Priecājas par pusslodzes darbu

2018. gada 1. novembris 07:00

943

No oktobra Nīcas novada Otaņķu pagasta pārvaldnieka amatā ir Andris Bišofs. Dzīvo Liepājā, kur ar ģimeni darbojas ēdināšanas jomā, saimniekojot divās kafejnīcās, kā arī vada biedrību “Latvijas Pirmās palīdzības vienība”, iznomājot palīglīdzekļus un transportējot gulošos pacientus. Ar laiku A. Bišofs kopā ar ģimeni iecerējis pārcelties Nīcas novadā uz dzīvi.

Plaša spektra pieredze
A. Bišofs un viņa ģimene daudziem iedzīvotājiem zināma no laika, kad viņi darbojās Latvijas Sarkanā Krusta Liepājas nodaļā, darbā ar citām nevalstiskajām organizācijām un interešu centrā “Pēcskola”.
A. Bišofs pirms vairāk nekā desmit gadiem kļuva par pirmās palīdzības pasniedzēju. Ar paraugdemonstrējumiem, lekcijām apmeklētas tuvas un tālas vietas, un kā pirmās palīdzības pedagogs viņš turpina darboties joprojām. Kļuvis par pārvaldnieku, nedomā savai sirdslietai mest mieru. “Biju ārkārtīgi priecīgs, ka pārvaldnieka darbs ir uz pusslodzi. Reāli veselu slodzi nemaz nevarētu strādāt,” bilst A. Bišofs, bilstot, ka līdzšinējais darbs ir viņa un ģimenes radīts.
Ģimene savas atrastās nišas turpina attīstīt gan biedrībā “Latvijas Pirmās palīdzības vienība”, gan pirms pāris gadiem uzsāktajā uzņēmējdarbībā ēdināšanas jomā. Ģimenei ir divas ēdināšanas iestādes – kafejnīca Liepājas Jūrniecības koledžas dienesta viesnīcas telpās un ēdnīca pašā koledžā. Ēdienos var novērtēt Bišofu ģimenes bez ķīmijas izaudzētos kartupeļus. Vadības un pārvaldības lietas gan biedrībā, gan ēdināšanas jomā lielā mērā uzņēmusies sieva Inita.
“Kad izbeidzu darba attiecības ar Sarkano Krustu, izveidojām pirmās palīdzības vienību, lai turpinātu darīt ko līdzīgu. Lai būtu saistība ar pirmo palīdzību un citiem pakalpojumiem, kur mums jau bija pieredze,” dalās A. Bišofs. Biedrība iznomā palīglīdzekļus, dežurē masu pasākumos, kā arī atraduši palīdzības pakalpojumu, kas sabiedrībai nepieciešams – gulošo pacientu pārvadāšana.

Velk uz laukiem
Bišofi ir vecāki četriem bērniem – diviem dēliem un divām meitām. Vecākais dēls ir pabeidzis Latvijas Lauksaimniecības universitāti pārtikas tehnologa profesijā, un tētis lepojas, ka atvase izvēlējies mūsdienās pieprasītu profesiju un saņem daudz darba piedāvājumu. Vecākā meita mācās 12. klasē Liepājas Valsts 1. ģimnāzijā. Viņa ir viena no pirmajām 12 Latvijas jaunietēm, kas pēc 9. klases gadu mācījās ASV. Arī tagad meita atrodas ārzemēs, ir ļoti aktīva un meklē sev piemērotāko augstskolu. Jaunākā meita mācās 7. klasē, bet pastarītis ir 3. klases skolnieks.
“Pirms apmēram gada ar ģimeni iegādājāmies Nīcas novadā īpašumu, kas datējas ar 19. gadsimta beigām. Mani ļoti uzrunāja klēts, kuras konstrukciju reti nākas redzēt, tai ir sasieti stūri līdakas astes formā. Tagad to restaurējam. Kad īpašums būs izremontēts, kopā ar sievu un bērniem pārcelsimies uz šejieni,” atklāj jaunais pārvaldnieks. Atjaunojot savu ģimenes namu, saskāries ar būvnieku attieksmi – jājauc nost. “Bet izvēlējāmies grūtāko un dārgāko ceļu – renovēsim īpašumu tādu, kāds tas bijis iepriekš,” palepojas topošais nīcenieks.
Laika gaitā, kamēr sācis braukāt un saimniekot Nīcas novadā, uzzinājis, ka Otaņķos nepieciešams pārvaldnieks uz pusslodzi. “Izturēju konkursu, bijām 16 kandidāti pieteikušies. Kad man pēc komisijas sēdēm piezvanīja ar paziņojumu, ka mana kandidatūra ir apstiprināta, pieņēmu izaicinājumu ar prieku,” teic jaunais pārvaldnieks. “Domāju, ka komisija novērtēja manu pieredzi uzņēmējdarbībā, pedagoģijā un saskarsmē ar cilvēkiem. Katra no šīm jomām atbilst pārvaldnieka īpašībām. Saimnieciskajai jomai noder uzņēmējdarbības izpratne, lai, piemēram, zinātu, kā savilkt galus kopā, bet komunikācija ar cilvēkiem man nekad nav sagādājusi problēmas.”

