Galvenais – laimīgs un priecīgs bērns

2018. gada 15. novembris 07:00

455

Vaiņodes pirmsskolas izglītības iestādes (PII) “Zīlīte” audzēkņu šajā mācību gadā ir tik daudz, ka nācies domāt, kā nodrošināt pienācīgu apmācību visiem. Telpas bērnudārzam ir tik lielas, cik ir, tāpēc pieņemts lēmums vecākos audzēkņus jeb sešgadniekus pārcelt uz Vaiņodes vidusskolas telpām.

“Es eju skolā!”
Šogad sešgadnieku jeb skolas sagatavošanas grupā zinības apgūst 26 bērni. Tā ir ļoti liela grupa, un tas bijis viens no iemesliem audzēkņus apmācīt Vaiņodes vidusskolas telpās. Tās direktors Zigmunds Mickus vērtē, ka bērnudārza grupiņas pārvietošana uz vidusskolas telpām bijis loģisks un labs lēmums.
Pašvaldībai bijuši divi varianti: pirmais – šo pirmskolas grupiņu atvērt esošās internātpamatskolas telpās, otrais – pārvietot uz vidusskolas telpām. Ilgi par to tika domāts, un augustā pašvaldība nolēma, ka grupiņu pārvietos uz vidusskolu. Direktoram, kurš bija viens no šā lēmuma iniciatoriem, šķiet, ka bērnu atrašanās konkrētajā izglītības iestādē ir daļa no integrēšanās tajā, jo liela daļa no sešgadniekiem nākamajā gadā būs Vaiņodes vidusskolas pirmklasnieki. Savukārt apmācību internātpamatskolas telpās apgrūtinātu vairāki faktori – skola atrodas tālu, bērni tajā būtu vieni un šīs ēkas uzturēšana sagādātu papildu izmaksas uz pašvaldības pleciem.
PII “Zīlīte” vadītāja Irina Jonuša par jauno situāciju šajā mācību gadā stāsta: “Mums iet labi, bet drusku neierasti. Citādāk nekā līdz šim. Ir jāpierod, ka viena grupiņa ir citur. No bērnu viedokļa – viņi ir ļoti priecīgi. Viņiem patīk, ka viņi ir skolā, pie lielajiem. Viņi vecākiem stāsta – es eju skolā!”
Skolas telpās bērnudārza bērniem tiek nodrošinātas visas tās pašas nodarbības, kas bērnudārzā. Ar mazuļiem strādā sporta skolotājs, fakultatīvi notiek deju nodarbības, divas reizes nedēļā pie viņiem dodas bērnudārza mūzikas skolotāja. “Mūsu metodiķe reizi vai divas nedēļā dodas pie viņiem piedalīties nodarbībās, pavērot. Logopēde strādā divas reizes nedēļā. Es cenšos reizi nedēļā noteikti iegriezties. Mēs neesam tā ļoti atrauti, skola nav pārāk tālu. Arī visi pasākumi mums notiek kopā.” Kopā ar audzinātāju un auklīti sešgadnieki ieradušies, piemēram, uz Miķeļdienas svinēšanu, uz leļļu teātra izrādēm.

Darbīgais augusts
Bērnudārza vadītāja atzīst, ka sešgadnieku apmācībai skolas telpās ir arī savi plusi. Proti, sporta nodarbības bērniem notiek sporta zālē kopā ar sporta skolotāju, kas ir kaut kas jauns un atšķirīgs no bērnudārzā ierastā. Tā kā netālu no skolas atrodas gan parks, gan stadions, mazuļi biežāk var doties pastaigās. Pie skolas ir pieejams arī rotaļu laukums. I. Jonuša pastāsta, ka bērndārzniekiem izbrīns bijis par skolēnu rudens brīvlaiku, kad pārējā skolas daļa bijusi tukša, apkārt nav bijis citu bērnu. Arī ikdienā bērndārznieku un skolēnu dzīve rit diezgan nošķirti. “Viņi atrodas pirmajā stāvā neatkarīgi no pārējās skolas. Zvans šajās telpās ir atvienots, lai netraucētu gulēšanai.”
Z. Mickus atklāj, ka speciāli bērnudārza bērnu ienākšanai skolas ēkā augustā remontētas un labiekārtotas telpas viņu uzņemšanai. Pārveidoti zēnu mājturības kabineti, kas atradušies skolas pirmajā stāvā. Augusts bijis darbīgs un intensīvs laiks, lai visus nepieciešamos darbus veiktu laikus un prasībām atbilstoši. I. Jonuša apliecina, ka bērnu apmācība skolas telpās ir izdevīga daļai vecāku, kuru ģimenē aug gan sešgadnieks, gan skolēns – abus no rīta atved vienuviet. Bērnudārza vadītāja gan atzīst: “Man kā vadītājai reizēm viņu pietrūkst blakus, tuvumā, nevaru uzreiz ieiet, kaut ko pateikt. Tie ir tādi emocionāli, personīgi mirkļi kuru trūkst. Bet mēs lēnām pierodam.”

