Kas, kur un kā apdraud valsts drošību?

2018. gada 25. oktobris 07:00

Oktobris – Eiropas Kiberdrošības mēnesis. Jau piekto gadu no 1. līdz 31. oktobrim vairāk nekā 30 valstīs, arī Latvijā, notiek vairāki simti aktivitāšu, lai veicinātu sabiedrības izpratni par kiberdrošību un iedzīvotājus izglītotu par virtuālās vides apdraudējumiem un atbildīgu attieksmi pret datu un informācijas drošību.

Ietekmē reālo pasauli
Valsts drošība tradicionāli tikusi skatīta militārā un iekšējās drošības aspektā, taču svarīgs nacionālās drošības jautājums ir arī enerģētika un ekonomika. 21. gadsimts atnācis ar vēl kādu tendenci – tas, kas notiek internetā, var ietekmēt reālo pasauli, reālas valstis, reālas robežas.
Informatīvā telpa pēdējo 20 gadu laikā ir ārkārtīgi mainījusies. Tajā dzirdētais, lasītais un saklausītais liek cilvēkiem pieņemt lēmumus, kas ietekmē reālus notikumus reālā telpā.
Cīņā pret viltus ziņām viena zelta ieroča nav – neviena institūcija vai kompānija tās nevar izskaust pilnībā. Cīņa aptver daudzas komponentes – likumdevējus, valstu institūcijas, privātas kompānijas, medijus, sabiedrību, kā arī mērķtiecīgu darbu izglītības sistēmā.
Ievērojami palielinājies kiberuzbrukumu skaits. “Kiberdrošība” ir kļuvis par vienu no visvairāk izteiktajiem vārdiem – par to runā politiskā līmenī, tiek rīkotas kampaņas, lai izglītotu sabiedrību un lai cilvēks, pats to ne apzinoties, ne gribot, nekļūtu par mērķi plānotiem dažādu grupējumu uzbrukumiem. “Nedalies ar svešinieku!” – ar šādu aicinājumu arī Valsts policija Latvijā sākusi izglītojošu kampaņu, lai cilvēkus mudinātu domāt par drošības riskiem interneta vidē.

Iekļūst datorsistēmās
Arī Latvija ir saskārusies ar kiberuzbrukumiem – pērn no tāda cieta E-veselības sistēma, paralizējot tās darbu. Kā atzina eksperti, tas bijis daļa no plašāka uzbrukuma, jo bija vērojams arī uzbrukums ziņu aģentūrai LETA. Latvijas Televīzijas raidījums “De facto” ziņoja, ka kiberuzbrukumi tika vērsti arī pret Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu un Ministru Kabineta mājaslapu.
“Kiberdrošība ir ne tikai valsts, bet arī katra iedzīvotāja viens no lielākajiem nākotnes izaicinājumiem. Lai šo izaicinājumu sekmīgi pārvarētu, valsts līmenī jau daudz paveikts. Tomēr, lai nodrošinātu mūsu informācijas telpas drošību un kiberdrošību, jāturpina stiprināt atbildīgo iestāžu kapacitāti un jāveicina sabiedrības medijpratība,” uzskata Latvijas Republikas prezidents Raimonds Vējonis.
Latvijas Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nupat nāca klajā ar informāciju, ka Krievijas militārais izlūkošanas dienests (GRU) vairākkārt īstenojis uzbrukumus mērķiem Latvijā, tostarp aizsardzības un ārlietu sektorā. SAB vērtējumā GRU ir viens no aktīvākajiem ārvalstu dienestiem, kas arvien intensīvāk izvērš darbu pret Rietumvalstīm, arī pret Latviju. GRU īstenoto kiberuzbrukumu būtība ir iekļūt informācijas sistēmā, tajā darboties nepamanīti un ilgstoši iegūt no sistēmas datus, piemēram, piekļūt e-pastu sarakstei un dokumentiem.

Iespaido vēlētājus
Viens no būtiskiem apdraudējumiem valsts drošībai ir spēja ar viltus ziņām, nepatiesu informāciju un kiberuzbrukumiem informatīvajai telpai ietekmēt vēlēšanu rezultātus.
2017. gadā ne mazāk kā 18 valstu vēlēšanās novērojams, ka rezultātus ietekmējušas nepatiesas ziņas, kas kampaņās izskanējušas informatīvajā telpā. Kāds pētījums, kas veikts sešās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, atklāj, ka vidēji 10 procenti iedzīvotāju par uzticamiem uzskata dezinformējošus informācijas avotus internetā. Visvairāk iedzīvotāju tādai informācijai uzticas Rumānijā – 31 procents. Tādus pašus secinājumus izdarījusi arī Eiropas Komisija 2018. gadā, pētot tiešsaistē atrodamās viltus vai absolūti dezinformējošas ziņas.
SAB atzinis – neesot novērots, ka būtu veikti politiski motivēti kiberuzbrukumi, kam būtu ietekme uz nupat notikušajām 13. Saeimas vēlēšanām Latvijā. Tomēr mēģinājumus ietekmēt cilvēku domas un izvēli bija novērojuši sociālo tīklu lietotāji, kuri bija pamanījuši aizdomīgus un anonīmus sekotājus, trauksmi par tā dēvēto interneta troļļu pieaugumu cēla arī citu valstu iedzīvotāji. Oksfordas Universitātes datorizētās propagandas projekta pētniece Vidja Narajana sarunā ar Latvijas Televīziju toreiz skaidroja, ka vēlēšanu kampaņu vadītāji šādus neatpazīstamus un jaunus kontus izmanto, lai izplatītu maldinošu informāciju un partiju propagandu. Valdības tādējādi uzbrūk aktīvistiem un mēģina noklusināt kritiskas balsis.
Savukārt ASV institūcijas publicējušas informāciju par to, kā kiberuzbrukumi tika īstenoti 2016. gadā, kad notika ASV prezidenta vēlēšanas, un kā tie tika kombinēti ar aktivitātēm medijos. Sākotnēji tika kompromitēti politisko partiju un politiķu datori un iegūti tajos esošie dati un e-pasti. Tad informācija, to mērķtiecīgi atlasot, tika palaista plašajās interneta ārēs, tostarp sociālajos tīklos caur dažādiem kontiem vai caur robotizētiem komentāriem pie mediju ziņām ar politisku raksturu.

