Ceļu mūzikā sāk piecu gadu vecumā

2018. gada 1. novembris 07:00

289

Liepājniecei Tabitai Balodei ir vien 17 gadu, taču jau šobrīd viņa darbojas un domā ar skatu nākotnē. Viņa pieder tai jauniešu daļai, kuri agri apzinājušies savu dzīves ceļu un jau no bērnības iemin taciņas iecerētajā virzienā. Meitenes ikdiena ar mūziku savijusies tik cieši, ka viņa zina – dzīvi bez tās negrib un nevar iedomāties.

Piestāvētu čells
“Kursas Laiks” Tabitas muzikālās dotības pamanīja Egona Līva piemiņas balvas “Krasta ļaudis” pasniegšanas ceremonijā. Tur muzikālā liepājniece gan spēlēja čellu, gan apbūra ar savu balsi, izpildot latviešu un ārzemju hitus. Vaicāta, kas ir specialitāte, ko apgūst padziļināti, Tabita atklāj, ka tā ir čella spēle. Savukārt dziedāšana viņai ir kā hobijs, ko piekopj sava prieka pēc.
Viņa smejot stāsta, ka čells rokās nonācis gluži nejauši. Kad mamma mazo Tabitu aizvedusi uz mūzikas skolu, tur abām teikts: meitene tāda maziņa, apaļiem vaidziņiem, viņai piestāvētu čells. Tabitai tolaik nav bijis ne mazākās nojausmas, kas tas tāds čells ir, kur nu vēl – kā to spēlēt. Līdz tam piecgadīgā meitene bija iepazinusi klavieres, vijoli un flautu. No šiem instrumentiem par savu atzīstot tieši flautu. Tomēr piekrītoši mājusi ar galvu skolas pārstāvju ieteikumam, apliecinot, ka mācīsies čella spēli. “Mani aizveda pie čella skolotājas, un es nodomāju – ārprāts, kur es esmu iekūlusies!”
Liepājniece smaidot atklāj, ka pirmās fotogrāfijas, kurās viņa redzama spēlējam čellu, ir ne visai izdevušās. Tajās viņai ir saskābusi seja, jo pie sevis vēl joprojām domājusi – kas tas par milzu instrumentu, kura spēle tagad jāapgūst? Taču šobrīd Tabita ir priecīga, ka savulaik rokās nonācis tieši čells.
Muzikālā ģimene
“Kā jau visi bērni – kaut ko dzied, kaut ko grabinās,” bērnībā izrādīto interesi par mūziku raksturo Tabita un neslēpj, ka mūzika viņas ģimenē un mājās nekad nav bijusi kas svešs. Par viņu divus gadus vecākā māsa mūzikas skolā apguvusi klavierspēli, mamma nodarbojusies ar diriģēšanu. “Visapkārt bija mūzika, un mani tā vienmēr saistījusi – gan filmās, gan multenēs – kā jau mazam bērnam,” stāsta liepājniece.
Izrādās, doties uz mūzikas skolu savulaik izvēlējusies daļēji arī spītības dēļ. Māsa, kura tolaik tajā skolojusies, teikusi: neej uz mūzikas skolu, tev tur nepatiks! Bet Tabita atcirtusi: “Nē, es iešu!” Tomēr pāri visam bijusi lielā mūzikas mīlestība, kas Tabitai ieaudzināta jau bērnībā. Tieši tā bijis galvenais virzītājspēks mācību uzsākšanai mūzikas skolā.
Nu čella spēli Tabita izkopj Liepājas Mūzikas, mākslas un dizaina vidusskolā (LMMDV). Liepājniece ir pārliecināta, ka visi mūzikas un mākslas vidusskolas audzēkņi uz skolu ir nākuši ar konkrētu mērķi – pilnveidot savu ceļu un uzsākt karjeru konkrētajā nozarē. “Visi, kuri mācās šajā skolā – gan mūzikā, gan mākslā – tas ir tas, uz ko viņi iet, un tā ir un būs viņu dzīve. Kāpēc tad viņi šeit ir?” Tabita ir pārliecināta, ka mūzika ir viņas ceļš, bet, uz kuru pusi tas aizvedīs – vai vokālajā vai instrumenta spēles virzienā – to šobrīd grūti teikt.

