Rekurzeme.lv ARHĪVS

Montesori metodes ieņem arvien lielāku lomu

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 8. novembris 07:00

454
Montesori metodes ieņem  arvien lielāku lomu

Montesori pedagoģijas jēdziens sabiedrībā dzirdams arvien biežāk – nodarbības ar šīs pedagoģiskās pieejas materiāliem izmanto ne tikai bēbīšskolās un interešu izglītībā. Tās arvien vairāk ienāk vispārizglītojošajā mācību procesā gan pirmskolā, gan sākumskolā, kā arī ģimenēs. Nīcas novada Rudes pirmskolas grupas skolotāja Agnese Sīkle par Montesori pedagoģisko pieeju runā kā par izglītības apguves metodi, bez kā nākotnē mācību process vairs nebūs iedomājams. “Kompetenču pieeja izglītībā un Montesori – tur ir ļoti daudz līdzību,” saka pedagoģe, kura līdz ar jauno mācību gadu atvērusi Mon­tesori kabinetu “Pērļu pilieni”.

Patīk un novērtē
“Ilgi briedu tam, lai Montesori pedagoģisko virzienu mācībām radītu pieejamu Nīcas novadā,” atzīst skolotāja. A. Sīkle 2003. gadā, pabeidzot vidusskolu, izlēmusi par labu mācībām Sporta akadēmijā. “Taču nokavēju iestājeksāmenus. Tā kā mana māsa dzīvoja Vācijā, aizbraucu uz turieni un tiku darbā par auklīti. Nostrādāju gadu, man ļoti patika. Redzot to, cik man ļoti patīk bērni un ar viņiem darboties, man sacīja – varbūt nākotnē tev būs kaut kas savs. Atgriezos mājās un iestājos Liepājas Universitātē pirmskolas skolotāju programmā.”
Studiju laikā bijusi praksē Liepājas pirmsskolas izglītības iestādē “Dzintariņš”. Tur kāda kolēģe mācījusies pie pedagoģes Gundegas Tomeles, viņai bijuši Mon­tesori pedagoģijas materiāli, Agnese redzējusi, cik ļoti bērniem ar tiem patīk darboties. “Sapratu, ka man tas riktīgi pašai patīk. Meklēju informāciju par Montesori kursiem. Liepājā neko neatradu, bet uzzināju, ka piedāvājums ir Rīgā – “Montesori bērnu mājā”.” Minētā iestāde ir Latvijā pirmā, kas uzsāka Montesori pedagoģijas ieviešanu.
Telpā, kur iekārtots “Pērļu pilienu” kabinets, strādājis logopēds, kurš valodas un runas apguvē bērniem izmantojis Montesori pedagoģijas metodes.
Pirms kāda laika Nīcā viesojusies G. Tomele un novēlējusi – būtu labi, ja Rudē būtu šāds mācību kabinets. A. Sīkle tagad ar logopēdi turpina sadarboties, un skolotāji novērtē pozitīvās pārmaiņas bērnos.

Tempu izvēlas bērns
“Veselu gadu reizi mēnesī braukāju uz kursiem, apguvu zinības – man riktīgi patika!” ar sajūsmu stāsta Agnese. Galvenais, ko novērtē pedagoģe, ir pielāgotie materiāli zinību apguvei brīvā veidā, rotaļājoties, spēlējoties, pašam bērnam izvēloties zināšanu apguves veidu un tempu. “Bērns vizuāli uzskatāmā veidā uzreiz zina, cik ir divi kvadrātā un trīs kubā. Viņš paņem rokās kvadrātu vai kubu. Mani pašu tas riktīgi piesaista, jo matemātika skolā nepatika,” skaidro pedagoģe, rādīdama materiālus – no bumbām un stieplēm izveidotas virtenes, figūras un telpiskās formas.
Materiālus viņa gan gatavojusi pati, gan arī iegādājusies – pasūtījusi veikalā, kas specializējies gatavot metodiskos materiālus tieši Montesori jomai. “Materiāli ir interesanti, bet gana dārgi.” Bieži tieši šis iemesls tiekot minēts kā svarīgākais, kas bremzē šo metožu ieviešanu izglītības iestādēs un mājās. Taču daudz ko varot sagudrot pats. Skolotāja šuvusi maisiņus alfabēta apguvei, gatavojusi attēlu kartītes.
To bērnu, kuri darbojas ar Montesori rotaļlietām, vecāki bieži vien iedvesmojoties un pamainot mantu klāstu arī mājās. “Viena mamma stāstīja, ka bērns mājās arī grib uz zemes izklāt paklāju, kad spēlējas, jo kabinetā, darbojoties uz grīdas, tā darām. Savukārt, kad man pašai bērni bija mazi, iegādājos rotaļu māju – lauku sētu. Ar to var izspēlēt stāstus. Mums šī rotaļlieta bija gana aktuāla, jo paši dzīvojām laukos. Novēroju, cik ļoti, šādā veidā darbojoties, bērnam paplašinās vārdu krājums, veidojas teikumi.”