Patīk mācīties
Pagaidām A. Bišofs un viņa ģimene dzīvo dzīvoklī Liepājas centrā. “Braukāju – no Liepājas centra līdz Otaņķiem ir 25 kilometri. Kad māja būs gatava, nāksim uz Nīcas novadu. Esam jau bijuši skolā, kur izpētījām iespējas saviem jaunākajiem bērniem,” viņš pastāsta. “Kamēr vēl notiek braukāšana, bērnus šeit skolā nesūtīsim. Kad pārvāksimies un būsim uz vietas, tad gan. Taču esam pieņēmuši lēmumu, jo paši esam gājuši un mācījušies lauku skolā. Paši esam dzīvojuši gan laukos, gan izbaudījuši dzīvi un darbu pilsētā, sapratām, ka tomēr velk atpakaļ uz laukiem. Svarīgi, ka varam būt pie zemes. Atceros, ka sieva Inita pirmo reizi šeit ierakās ar rokām zemē un teica – te ar prieku var strādāt,” atminas A. Bišofs.
Viņš gan par jauno amatu, gan līdzšinējiem darbiem, ko nekādā gadījumā neplāno pamest, runā ar lielu sirsnību. “Kā pirmās palīdzības pasniedzējs šo gadu laikā esmu paaugstinājis kvalifikāciju, kļūstot par pirmās palīdzības sniegšanas instruktora palīgu. Mācīties man patīk. Arī tagad mācos Pašvaldību savienības mācību centrā vadību un finanses.”

Tilts starp iedzīvotājiem un domi
“Kopš esmu pārvaldnieka amatā, esmu ļoti priecīgs par tiem cilvēkiem, ar kuriem man nācies strādāt kopā, satikties,” komplimentu saviem līdzcilvēkiem izsaka jaunais pārvaldnieks. “Es iepriekš Otaņķu pusē esmu bijis ļoti maz, taču tagad jūtos te gaidīts, ar svaigu redzējumu. Cilvēki ir atvērti, nav man bijusi problēma ar komunikāciju. Varbūt tāpēc, ka, ieraugot sludinājumu, bija kaut kāda nojauta – jā, tas ir man! Līdzšinējā darbošanās devusi rūdījumu, kā risināt problēmas, kā skatīties saimnieciski.”
Atnākot uz jauno darba vietu, A. Bišofs sava kabineta durvis tur atvērtas un katru garāmgājēju pasveicina. “Cilvēki ir brīnišķīgi un kolēģi tāpat!” Otaņķos A. Bišofs ir no pirmdienas līdz trešdienai, iedzīvotājus pieņem otrdienās no pulksten 14 līdz 16.
“Esmu kā tilts starp iedzīvotājiem un pašvaldību un gribu darīt pašvaldībai, deputātiem zināmas cilvēku rūpes un vajadzības, lai meklētu risinājumus,” pārliecību pauž pārvaldnieks. “Esmu domājis, ka Nīcas novadam varētu būt zīmols, ka šī ir vieta laimīgiem cilvēkiem. Ja cilvēkam būtu šī apziņa, tad viņš vienmēr jutīsies labi. Šis raksturojums labi iet kopā ar manu saskarsmi ar vietējiem iedzīvotājiem un kolēģiem. Jo pirmajā vietā ir cilvēks un viņa vajadzības. Jāskatās, ko varam darīt šodien un ko rīt. Vajadzības ir lielas, to zinu. 14. novembrī būs iedzīvotāju sapulce, tikšanās ar mani. Jāskatās, kādas ir iepriekšējās problēmas un kādi risinājumi izdarīti. Iespējams, nebūs viegli, bet galā tikšu!” norāda pārvaldnieks un sola: “Ko māku un zinu, to likšu lietā. Turpināšu un veicināšu visu iepriekš veiksmīgi iesākto. Otaņķos ir daudz stipru sakārtotu jomu, ko tikai turpināt veicināt un attīstīt.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Priecājas par pusslodzes darbu

Kategorijas