Izmantot visas iespējas
“Vēsture visu laiku atkārtojas – katram bērnam pienāk tāds brīdis apmēram trešajā, ceturtajā klasē, kad viņš pasaka: nē, es neiešu uz mūzikas skolu! Man nepatīk, es negribu!” smej jauniete un atklāj, ka arī viņai šāds posms ir bijis, kad spurojusies pretim mācībām mūzikas skolā un vēlējusies vairāk laika pavadīt ar draugiem. “Sākumā šķiet, ka tevi ierobežo, bet patiesībā tas pēc tam atver tik daudzas durvis. Tā ir fāze, kam ir jātiek pāri un nedrīkst padoties. Tāpēc ir vecāki,” savā pieredzē dalās muzikālā liepājniece. Viņa gan uzsver, ka mācības mūzikas skolā vienmēr patikušas. “Tas, ka es teicu, ka man nepatīk un es negribu iet, nebija taisnība. Un vecāki to ļoti labi zināja.”
Tā kā Tabita par savu specialitāti izvēlējusies tieši čella spēli, tā pašlaik ir pirmajā vietā. Tai tiek veltīts visvairāk laika un ieguldīts visvairāk darba. Tomēr meitene nenoliedz, ka arī dziedāšana un vokālo prasmju pilnveidošana ir tas, uz ko vēlas tiekties. “Es noteikti par to esmu domājusi. Tā ir lieta, kuru, ja man būtu iespēja, darītu. Es noteikti pie tā turpinu strādāt un vēlos to pilnveidot jebkurā gadījumā.”
Tabita pastāsta, ka LMMDV sniedz iespēju ikvienam audzēknim piedalīties dažādos projektos, sniegt koncertus un muzicēt dažādos sastāvos. “Mums džeza lauciņā ir sadarbība ar restorānu “Hot Potato”. Tur tiek rīkoti mūsu skolas audzēkņu koncerti – tā ir skolas iniciatīva. Manuprāt, lieliska iespēja.” Muzikālā liepājniece atklāj, ka skolas audzēkņiem un pedagogiem ir lieliska sadarbība, jo pedagogu mērķis ir jaunos mūziķus iedvesmot, sagatavot lielajai dzīvei. “Lielākoties skolotāji vidusskolā mūs uztver kā jaunos mūziķus, jaunos māksliniekus un tā arī izturas pret mums. Jo dzīvē jau nebūs vieglāk, tāpēc mūs laikus sagatavo.”
LMMDV audzēkņi šobrīd esot ļoti izdevīgā situācijā – koncertzāle “Lielais dzintars” sniedz iespēju atrasties kultūras notikumu epicentrā, pašiem ik pa laikam kāpt uz lielās skatuves un sevi pierādīt. “Tas, manuprāt, ir ļoti, ļoti vērtīgi. Tādēļ mums arī vienmēr saka: labi, ka ir sakari, ir jārunā, tie jāmeklē.”

Žanru rāmjos neieliek
“Man nav tā, ka patīk kāds viens žanrs. Patīk kaut kas no visa,” smaidot atzīst Tabita. Viņasprāt, vērtīgi no katra žanra pārstāvja kaut ko mācīties, paņemt sev. “Tas tevi pilnveido arvien vairāk gan kā mūziķi, gan kā cilvēku, gan kā personību.”
Tabitai tuvi daudzi komponisti – klasiķi, piemēram, Čaikovskis, Rahmaņinovs, Bēthovens, Bahs. Mūziķu vidū, kuru mūzika un izpildījums Tabitu uzrunā, ir ar spilgtu un neatkārtojamu vokālu apveltītie 20. gadsimta mūziķi Ella Ficdžeralda, Nina Simone, Lūiss Ārmstrongs, Frenks Sinatra. “Katram no viņiem ir kaut kas tik atšķirīgs,” sajūsmu neslēpj Tabita un piebilst: “Man šķiet, ka var daudz ko skaistu atrast daudzos mūzikas žanros.”
Dziedātāja, kuras dzīves līkločiem Tabita sekojusi līdzi jau no agras bērnības, bijusi Vitnija Hjūstone. Meitene daudz pētījusi un lasījusi par viņas personīgo un profesionālo dzīvi, tāpēc apbrīno viņas talantu un neizmērojamās darbspējas.
Muzikālā liepājniece pauž lielu prieku un gandarījumu arī par tām iespējām, kas pašai bijušas līdz šim, uzstājoties kopā ar Latvijā atzītiem un mīlētiem māksliniekiem. Tabitai prātā spilgti palikušas divas īpašas uzstāšanās reizes. Viena no tām bijusi, dziedot kopā ar Renāru Kauperu festivālā “Zaļais stars”. “Tas ir fenomens – būt uz vienas skatuves ar cilvēku, kurš ir fascinējošs ne tikai kā mūziķis, bet arī kā cilvēks, kā personība.” Otra lielā iespēja bijusi Melngaiļskolas bigbenda jubilejas koncerta laikā. “Man bija tas gods stāvēt uz skatuves un dziedāt, kad Raimonds Pauls sēdēja desmit metru attālumā un spēlēja. Tas bija ļoti sirreāli. Un vēl uz lielās skatuves “Lielā dzintara” koncertzālē – tas likās ārprāts!” ar smaidu un neviltotu prieku atminas Tabita.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļu mūzikā sāk piecu gadu vecumā

Kategorijas