Rekurzeme.lv ARHĪVS

No skaistu foto fana par partijas atbalstītāju

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 15. oktobris 09:18

356
No skaistu foto fana par partijas atbalstītāju

“Pārdodu savu personīgo sociālā tīkla kontu ar vairāk nekā 200 sekotājiem un vairākiem simtiem draugu par 300 eiro. Varu arī izīrēt. Ja interesē, rakstiet personīgi!” Šāds sludinājums bija lasāms pirms pāris mēnešiem sociālajā tīklā “Facebook”, to publicēja vienai no partijām piederoša persona.
Ja pietiek apņēmības, izdodas kādā sabiedrību uzrunājošā veidā piesaistīt uzmanību vai ir harisma ar savām personīgajām darbībām, rīcību vai vienkārši tekstiem ap sevi pulcēt auditoriju, to var izmantot peļņas nolūkos. Taču – kādās rokās tavs izveidotais profils vai konts nonāks? Tas ir tikai viens no veidiem, kā panākt sev vēlamus sabiedriskus procesus.

Atpazīt īstu kontu
Datu skolas eksperte un informācijas telpas pētniece Nika Aleksejeva uzskaita populārākos sociālo mediju kontu izmantošanas veidus: viltots sabiedrībā zināma cilvēka profils, anonīms konts jeb trollis, pirkts vai izīrēts konts un robotizēts konts.
Kad tik tikko Latvijā parādījās sociālie tīkli, kas bija pavērsiens komunikācijā ar pasauli, populāru cilvēku identitātes viltošana bija ļoti bieža parādība – to varēja spriest pēc vairākiem desmitiem izveidotu profilu. Tā kā tas bija pirms 15 gadiem un sociālie tīkli kalpoja kā moderna saziņas un pašreklāmas forma un sabiedrībai bija kaut kas jauns, slavenību kontu viltošanai jeb viltus profilu izveidošanai nebija tik ļauni vai slēpti nodomi, kā tas mēdz būt mūsdienās. Savā ziņā tas bija izglītošanās un izziņas process.
Pusaudžu un jauniešu vidū populāri bija veidot viltus profilus. Pēc izskata nevarēja atšifrēt, ka tie nav īsti – klāt bija pievienota fotogrāfija, kurā redzams svešs cilvēks (bilde visbiežāk no interneta dzīlēm vai no kāda ārzemju brauciena, kur nofotografēta kāda persona), vārds un uzvārds, izdomātā personība apaudzēta ar stāstu (skolām, izglītību, interesēm, pazīstamiem cilvēkiem), lai tādā veidā “nestu cauri” kādus savus paziņas vai draugus vai izvilinātu caur sarakstēm vajadzīgus, līdz šim neizzinātus faktus. Tiesa, portāls “Draugiem.lv” joprojām par viltus profilu reģistrēšanu soda, liedzot pieeju dalībai sociālajā tīklā un dzēšot kontu. Mūsdienās kontu viltošana ļauj izaudzēt lielu interesentu auditoriju, lai pēc tam to izmantotu citu mērķu sasniegšanā.
“Kā atpazīt, vai populārs cilvēks, kurš atrodas sociālo tīklu vidē un kuram ir vairāki profili ar līdzīga izskata fotogrāfijām, patiešām ir īsts?” jautā N. Aleksejeva un pati atbild: “Viena no pazīmēm ir zils ķeksītis pie fotogrāfijas – tas ir oficiāls apstiprinājums, ka sabiedrībā zināma persona patiešām ir īsta. Otra pazīme – to var konstatēt pēc sekotāju skaita. Treškārt, jāpaskatās, kad ir veikts pēdējais ieraksts.” Ticams sekotāju skaits jāizvērtē pēc cilvēka pārstāvētās valsts, nodarbošanās vai citas darbības sfēras. “Ja cilvēks ir aktīvs, viņš publicēsies regulāri. Aizdomīgi, ja slavens cilvēks neko nebūs ierakstījis nedēļām, mēnešiem un gadiem. Tāpat jāpievērš uzmanība, par kādām tēmām šis cilvēks izsakās.