Risina grūtības mācībās
Nemācēšanu sarunāties un arvien lielākas grūtības mācībās, kas ir biežāk novērojamās parādības bērnu uzvedībā, pedagoģe saista ar mobilo tehnoloģiju lietošanas sekām. “Nāk pie manis skolas bērni, pirmskolas audzēkņi. Daudziem no viņiem pirmā reakcija – wow! Lai mācītos, nav jāsēž pie burtnīcām, grāmatām. Bērni paši brīvi izvēlas materiālu, ko šodien darīs. Materiāls ļauj bērnam strādāt patstāvīgi, trenēt pacietību,” skaidro A. Sīkle. Viņa nonākusi pie secinājuma, ka bieži mācību vielu pavisam veiksmīgi liedz apgūt arī pašreiz pastāvošās tendences izglītības jomā. “Piemēram, bērns nav atvērts, viņš ir kautrīgs, viņam ir grūti mācīties, jo iet skaitliski lielā klasē. Montesori metodes viņu atver visādā ziņā.”
Lai uzlabotu sasniegumus mācībās un popularizētu Montesori metodi, A. Sīkle iesaistījusies projektā, kas palīdz bērniem ar grūtībām mācīties. “Kabinetā kā privātskolotāja strādāju pēc sava tiešā darba Rudes pirmskolas grupā. Te esmu dažas reizes nedēļā pēcpusdienās un vakaros.” Šī pedagoģija ļoti ejot kopā ar kompetenču izglītību, ko pirmskolā ieviesīs pavisam drīz, līdz ar to Montesori metodes ienākšot parastajā izglītības sistēmā. Montesori pedagoģiskā pieeja nav nekas jauns – tās ir visas sadzīviskās darbības un parādības, kas pārnestas uz izglītības vidi, kur matemātika, valoda, dabaszinības, sajūtu un maņu attīstīšana notiek rotaļu veidā. Mācību materiāls ir nosacīti sadalīts piecās zonās – matemātiskajā, dabaszinību, valodas attīstības, praktiskās dzīves un sensorajos materiālos. “Trīsgadnieks, četrgadnieks nav jāieliek kādos zināšanu un prasmju rāmjos – viņš var izdarīt vairāk. Divgadnieks, kurš mācās ar Montesori pieeju, zina, kāds vizuāli izskatās tūkstotis un kā to no atbilstošiem materiāliem izveidot,” novērojusi pedagoģe.

Pagaidām jaunākajiem
Izrādās, lai apgūtu Montesori pedagoģijas metodes, strādātu šajā jomā ar bērniem, nav jābūt augstākajai izglītībai pedagoģijā. “To var apgūt jebkurš, mācoties kursos, arī vecāki izmācoties var to tikpat veiksmīgi organizēt saviem bērniem,” norāda pieredzējusī skolotāja.
Pagaidām Latvijā mācīšana ar Montesori metodēm notiek pirmsskolas vecuma bērniem un sākumskolēniem. “Būtu vajadzīgs arī vēlāk, bet tad ir nepieciešams cita veida materiāls. Es gribētu iet arī tālāk, lai varu mācīt lielākus bērnus, taču Latvijā netiek piedāvāti šādi kursi.” Rīgā, kur meklējami pirmsākumi Montesori pedagoģijai Latvijā, esot atvērtas pat privātas skolas, kur mācības notiek pēc šīs metodes. “Zinu skolas, kurām draudēja slēgšana, bet, pārejot uz šo metodi, turpina veiksmīgi darboties.”
Ārvalstīs, kur Montesori pedagoģija ieņem stabilu vietu izglītības sistēmā, ir pasniedzēji, pie kuriem mācīties brauc latviešu skolotāji, lai apgūtu zinības plašākam vecumu spektram. Latvijā Montesori pieeja pedagoģijā ir salīdzinoši jauna – tai mūsu valstī kā oficiālai mācību metodei ir apmēram 20 gadu sena vēsture.