Uzburs vēsturisko auru

2018. gada 1. novembris 07:00

Par Pētera I namiņu dēvētajā ēkā Liepājā, Kungu ielā 24, uzsākti rekonstrukcijas darbi, lai vēsturiskajā namā atgrieztu tā senatnīgo elpu. Rekonstrukcijas projekta arhitekte ir Liesma Markova, savukārt darbus ēkā veic būvuzņēmējs “RE&RE”. Paredzēts, ka 2020. gada vasarā nams, ko turpmāk dēvēs par Hoijeres kundzes viesnīcu, vērs savas durvis apmeklētājiem.

Taps tūrisma objekts
Topošās Hoijeres kundzes viesnīcas projektā iesaistījušās divas pilsētas kultūras iestādes – Liepājas muzejs ar tās direktori Daci Kārklu priekšgalā un Latviešu biedrības nams un tā valdes locekle Vita Hartmane. D. Kārkla, vēstot par gaidāmo rekonstrukciju un iecerēm Hoijeres kundzes viesnīcā, atzina, ka šis objekts varētu tapt par vienu no Liepājas tūrisma pērlēm.
Plānots, ka ēkā izveidos Liepājā līdz šim nebijušu apskates objektu – interjera muzeju. D. Kārkla atzina, ka par šāda muzeja tapšanu, kas būs vienīgais Liepājā, jāpasakās pašvaldībai. Līdz šim ēka pārgājusi īpašumā no vienām rokām citās, bet nu pašvaldībai izdevies to iegūt savā īpašumā. Liepājas muzeja direktore neslēpa gandarījumu par šo notikumu, kas ļaus atjaunot un celt godā vēsturisko namu.
Arī Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš pauda prieku par uzsāktajiem darbiem vēsturiskajā namā: “Mēs Liepājā varam būt ļoti lepni, jo mums ir izdevies piesaistīt vēsturiski lielāko finansējumu kultūrvēsturiskām ēkām. Man ir patiess prieks, ka šodien mēs stāvam šeit, Hoijeres kundzes viesnīcā, kas tiks atklāta 2020. gada vasarā.”
G. Ansiņš atgādināja arī par citiem pilsētā nozīmīgiem projektiem: “Mēs redzam, ka mūsu sadarbības partnere – Liepājas Svētās Trīsvienības baznīca – jau ir gatava realizēt arī savu projektu. Nākamā gada izaicinājums – “Pūt, vējiņi!”. Manuprāt, lieliski projekti, ko liepājnieki ir pelnījuši. Esam spējuši salikt kopā gan prātus, gan iespējas, gan līdzekļus.” Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks pauda pateicību Kultūras ministrijai, kas virza šos trīs projektus uz tālāko izpildi. Savukārt par Hoijeres kundzes viesnīcu domes priekšsēdētāja vietnieks pateicās trīs Liepājas dāmām. “Tas nebūtu bijis iespējams, ja ne ideja, kas nāca no Daces Kārklas un Vitas Hartmanes.” Viņš aicināja pateikties arī pašvaldības Attīstības pārvaldes projektu vadītājai Solvitai Zvejniecei, kura aizstāvējusi projekta ieceri dažāda līmeņa institūcijās.

Atskats pagātnē
Liepājas muzeja direktore ieskicēja arī Pētera I namiņa vēsturisko ainu, atklājot ar ēku saistītos zīmīgos notikumus. Galvenā leģenda, kas apvij Kungu ielas 24. namu, ir Pētera I viesošanās un apmešanās tajā 17. gadsimtā. “Pēteris Pirmais 1697. gadā atdalījās no lielās sūtniecības un ieradās Liepājā, lai acīmredzot paskatītos uz jūru. Viņu interesēja visas jūras lietas, kuģu būvniecības lietas. Pēteris Pirmais šeit ieradās, kad viņam bija 25 gadi. Tātad – vēl ļoti jauns cilvēks.” D. Kārkla zina teikt, ka Pēteri I Liepājā pārsteidza ne tikai jūra un kuģi, bet arī pati pilsēta. Krievzemes valdnieks viesojies arī Jelgavā, taču pilsēta starp jūru un ezeru uz viņu atstājusi lielāku iespaidu. Tā viņam šķitusi darbīga, lietišķa un daudznacionāla pilsēta.
Skaidrs, ka Kungu ielas 24. nams pastāvējis jau kādu laiku pirms Pētera I ierašanās, tikai tad ēka bijusi mazāka. Pēcāk tā pārveidota – sākotnēji Kungu iela 24 bijusi guļbūve dzeltenā krāsā, taču 19. gadsimtā apmesta gan viena sānu daļa, gan ielas puse, ko tolaik uzskatīja par siltināšanai paredzētu ieceri. “Ēkas pamatkonstrukcijām tas par labu nenāca. Tajos laikos šeit tika uzbūvēts arī bēniņu stāvs, ko mēs šodien saucam par otro stāvu. Sākotnēji būvniecība skāra abus galus, kur tika izbūvēti dzīvokļi, bet vēlākās pārbūves turpinājās arī Latvijas laikā,” pārmaiņas Pētera I namiņa veidolā atklāja D. Kārkla. Arī ēkas arhitekte L. Markova atzina, ka pilnībā restaurēt ēkas vēsturisko auru būs ļoti sarežģīts uzdevums. Gadu gaitā te radies daudz uzslāņojumu, tādēļ te redzamas dažādu gadsimtu un laiku iezīmes. Taču tikšot darīts viss iespējamais, lai jau 2020. gadā ēka uzņemtu tuvus un tālus viesus, kuri vēlas ielūkoties vairākus gadsimtus senā pagātnē – gan baudot interjera pērles, gan tam laikam raksturīgos ēdienus un dzērienus.

Oriģinālo neskars
L. Markova atzina, ka viņai prieks strādāt Liepājā, jo šeit darba gaitas atvedušas arī iepriekš. Arhitekte, kurai dalība dažādos ēku atjaunošanas projektos nav sveša, atklāja, ka katrai ēkai ir savs liktenis. Citām tas ir bijis labvēlīgs, citām ne tik, savukārt ir arī tāda kategorija, kuru stāvoklis ir pavisam bēdīgs. L. Markova Pētera I namiņu ierindotu vidējā kategorijā. “Skatoties uz visu tikai pozitīvi, gribu teikt, ka ēkā ir daudz kas saglabājies no pirmsākumiem, taču ir arī ļoti daudz uzslāņojumu,” teica arhitekte. Viņa salīdzināja, ka citās ēkās Liepājā oriģināla ir saglabājies daudz vairāk – gan vēsturiskie sienu gleznojumi, gan iekārtojums, tāpēc esot nedaudz skumji, ka šajā namā vēsturiskā ir palicis maz. Taču visu, kas saglabājies no senajiem laikiem, arhitekte plāno saglabāt. “Galvenais mērķis ir atgriezt sākotnējo izskatu, protams, ar visu uzslāņojumu – otro stāvu. Ir būtiski atrast, kā tad te viss bija. Atrast katru detaļu, katru lietu, kas bijusi konkrētajā laikā, un kā to visu saglabāt. Pats galvenais – ēkā visam jāpaliek iekšā. Oriģinālais šeit viss paliek – ieskaitot ķieģeli, naglu un dēli. Pilnīgi viss,” uzsvēra L. Markova.
Nav konkrētu datu par kādreizējo telpu izkārtojumu, taču ir aptuvens priekšstats. Balstoties uz to, tiks veidots Hoijeres kundzes viesnīcas iekārtojums. 1. stāvā plānots iekārtot krogu, kā arī Hoijeres kundzes apartamentus. Šis stāvs tādējādi atspoguļos 1670.–1730. gadu ainas. Savukārt 2. stāvā paredzēts vietu rast kafejnīcai un notāra Stendera jeb Stendera kunga apartamentiem, kas ļaus ielūkoties 19. gadsimta ikdienā. Par labu 19. gadsimta iekārtojumam lemts tādēļ, ka atrasts tapešu fragments, kas liecina par tālaika apdari. Gan ēkas iekšpuse, gan ārpuse tiks restaurēta, pēc iespējas pietuvinoties konkrētajam laika posmam.
“RE&RE” valdes loceklis Guntis Āboltiņš-Āboliņš pauda: “Restaurācija ir nopietna – prasa atbildību, rūpību, laiku un zināšanas.” Šobrīd uzsākti svarīgākie darbi – atrakti ēkas pamati un veikta iekštelpu dezinfekcija pret pelējumu. Būvnieku pārstāvis uzsvēra – darāmā vēl daudz.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Uzburs vēsturisko auru

Kategorijas