Uzbrūk infrastruktūrai
Lielbritānijas ārlietu ministrs Džeremijs Hants apsūdzējis GRU pārdrošu kiberuzbrukumu kampaņas veikšanā pret politiskām institūcijām, uzņēmumiem, medijiem un sporta organizācijām visā pasaulē. “Šie kiberuzbrukumi nekalpo nekādām leģitīmām nacionālās drošības interesēm, tā vietā tie ietekmē cilvēku iespējas visā pasaulē dzīvot savu ikdienas dzīvi bez iejaukšanās un pat viņu iespējas baudīt sportu. GRU [..] mēģina graut un iejaukties vēlēšanās citās valstīs. Viņi ir pat gatavi kaitēt Krievijas uzņēmumiem un Krievijas pilsoņiem,” Dž. Hantu citē raidsabiedrība BBC.
Lielbritānijas Nacionālais kiberdrošības centrs (NCSC) esot identificējis GRU operatīvos darbiniekus kā dažādu augsta profila kiberuzbrukumu organizētājus. Daudzi no šiem uzbrukumiem jau agrāk tika saistīti ar Maskavu, arī 2017. gada uzbrukums ar izspiešanas programmatūru “BadRabbit”, kas bija vērsts pret starptautisku lidostu Ukrainā un Krievijas medijiem, un pērn notikušais mēģinājums ielauzties Pasaules Antidopinga aģentūras datorsistēmā Šveicē. NCSC ir pārliecināts, ka GRU ir atbildīgs arī par kiberuzbrukumiem pirms 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām.
Nīderlande nesen paziņoja, ka aprīlī novērsusi Krievijas kiberuzbrukumu Ķīmisko ieroču aizlieguma organizācijai (OPCW) Hāgā un izraidījusi četrus krievu aģentus. OPCW tobrīd izmeklēja Lielbritānijā notikušo uzbrukumu ar nervus paralizējošo vielu “Novičok” bijušajam Krievijas dubultaģentam Sergejam Skripaļam un viņa meitai Jūlijai. Pētnieciskās žurnālistikas vietne “Bellingcat” nesen paziņoja, ka identificējusi personas, kuras tiek turētas aizdomās par Skripaļu saindēšanu – tie ir GRU pulkvedis Anatolijs Čepigs un militārais ārsts Aleksandrs Miškins, kurš arī strādā GRU.
Ar GRU saistīto hakeru grupējumu apsūdzējis Slovākijā bāzētais IT drošības uzņēmums “ESET” – tie esot inficējuši triju Polijas un Ukrainas enerģētikas un transporta uzņēmumu datorsistēmas un, iespējams, plāno postošus kiberuzbrukumus. Hakeru aktivitātes, kas notikušas no 2015. gada līdz 2016. gada vidum, netiek saistītas ar kādu konkrētu valsti, tomēr tiek vainots grupējums, kuru Lielbritānija iepriekš apsūdzējusi saitēs ar GRU. Grupējums, kas ir atbildīgs par agrākiem uzbrukumiem Ukrainas enerģētikas sektoram, tagad izstrādājis un pielietojis jaunu ļaunatūras paveidu. “ESET” palīdzējis izmeklēt vairākus pēdējos gados Ukrainā notikušos kiberuzbrukumus, tostarp Ukrainas energosistēmai, kā rezultātā 2015. gada beigās tikai izraisīti pārrāvumi elektrības piegādē.

Grib sodīt vaininiekus
Oktobra vidū Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi izteica atbalstu astoņu dalībvalstu, tostarp triju Baltijas valstu, iniciatīvai paredzēt sankcijas par kiberuzbrukumiem. Priekšlikumu izteikušas Lielbritānija, Latvija, Lietuva, Igaunija, Dānija, Somija, Rumānija un Nīderlande, vēsta ziņu aģentūra BNS. Valstu līderi vienojušies, ka būtu iespējams sodīt personas, kuras sekmējušas kiberuzbrukumus ES teritorijā. Lēmums gan pagaidām pieņemts tikai politiskā līmenī.
Reālu soli jau spērusi Somija – nupat par somu žurnālistes vajāšanu internetā Somijas tiesa piespriedusi cietumsodu vairākiem prokremliskajiem interneta troļļiem. Viņi uzbruka žurnālistei Džesikai Aro, kura atspoguļoja Krievijas propagandas izplatību sociālajos tīklos Somijā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kas, kur un kā apdraud valsts drošību?

Kategorijas