Vissenākā Baltijas galvaspilsēta Somu līča krastā

2018. gada 18. oktobris 07:00

319

Vissenākā Baltijas galvaspilsēta Somu līča krastā

Nepārprotami jaušot, ka ceļojumu sezona tikpat kā ir galā, radās spītīga vēlme netipiski garo un bagātīgo vasaru papildināt ar vēl kādu piedzīvojumu, kas gada aukstajos un tumšajos mēnešos sildītu sirdi. Tā kā atvaļinājums beidzies, nekas cits neatlika kā izvēlēties galamērķi, kas ģeogrāfiski atrodas netālu. Mazliet apdomājot iespējas, kļuva skaidrs, ka par šādu mērķi varētu kļūt Igaunijas galvaspilsēta Tallina. Tā arī darījām – kopā ar studiju biedri no Čehijas, kura pie manis bija atbraukusi ciemos uz Latviju, pēdējā siltajā septembra dienā devāmies viesos uz kaimiņzemi.
Lasītājam varētu rasties jautājums: vai dienas laikā maz ir iespējams apskatīt labāko, ko vissenākā Baltijas valstu galvaspilsēta spēj piedāvāt? Ja iepriekš velta laiku plānošanai un organizēšanai, tad – jā, tas ir iespējams, turklāt veiksmīgi. Nav problēmu dienas laikā no Rīgas aizbraukt līdz Tallinai un vakarā atgriezties atpakaļ.
Uz Harju apriņķa galvaspilsētu devāmies agrā 20. septembra rītā – izbraucām no Rīgas Starptautiskās autoostas ar “Ecolines” autobusu. Brauciens ilga četras stundas un 15 minūtes vienā virzienā. Tā laikā bija divas pavisam neilgas apstāšanās vietas Salacgrīvā un Pērnavā. Lai vēl vairāk taupītu laiku, izlēmām, ka Tallinā izmantosim sabiedrisko transportu, tāpēc biļetes iegādājāmies elektroniski savos viedtālruņos. Tā arī ir vislētākā no piedāvātajām iespējām – viena brauciena cena ir viens eiro (pērkot pie vadītāja, jāmaksā dubultā). Iekāpjot sabiedriskā transporta līdzeklī, brauciena biļete, protams, jāreģistrē, viedtālruni ar biļetes kodu pietuvinot validatoram – speciālam, tieši viedtālruņiem paredzētam elektroniskajam nolasītājam, kas novietots transportlīdzekļa sākumā, tāpēc vēlams iekāpt pa pirmajām durvīm.

Kājām vai ar kleperi?
Katras pilsētas vizītkarte ir tās autoosta, dzelzceļa stacija, kā arī lidosta. Izkāpjot Tallinas autoostā, bija patīkami tur uzkavēties – viss svaigi izremontēts un sakopts. Pasmaidīt lika vien autoostas ēkas priekšā novietotais autobuss no pagājušā gadsimta 60. gadiem ar plāksnīti, uz kuras norādīts maršruts “Tallinn–Leningrad”.
No autoostas uz vecpilsētu var aiziet kājām, taču šoreiz izmantojām tramvaju – 2. līnijas maršrutu “Kopli”, kā pietura atrodas aptuveni 100 metru attālumā no stacijas. Pēc četrām pieturām izkāpām, un ceļojums varēja sākties.
Kā vienu no pirmajām, ejot pa šauru, bruģētu ieliņu, atklājām Lietuvas Republikas vēstniecības ēku. Dzirdot aiz muguras pakavu dipoņu, pavērāmies atpakaļ un konstatējām, ka arī šeit ceļotāju izklaidei tiek piedāvāta iespēja vecpilsētu iepazīt, vizinoties zirga vilktā karietē. Nabaga kleperim paugurainā reljefa dēļ tas noteikti nav viegls darbs, jo vēsturiskās Tallinas centrs dislocēts divās daļās – Augšpilsētā, kas izveidota Tompea kalnā, un Lejaspilsētā. Mums, ceļotājiem, kuri dodas kājām, lai nokļūtu no vienas otrā, ir jākāpj pa kāpnēm vai jāiet pa stāvām ieliņām.