Izpētīt, kas bijis sākumā
Īpaši vēlēšanu laikā parādās personas un profili, kas lobē partijas vai kādus to pārstāvētus cilvēkus, idejas, izteikumus. Vieni no spilgtākajiem piemēriem ir sociālā tīkla “Twitter” konti, kur sākotnēji, kad profils izveidots, parādījusies viena rakstura informācija, piemēram, joki, stāsti, fotogrāfijas par dzīvniekiem, filozofiskas pārdomas. “Acīgākie pēc tam pamana, ka viņu lokā parādās agresīvas diskusijas, ar kādām nekad nav saskārušies, parādās dīvaina rakstura informācija, kāds mērķtiecīgi cenšas izjaukt diskusiju,” stāsta N. Aleksejeva. Bieži kontam tiek mainīta identitāte, ko panāk, nomainot fotogrāfiju, lapas noformējumu. Bet citreiz viss ir atstāts, kā bijis iepriekš, lai neradītu aizdomas.
“Pēkšņi raksta pavisam par kaut ko citu nekā sākotnēji,” rezumē eks­perte un skaidro: “To, kas šis konts bijis pirms tam, var noskaidrot un var nonākt pie secinājuma – tiek izmantoti konta vai profila iegūtie interesenti jeb sekotāji vai draugu loks, uz kā bāzes darbojas jaunais īpašnieks. Tātad – konts vai profils kādā veidā nonācis pie cita īpašnieka, kas to izmanto saviem mērķiem.”
Esot arī gadījumi, kad sākumā profilā publicētā informācija ir angļu valodā, bet pēkšņi – latviski. “Protams, ja ierauga kādas pazīmes, nav jāsteidzas ar pārsteidzīgiem secinājumiem, ka nu lietotājs ir kļuvis par pastarpinātu vai tiešu ļaunprātības upuri,” piebilst informācijas telpas pētniece. Profili un konti mūsdienās tiek pārdoti un izīrēti arī labiem nolūkiem, tostarp kāda jauna biznesa veicināšanai vecajiem konta īpašniekiem, kuri līdz ar profilu jaunajam īpašniekam atdod savu auditoriju. Vienlaikus N. Aleksejeva norāda: ļoti bieži vērojama parādība, ka tieši šādā veidā pēkšņi parādās konti, kas lobē partijas un to lozungus. Un aizliegts nekādi tas nav. Maksa par sociālo tīklu kontu, kā izpētījis “Kursas Laiks”, ir no dažiem desmitiem eiro par īri un no dažiem simtiem par pārdošanu līdz tūkstošiem – atkarībā no profila reputācijas, izskata, sekotāju skaita un auditorijas cipariem, satura.
Ja ir vēlēšanās un vajadzība noskaidrot, kas konkrētais konts bijis pirms tam, kāds tas izskatījies sākotnēji, to var izdarīt, izmantojot sociālajos tīklos un medijos opciju “izvērstā meklēšana” (advanced search).

Domubiedri pret savu gribu
Vēl pastāv iespēja darbošanās procesu sociālajos tīklos automatizēt, ieviešot robotam raksturīgas darbības. Tos sauc par botiem, robotiem un arī troļļiem. “Notiek dalīšanās ar informāciju milzīgos apjomos, nekad netiek rakstīts oriģināls saturs. Tā ir koordinēta rīcība, par ko liecina vienlaicīga identisku ierakstu publicēšana, trūkst autentiskas informācijas. Ja konti ir vairākos sociālajos tīklos, tad tiem ir līdzīgs izveidošanas datums,” stāsta eksperte.
N. Aleksejeva zina teikt par ierakstu publicēšanai izveidotām koordinētajām programmām. “Tajās saliek laikus, kad ziņas publicēt. Konti visbiežāk ir anonīmi, bez identitātes. Bieži informācija ir ar daudz kļūdām, bet masveidā dalās ar citu publicēto informāciju, kas bieži ir līdzīga vai vienāda rakstura,” stāsta pētniece. Visbiežāk tiekot izmantoti primitīvi tiešās tulkošanas rīki, kā “Google Translate”, tulkojumi var būt nesaprotami. Jebkurā gadījumā cilvēkam radīsies jautājums, kas šīs ziņas izplata, un nekādu konkrētu atbildi nesaņems.
Nevar nepieminēt vēl kādu bīstamu apstākli – parādīsies agresīvi ieraksti, centieni izjaukt diskusijas utt. Troļļi apzināti ar masveidīgiem komentāriem centīsies panākt vēlamo efektu savam saimniekam jeb uzdevuma devējam, lai panāktu pārmaiņas sabiedrības procesos.
Tiek konstatēti arī gadījumi, kad tiek sapludinātas kopā divu sociālo kontu vai profilu auditorijas, lai tādā veidā uzturētu apriti, izmantotu šo situāciju mārketinga mērķiem. N. Aleksejeva nosauc gadījumu, kad vienā profilā tika publicētas skaistas bildes, auditorija bija gana liela. Līdz vienā brīdī skaisto pilsētas skatu bildes parādījās kādas politiskās partijas sociālo tīklu lapā. Par partijas “faniem” piespiedu kārtā kļuva arī tie, kuri tikai vēlējās skatīt skaistas fotogrāfijas.
“Sociālajos tīklos ir domubiedru grupas par kādu tematiku un bieži tur ir ļoti daudz cilvēku, īpaši pirkšanas/pārdošanas/maiņas un citu sadzīvisku darījumu interesentu pulciņos. Pēkšņi grupai krasi mainījusies tematika – cilvēki nomainītās tematikas un nosaukuma dēļ bija kļuvuši par politiskās domubiedru grupas dalībniekiem,” piemērus min pētniece un secina: “Sociālajos tīklos pagaidām norit parādība, ko sauc par visatļautību. Ja cilvēki nav kompetenti par šiem jautājumiem un neiedziļinās, tas var radīt bīstamas sekas. Tas ir pamatojums apgalvojumam, ka tādā veidā viegli pie varas jebkādās jomās var nonākt populisti un gūt lielu atbalstu.” Lai tā nenotiktu, ­eksperte iesaka sabiedrībai sekot līdzi mediju sniegtajai informācijai par notiekošajiem sabiedriskajiem procesiem.

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem