Māksla liek būt atbildīgiem

2018. gada 18. oktobris 07:00

895

Liepājas Mākslas foruma laikā atklāja mākslinieku Ērika Caunes un Daiņa Rudens lielformāta zīmējumu “Atlants”. Tas ir otrais monumentālais mākslas darbs Liepājā, ko radījuši abi mākslinieki. Pirmais darbs “Skaņu vīrs”, ko iedzīvotāji sauc par “Lielās taures galvu”, jau iedzīvojies pilsētas iedzīvotāju prātos, kļuvis atpazīstams un ievērots. “Tādā veidā cilvēkam māksla pilsētvidē kļūst pieejamāka, un vienlaikus viņi kļūst atbildīgāki par savu dzīvesvietu, neļaujot mākslas darbu un namu sienas sabojāt,” secina D. Rudens.

Popularitāte aug
Lielformāta mākslas darbi kļūst populāri un pieprasīti, par to “Kursas Laiks” pārliecinājies, gan ieraugot lielformāta zīmējumus citās apdzīvotās vietās klātienē, gan aplūkojot iedzīvotāju fotogrāfijas sociālajos tīklos. Viens no zīmīgākajiem un simboliskākajiem sienas gleznojumiem atrodas Kandavā, kur uzgleznota dzejnieka Guntara Rača četrrinde. Tajā pašā pilsētā lasāms Maijas Laukmanes dzejolis, kas veltīts Kandavai, un arī Leona Brieža četrrinde.
Mazpilsētās Aizputē un Grobiņā atrodamas ēkas, kas noformētas ar krāsainiem reālistiskiem zīmējumiem – dabasskatiem un patriotiskiem saukļiem, kā “Dievs, svētī Latviju!”. Lielformāta zīmējumus var ieraudzīt Nīcas novada Bernātu un Aizputes novada Cīravas centra autobusu pieturu mājiņās.
Lielizmēra sienas noformējums ir arī Nīcas bibliotēkā pēc vērienīgā kapitālā remonta. “Lai būtu citādi nekā visiem, lai pašiem kas jaunāks,” laikrakstam sacīja tās vadītāja Rita Ābelīte.

Pilnveido vidi
Radīt citādas sajūtas un skatus ierastajā maršrutā ir lielformāta gleznojumu mērķis, stāsta viens no māksliniekiem D. Rudens. “Cilvēki parasti šādām aktivitātēm ir atsaucīgi, un viņiem zīmējumi patīk. Viņi ir ieinteresēti, lai māju sienas, fasādes, kas ir tukšas un pelēkas, tiktu sakārtotas. Mēs no iedzīvotājiem neprasām neko, vienīgi – lai mums ļauj darboties. Sakārtojot vienu sienu, arī apkārtējā vide uzreiz kļūst sakoptāka, laika gaitā konkrētā nama apgleznotā siena kļūst populāra un atpazīstama ne tikai vietējo iedzīvotāju, bet arī tūristu vidū. Mājas iedzīvotājiem tā kļūst īpašāka par visām pārējām, jo otras tādas nav un nebūs,” stāsta D. Rudens, piebilzdams, ka viņu radītie sienu gleznojumi ir unikāli – neviens zīmējums neatkārtojas.
“Iesākumā cilvēkiem ir šoks, jo tomēr tas ir kas nebijis, līdz šim neredzēts. Grūti pieņemt, jo tā ir māksla. Kad zīmējām “Atlantu”, nāca klāt cilvēki un aprunājās ar mums. Viņiem ir interese, jo iestaigātā taka ikdienā kļūs citāda. Ceļš vienmēr ir interesantāks, ja tajā ir vides objekts. Ja atbrauc ciemiņi, arī viņiem ar lepnumu var parādīt – mums te pilsētā ir redzama māksla,” skaidro mākslinieks. Viņaprāt, ieviešot pilsētvidē šādus mākslas darbus, cilvēkiem māksla kļūst sasniedzamāka, tā nav noslēgtā vidē vai vietā, kur tā pieejama vien māksliniekiem un mākslas interesentiem. “Daudzi cilvēki iedomājas, ka neko nesaprot no mākslas, uzskata to par bubuli. Šādā veidā cilvēks pašizglītojas un pieņem mākslu. Kad tā nonāk viņu dzīvesvietā, ikdienas telpā, vide kļūst pilnvērtīgāka. Jo pilnvērtīgākā vidē cilvēks dzīvo, jo viņš vairāk sevī uzsūc mākslas sniegto efektu – iemācās gaumi, viņa dzīvē parādās māksla, spēja paskatīties citādi uz lietām,” mākslas priekšrocības min “Atlanta” autors.

Neļaut sabojāt
Mākslinieks atzīst, ka daudzas māju sienas, kur varētu tapt mākslas darbi, tiek aizņemtas ar lielformāta reklāmām. “Liepāja tādā ziņā ir romantiskāka pilsēta. Lai gan visās pilsētās fasādes ir vienveidīgas, ar pelēkiem māju galiem.” Pēc D. Rudens domām, mākslas izpausmes visdažādākajās vidēs, sākot no elitāriem rajoniem, beidzot ar drūmākām vietām, liek cilvēkiem novērtēt, ka viņi nav aizmirsti. Mākslinieks atminas, ka reiz taisījis gleznojumu kādas pilsētas rajonā, kur ikdienā apgrozās sabiedrība, kas regulāri ir reibuma stāvoklī. “Viņi, redzot, ka daru ko labu un nebijušu viņu aizmirstajā rajonā, vēlējās mani pieņemt par savējo. Kad zīmējums bija gatavs, lai arī kādi bija šie cilvēki, viņi apsolījās, ka sargāšot zīmējumu un mājas sienu, lai mākslas darbu nesabojātu un sienu neapķēpātu. Cilvēkiem māksla rada atbildību sekot un skatīties līdzi citu rīcībai un darbībām. Un tiešām – neviens lielformāta zīmējums nav ticis saķēpāts ar citām mākslas izpausmēm. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ir cieņa pret mākslu,” uzsver D. Rudens.
Vēl pirms pāris gadiem māju īpašniekiem teju vai zobu sāpes sagādāja grafiti huligāni. Par māksliniekiem viņus nevarēja saukt, tie bija bezmērķīga rakstura un izskata ķēpājumi, kas sabojāja žogus, māju sienas, durvis, soliņus, vides elementus, elektrības skapjus un citus objektus. Reti kurš veidoja sakarīgus zīmējumus ar māksliniecisku vai filozofisku domu. Tur, kur tādi lielāki zīmējumi ir, tos neviens huligāns nav uzdrošinājies sabojāt un grafiti mākslas šedevrs stāv vairākus gadus tādā pašā izskatā, kā uztaisīts.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Māksla liek būt atbildīgiem

Kategorijas