Torņi, tornīši un “nulles punkts”
Tallinu var dēvēt par torņu pilsētu, ar to domājot ne tikai nocietinājuma torņus, kas atgādina par tālajiem viduslaiku gadsimtiem, bet arī vairāku slavenu dievnamu torņus.
Viens no pirmajiem apskates objektiem bija Lielie Jūras vārti, kas slejas iepretim pasažieru ostai un kuru neatņemama sastāvdaļa ir “Resnā Margarita” – lielgabalu tornis aptuveni 25 metru diametrā, kurā ierīkots Igaunijas Jūras muzejs (līdz 2019. gada rudenim tas ir slēgts). Ieejot pa vārtiem, pievērsiet uzmanību Tallinas 16. gadsimta ģerbonim! Savukārt, paejot vien pāris soļu uz priekšu, uzmanību piesaistīja šejienes ievērojamāko tirgoņu ēku komplekss “Trīs māsas”, kurā atrodas smalka viesnīca. Protams, uzreiz veidojas asociācija ar senāko Rīgas dzīvojamo namu kompleksu “Trīs brāļi”, kura nosaukums tieši tā arī radies – uz līdzības pamata ar “Trīs māsām”.
Paejot vēl pāris soļu, nonākam pie Igaunijas galvaspilsētas augstākās smailes – Svētā Oleva baznīcas, kas agrāk kalpojusi kā bāka un bijusi viena no augstākajām sakrālajām celtnēm pie Baltijas jūras. Ja pietiek enerģijas, var uzkāpt ap 250 pakāpienu līdz skatu laukumam un aplūkot galvaspilsētu no aptuveni 60 metru augstuma. Tas maksās trīs eiro (salīdzinājumam – nokļūšana Rīgas Svētā Pētera baznīcas tornī maksā deviņus eiro). Turpat, Svētā Oleva baznīcā, par demokrātiskām cenām var iegādāties skaistas pastkartes un dažādus nieciņus, kas pēcāk atgādinās par braucienu uz Igauniju.
Vislielākais pārsteigums radās, ieraugot Tallinas rātsnamu, no kura pilsēta tika pārvaldīta veselus 700 gadus. Ēka ar augsto torni un vējrādi tā smailē patiesi ir iespaidīga, īpaši, ja to skata pirmoreiz. Iepriekšējais vējrādis – slavenais “Vecais Tomass” – tagad atrodas rātsnama pagrabā. Ik stundu atskan zvanu skaņas, kas Rātslaukumā liek pulcēties vēl vairāk Igaunijas viesiem, jo tās dzirdēt vēlas ikviens. Senāk šie zvani skanēja vien ugunsgrēku gadījumā. Vēstījot par Rātslaukumu, svarīgi pieminēt, ka aptuveni tā vidū atrodas “nulles punkts”. Ja uz tā nostājas, var redzēt četrus Tallinas vecpilsētas torņus – katrā debespusē pa vienam.
Lai atjaunotu enerģiju, iegriezāmies omulīgajā “Reval Café”, kas arī atrodas vecpilsētā, pavisam netālu no rātsnama. Iepriecināja ne tikai demokrātiskās cenas, bet arī patiesi baudāmas pusdienas un saldais ēdiens – gardas kūkas ar tasīti specifiskās igauņu kafijas.
Tallinas dārgākā pērle
Tā, protams, ir slavenā Kadriorgas pils, bez kuras apmeklējuma brauciens uz kaimiņzemes galvaspilsētu nebūtu pilnīgs. Laika taupīšanas nolūkā no vecpilsētas uz pili braucām ar tramvaju. Ir speciāla līnija, kuras galapieturas nosaukums ir “Kadriorg”.
Šo skaisto baroka pērli, kas celta 18. gadsimta sākumā cara Pētera I dzīvesbiedrei Katrīnai I, neviļus gribas salīdzināt ar Rundāles pili Latvijā. Ārkārtīgi grezna, labi uzturēta, īsta dārgumu lāde ne tikai izsmalcinātā interjera dēļ, bet arī tāpēc, ka šobrīd pilī eksponēta Igaunijas Mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcijas izstāde.
Uz Kadriorgu, kas igauniski nozīmē ‘Katrīnas ieleja’, jāiet caur Kadrioru parku. Ar labu gaumi un lielu uzcītību veidoti apstādījumi, mazas strūklaciņas, statujas un vairāki pieminekļi liek apstāties un meklēt pēc fotoaparāta. Diemžēl laika trūkuma dēļ mums apstāšanās ilga vien pāris minūšu, taču pamanījām, ka igauņi parkā gatavojās lielām vakara svinībām. Iepriekš biju lasījusi, ka mūsu ziemeļu kaimiņi pils parkā ik gadu svinot atvadas no vasaras. Iespējams, tas norisa par godu tieši šim gadījumam. Kaut arī laiks bija silts, par rudens tuvumu nepārprotami liecināja krāsainās koku lapas.
Kadrioru parkā atrodas igauņu rakstnieka un folklorista, eposa “Kalevipoeg” (Kaleva dēls) autora Frīdriha Reinholda Kreicvalda (Friedrich Reinhold Kreutzwald; 1803.–1882.) piemiņai uzstādītais piemineklis. Kā dižgaram pienākas, šī piemiņas vieta apjoma ziņā ir vislielākā, taču ne vienīgā, kas dislocēta parkā. Kadrioru parkā uzstādīti pieminekļi arī skulptoram Amandusam Adamsonam un māksliniekam Jānam Kortam un iekārtoti vairāki muzeji – KUMU Mākslas muzejs, Kadrioru Mākslas muzejs un Miķeļa muzejs. Tas nozīmē to, ka Kadriorgas pils un Kadrioru parka apmeklējumam ir ieteicams veltīt vismaz pusi dienas.
Ar Tallinas baroka pērles apmeklējumu mūsu brauciens tuvojās noslēgumam. Pakavējušās pie gleznainā Gulbju dīķīša, kura vidū, līdzīgi kā tas ir Liepājā, atrodas saliņa ar senlaicīgu paviljonu, devāmies atpakaļ uz autoostu, kas no pils viegli sasniedzama, arī ejot kājām.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vissenākā Baltijas galvaspilsēta Somu līča krastā

Kategorijas