Katrs gads – citāds
Vaicāta, vai bērnudārzā netrūkst pedagogu un tehnisko darbinieku, I. Jonuša atbild, ka problēmu nav. Vislielākās grūtības esot ar pedagogu specializāciju. Piemēram, “Zīlītei” grūti bijis atrast mūzikas skolotāju, jo nepieciešama ne vien pedagoģiskā, bet arī muzikālā izglītība. I. Jonuša priecājas, ka nu pedagogs ir atrasts un šobrīd muzikālo apmācību Vaiņodes bērnudārzā veic Gunita Riežniece.
Lai gan Vaiņodē par pedagogu piesaisti pagaidām sūdzēties nevar, I. Jonušai šķiet, ka valstī kopumā situācija nav tik laba. Par to liecinot arī jaunās izmaiņas šajā nozarē. “Lasīju, ka septembrī pieņemtas jaunas izmaiņas, kas paredz, ka pirmskolā varēs strādāt pedagogi, kuri ieguvuši sākumskolas skolotāja izglītību.” Arī par apmācāmo skaitu Vaiņodes bērnudārzā sūdzēties nevar. Bērnu vismaz šajā mācību gadā ir daudz. “Mēs nevaram paredzēt, kas būs vēlāk. Es neizslēdzu, ka kādā mirklī bērnu var palikt tik maz, ka mēs varam satilpt šeit, mūsu četrās grupās.”
Daudz ir atkarīgs arī no tā, cik liela daļa vecāku savas atvases sāk vest uz bērnudārzu jau agrīnā vecumā. Piemēram, šogad grupā, kur uzņem no pusotra gada vecuma, ir 11 audzēkņu. Šai grupai dots nosaukums “Taurenīši”. Janvārī paredzēts, ka šai grupiņai pievienosies vēl divi mazuļi. I. Jonuša stāsta, ka parasti tik maziem grūti pierast pie bērnudārza vides, citiem bērniem un pedagogiem, taču šogad “taurenīši” labi adaptējušies. Pārējās bērnudārza grupas I. Jonuša sauc par pilnām – tur bērnu skaits jau sasniedz vai pat nedaudz pārsniedz 20. Šogad pirmo gadu esot vecāki, kuri atvases uz Vaiņodes bērnudārzu ved no Priekules, tomēr šādu gadījumu biežumu un daudzumu esot grūti paredzēt.

Ievieš kompetences
Vadītāja atklāj, ka jau otro gadu bērnudārzā izveidotas jaukta vecuma grupas. Šāda situācija rodas nelielā bērnu skaita dēļ konkrētā vecuma grupā. Apvienotajās grupās darbu veic divas audzinātājas, kuras nodarbībās strādā vienlaikus.
“Zīlītē” pamazām tiek sperti soļi arī kompetenču izglītības virzienā. Jauno programmu pamazām apgūst gan bērni, gan paši pedagogi. Bērnudārzā izveidota Mazā “Zīlītes” skoliņa, kas paredzēta pedagogiem, lai apspriestu ar pirmsskolas izglītību saistītās aktualitātes. “Mums notiek domu un pieredzes apmaiņa, skatāmies video par jaunajām lietām, novitātēm. Analizējam, domājam, ko mēs pakāpeniski varam ieviest savās grupiņās, ejam šo pārmaiņu ceļu,” atklāj I. Jonuša.
Viņa ir pārliecināta, ka izmaiņas, ko kompetenču izglītība ieviesīs izglītības iestādēs, nav nekas grūts un darbs turpināsies līdzīgi jau ierastajam, vien ar nelielām izmaiņām. Vadītāja par jauno izglītības modeli izsakās pozitīvi: “Man ļoti patīk šīs izmaiņas. Ir saņemti daudzi labi materiāli no speciālistiem, kuri jau strādā un veido šīs izglītības nostādnes. Es skatos, un man patiešām patīk.” Vadītāja pati arī iepriekš, strādājot pedagoģijā, izmantojusi daudzas no kompetenču izglītībā paredzētajām metodēm, un cer, ka izmaiņas tiks novestas līdz galam un ieviestas dzīvē. “Man ļoti patīk šis teiciens – laimīgs un priecīgs bērns. Ja bērns nejūtas laimīgi, viņš jau arī neko nevar apgūt un iemācīties. Patīk šī tendence par vides maiņu. Mēs arī tagad solīti pa solītim ejam uz to, ka mainām grupiņu vidi, lai tā būtu pieejamāka bērniem, lai viņi paši varētu izvēlēties, ko darīt,” stāsta I. Jonuša un ir pārliecināta, ka, pamazām ejot pārmaiņu ceļu, to būs vieglāk veikt ilgtermiņā.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Galvenais – laimīgs un priecīgs bērns

Kategorijas