrikas” pirmie aizmetņi radušies jau pirms diviem gadiem, vēl mācoties vidusskolā. “Sāku darboties mācību uzņēmumā un sāku ar sietspiedi. Principā tā bija tēta ideja – sākt. Viņš bija iniciators tam, ka jāsāk kaut ko darīt. Viņš arī bija pirmais, kurš man iedeva starta kapitālu un iedrošināja mani,” darbības sākumu atminas aizputniece. Viņa atklāj, ka iesākumā skeptiska bijusi mamma, kura ar nedrošību pieņēmusi meitas izvēli. Taču brīdī, kad sapratusi, ka tā nav tikai mirkļa iegriba, bet nopietns solis pretim kam lielam, mamma sniegusi savu atbalstu: “Mamma uzreiz iededzās par šo ideju.”
Kad bija iegūts ģimenes atbalsts un nepieciešamais pamudinājums, Karīna meklēja vietu, kur apgūt sietspiedes tehniku. Šādu iespēju viņa radusi Rīgā, kur piedāvāti ievadkursi ar praktisku darbošanos. Apguvusi nepieciešamās iemaņas, Karīna sapratusi, ka laiks ķerties pie lietas. “Mamma bija tā, kura iedeva finansējumu pirmajiem krekliem, un tad mēs sākām. Skolā bija iespēja izveidot mācību uzņēmumu, un uz pirmo mācību uzņēmumu tirdziņu Rīgā es aizbraucu jau 2017. gadā.”
Darbību paplašinot, pašas apdrukātos T kreklus Karīna sākusi realizēt arī apģērbu veikalā “Šarms” Aizputē, kurā saimnieko viņas mamma. “Līdz ar to cilvēki jau sāka vairāk saprast un orientēties, kur nākt un pasūtīt un ko var dabūt. Mēs, protams, reklamējāmies arī sociālajos tīklos, piemēram, “Facebook”,” skaidro jaunā uzņēmēja. Viņa atklāj, ka iespēja klātienē tikties un aprunāties mudinājusi cilvēkus pašiem nākt arī ar savām idejām, piedāvājot savus dizaina variantus. “Mēs sapratām, ka sietspiede vairs nebūs piemērotākā apdrukas tehnika, jo tā ir izdevīga drukai vairumā. Tad sākām meklēt citu veidu, kā šai lietai pieiet.”

Jūt vajadzību pēc attīstības
Darbojoties ar sietspiedes tehniku un tirgojot pašas radīto, izdevies izveidot arī iekrājumus, un Karīna sapratusi, ka tie jāliek lietā, lai uzņēmumu attīstītu vēl vairāk. “Mēs atradām jaunu tehniku. Protams, tas negāja viegli, jo es saskāros ar problēmu, ka liela daļa cilvēku pārdod dažādas ierīces, par kuru lietojumu pašiem nav nojausmas,” pirmos soļus jaunajā virzienā raksturo Karīna un atzīst, ka vienubrīd jau vēlējusies nolaist rokas un padoties ar domu: “Tu nevarēsi! Tev nesanāks!” Tomēr šīs domas ātri vien aizgaiņājusi prom, sapurinājusies un sev iestāstījusi – ja vēlies ko sasniegt, tu nedrīksti padoties. “Vajag nospraust mērķus un uz tiem arī iet. Tā es arī strādāju. Tiklīdz viens mērķis ir sasniegts, ir jāiet atkal uz nākamo. Citādi nevar.” Jaunā uzņēmēja ir pārliecināta, ka ar tādu domu gājienu ikdienā būtu jādarbojas ikvienam.
Pie pirmajiem panākumiem un labajiem rezultātiem ir svarīgi nevis apstāties, bet turpināt virzību ar jaunu sparu. “Strādāt strādāšanas pēc, manuprāt, nav vērts. Tev ir jābūt kādam mērķim, ko tu vēlies sasniegt.” Ar līdzīgu moto radies arī aizputnieces uzņēmuma nosaukums. Viņa atklāj, ka ietērpt radošo darbošanos vārdos palīdzējis tētis Renārs, kurš teicis: “Tas ir tavs mazais sapņu piepildījums, bet līdz fabrikai vēl tālu.” Un Karīna saprata, ka vārdu salikums “Sapņu fabrika” patiesi vislabāk raksturo viņas ceļu – biklu iesākumu ar pašu mazumiņu ar mērķi to pārvērst par ko lielāku un nozīmīgāku. Tādēļ šobrīd Karīna apdruku veic jau divās tehnikās un ir atvērta ikvienai klienta radošajai idejai.

