Džemma Skulme: “Māksla nenotiek pati no sevis”

2018. gada 22. oktobris 23:39

“Es izjutu krāsu jau kā dzīvu un kā draugu. Saspēles moments bija tik jauks, ka rodas riktīgs dialogs. Kā tā krāsa pa audeklu tek, plūst un tur iejaucas ne ota vien, ne audekls vien, bet laiks, kaut kāda telpas vibrācija. Tie ir tādi debešķīgi momenti. Skatītājs jau to nejūt, bet man tajā procesā tas dod tādus aplaimības brīžus!” saka gleznotāja Džemma Skulme.
Aizvadītajā piektdienā, 26. maijā, Liepājas koncertzāles “Lielais dzintars” mākslas telpā “Civita Nova” tika atklāta izcilās latviešu gleznotājas jaunāko darbu izstāde “Krāsas garša”. Izstādes atklāšanas viesiem bija īpaša iespēja tikties ar pašu mākslinieci un uzdot interesējošos jautājumus. 20 gleznas tapušas laika posmā no 2016. līdz 2017. gadam, savukārt ekspozīcijas otru stāstu veido no 2008. līdz 2017. gadam gleznotas princeses, bērni un modeļi.

Nepieciešami līdzekļi
Izsmalcinātība, cēlums un inteliģences spēks, kas mājo ievērojamajā latviešu māksliniecē, ir neizmērojams. Tērpusies mākslas zinātnieces, politiķes, rakstnieces un diplomātes Sandras Kalnietes darinātajā lina kleitā, gleznotāja atzīst, ka glezniecībai ir jāpietuvinās un jāatdod mākslas darbam un tā aplūkošanai visas savas iekšējās sajūtas. “Tikai tad būs kāds gandarījums, jo man jāteic – es esmu ļoti stipri mainījusies un tieši pēdējos gados, un pat šajos divos vai šajā gadā. Tā mainīšanās, kaut arī tik lielā vecumā, ir vienkārši tāds skaists pārdzīvojums. Tu jūti, ka tu tā kā atplauksti un atveries. Māksla pati nāk pie tevis, krāsa nāk, un tā tašķīšanās notiek. Tas ir tik brīnišķīgi! Tu atgriezies bērna pasaulē, pagriez muguru visam, ko esi iemācījies, ko proti, ar ko lepojies, un atkal ej tā kā jaunu taku meklēt. Tev iekšēji ir sajūta, ka izdodas. Tā ir tāda pašrealizācija. Tu vienkārši turpini realizēties.”
Tomēr māksliniece atzīst, ka nekas nenotiktu, ja nebūtu apkārtējo, kuri palīdz. “Māksla nenotiek pati no sevis. Mākslinieks glezno, viņam ir otas, krāsas, audekli nāk pie viņa? Nekas tamlīdzīgs. Viss maksā, viss maksā naudu. Viss prasa bezgalīgus līdzekļus, bet man ir bijuši šajos gados palīgi,” skaidro Dž. Skulme. Tie ir bijuši cilvēki, kuri māksliniecei, kā viņa pati saka, atvēruši savu bagātību klēti – iegādājušies kādu darbu, atveduši krāsas un audeklus. “Valsts ir tomēr tik nespējīga bieži vien uzturēt mākslinieka radošo gribēšanu. Bet tā gribēšana ir mums visiem. Tā var izplēnēt, sašļukt, un to sašļukumu kā tādu pazīst arī ikdienišķs cilvēks, kas nav mākslinieks. Mūsdienās gandrīz katram māksliniekam ir vajadzīgi līdzjutēji – ticētāji, kas tic tam, ko mākslinieks grib uzsākt. Ja tev ir kaut vai viens cilvēks, kurš tevi saprot, tu esi laimīgs, viss atrisinās,” saka gleznotāja.

“Sievietes, turamies!”
Vaicāta, vai Latvijā mākslinieks var nopelnīt, Dž. Skulme atzīst, ka pilnīgi noteikti nē. Māksliniece uzskata, ka tā ir laime dabūt kādu darbu, bet stipri zemu apmaksātu. “Mēs neesam varējuši tā īsti labi nostādīt lietas, jo raksturīgi, ka Latvijā ir ļoti daudz mākslinieku. Ir ļoti daudz tādu, kā agrāk teica, pašdarbības mākslinieku. Tie ir radoši cilvēki, kas vienkārši ir bez īpašas skološanās, bet ir aicināti nodarboties ar mākslu. Tie ir visi tautas mākslas meistari, naivie gleznotāji, starp kuriem kāds pēkšņi ir pērle. Tas ir raksturīgi mūsu zemei, ka tādu ir bezgala daudz. Vienkārši tā radošā dzirksts ir iekšā. Tas būtu jābalsta visādi, jo ir mūsu spožums, tā ir tā mūsu vērtība. Vērtības, kas ir jau uzkrātas. Tās guļ, un tās vienkārši nevar parādīt. Ir ļoti daudz sāpīgu un neatrisinātu lietu. Valsts likumu, tiesību un vērtību aizsargātāju iestādes ir nabadzīgas. Es redzu, ka pasaulē atbalsts tomēr ir daudz lielāks, jo cilvēki ir bagātāki.”
Gleznotāja atzīst, ka viņas loma un misija ir aicināt un mudināt. Vislielāko paldies izstādes atklāšanas pasākumā Dž. Skulme izteica Liepājas sievietēm, kuras kā vienmēr visur Latvijā ir vairākumā, un uzsauca: “Sievietes, turamies!”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Džemma Skulme: “Māksla nenotiek pati no sevis”

Kategorijas