Izglītību saista ar nodarbošanos
Karīna priecājas, ka viņas darbošanos vēl joprojām atbalsta ģimene – tētis Renārs nāk talkā ar dažādām praktiskām un tehniskām lietām, savukārt mamma Aiga un brālis Roberts ir lielākie morālie atbalstītāji, nekad neliedz arī padomu. “Principā es darbojos viena pati, un ir tā, ka citi bauda jūru, bet es nīkstu 32 grādu karstumā iekštelpās ar termopresi, kura uzkarsēta 165 grādu karstumā. Bet tas ir to vērts. Man tas patīk, un arī izglītību saistu ar šo jomu,” stāsta Karīna. Beidzot vidusskolu un domājot par tālāko izglītību, viņa sapratusi, ka vēlas iet pa jau iemīto taciņu – turpināt radošo izpausmju pilnveidošanu. Tādēļ lēmusi par labu studijām Liepājas Universitātē, kur šobrīd
apgūst produktu dizainu. Aizputniece priecājas, ka katra lekcija ir iespēja papildināt esošās zināšanas un teoriju likt lietā praksē. “Es esmu trāpījusi īstajā vietā.”
Palikšana tuvāk mājām Aizputē arī ir liels pluss. Jauniete ir pārliecināta – ja būtu devusies studēt uz Rīgu, radošajai nodarbei un biznesa attīstībai uz laiku būtu jāapstājas, jo no tik liela attāluma paveikt visus nepieciešamos darbus nebūtu iespējams. Karīna ir aktīva tirdziņu dalībniece – viņai ļoti patīk pašas sagatavoto produkciju vest un rādīt arī ārpus Aizputes. Meitenei šķiet, ka tikšanās ar potenciālajiem klientiem klātienē uzlādē, sniedz pozitīvās enerģijas apmaiņu un nenoliedzami dod iespēju iekarot lielākas teritorijas. Par to, ka ikdiena ir ļoti piesātināta, Karīna nemaz nepārdzīvo. Tieši pretēji – šķietot, ka lieliski var sabalansēt savu dienas režīmu un laiku. “Ja grib, var apvienot visu.”

Sāk apzināties savas saknes
Karīna, kura Aizputē augusi un dzīvo vēl joprojām, uzskata, ka nelielā pilsēta ir ļoti piemērota mazā biznesa uzsākšanai. Jauniešiem, kuriem ir idejas, šeit esot iespēja tās arī attīstīt. “Aizpute ir mazais centrs starp lielajām pilsētām,” spriež jaunā uzņēmēja un atzīst, ka labprāt savus darbus prezentē tepat, mājās, piemēram, dažādos Aizputes pasākumos un tirdziņos. Tā kā nu rit jau otrais “Sapņu fabrikas” darba gads, augusi ne tikai Karīnas pārliecība par savu izvēlēto ceļu, bet arī piedāvātās produkcijas klāsts. Nu iespējams iegādāties ne tikai apdrukātus T kreklus, bet arī džemperus, zīdaiņu bodijus, meiteņu kleitas, kā arī rudenīgajam laikam tik ļoti nepieciešamās cepures. Karīna atklāj, ka T kreklus un džemperus lielākoties iepērk jau gatavus, taču citas lietas viņai sagatavo šuvēja, ar kuru izveidojusies laba sadarbība. Sieviete arī ikdienā šuj dažādas lietas pašiem mazākajiem, tādēļ labprāt piekritusi šai ziņā nākt talkā arī Karīnai. Jaunā uzņēmēja priecājas, ka šādā veidā ir iespēja citam citu atbalstīt. Nu “Sapņu fabrikā” iecienītos T kreklus ar uzrakstiem “Kurzemnieks” un “Latviete” pamazām nomaina cepures ar atstarojošiem elementiem un apģērbi ar latvju rakstiem un zīmēm. Aizputniece to saista ar tuvojošos valsts simtgadi – cilvēki arvien vairāk sāk apzināties savas saknes un piederību Latvijai. Un mūsdienās, kā atzīst Karīna, apģērbu dizaina un apdrukas nozare ir tik ļoti attīstījusies, ka uz apģērba iespējams uzdrukāt jebko, ko sirds kāro.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izlolo sapni par savu uzņēmumu

Kategorijas