Simtiem uguntiņu karavīru dzīvību piemiņai

2018. gada 15. novembris 07:00

561

Simtiem uguntiņu karavīru dzīvību piemiņai

Lai pieminētu latviešu karavīrus un citus cilvēkus, kuri atdeva savu dzīvību Latvijas brīvībai, jau vairākus gadus daudzviet Latvijā 11. novembrī notiek lāpu gājieni, kuros piedalās gan iekšlietu un militārajās struktūrās strādājošie, gan skolu jaunatne un ikviens cits interesents, kurš sevī jūt vajadzību un nepieciešamību doties gājienā. Liepājas lāpu gājiens bieži vien tiek minēts kā viens no vērienīgākajiem un krāšņākajiem.

Piedalās, lai izprastu
Tradicionālais lāpu gājiens Liepājā katru gadu pulcē arvien vairāk dalībnieku, kuri piedalīšanos uzskata par pašsaprotamu un goda lietu reizē. Varoņi ir jāpiemin, uzsvēra ne viens vien lāpu gājiena dalībnieks, no kuriem daļa salīdzina šo pasākumu ar svētceļojumu, lai novērtētu savas un tautai piederošās vērtības.
Ik gadu neatkarīgi no nedēļas dienas, kurā iekrīt 11. novembris, gājienam ir milzu atsaucība, kas reizi no reizes tikai pieaug. “Piedalāmies no 2007. gada. Ir jāiet, jo varoņi ir jāpiemin,” uzsver Sekaču ģimenes pārstāve Solvita. Gājienā viņa dodas ar ģimeni, ar kuru kopā diena pavadīta patriotiskās noskaņās.
“Mums daudz mazu roku, diezgan garajā ceļā būtu smagi nest lāpas, tādēļ būsim gājiena vērotāji,” saka Siliņu ģimenes galva Varis. “Trīs mēnešus vecajam Albertam šis ir pirmais 11. novembris mūžā,” piebilst mamma un sieva Evija Siliņa. Līdzi ir arī atvases Sarma un Terēze, bet mājās palikusi vecākā māsa Elēna. “11. novembrim gatavojamies, gaidām valsts svētkus. Mājās runājam, stāstām par notikumiem, vienlaikus tādā veidā pavadot brīvdienu,” norāda mamma.
Savukārt Ieva Jarute otro gadu Lāčplēša dienas gājienā piedalās kā jaunsardze. Viņa mācās Liepājas 15. vidusskolas 7. klasē. “Iestājos Jaunsardzē, un sajūtas ir foršas, ka jau esi valsts aizstāvis. Kad piedalos lāpu gājienā, vairāk sāku izprast vēstures notikumus,” atzīst jauniete.
Liepājā lāpu gājiens no Čakstes laukuma veda cauri pilsētas centram pa Jaunliepāju līdz Ziemeļu kapiem, kur ir piemiņas vieta latviešu armijas pulkvedim Oskaram Kalpakam. Gājienam noslēdzoties, norisinājās emocionāls piemiņas un pateicības brīdis, godinot kritušo brīvības cīnītāju un valsts aizstāvju dvēseles.
Pārsteigums – jādzied pašiem
11. novembrī Lāčplēša dienas pasākumi Aizputē sākās kultūras namā ar sirsnīgu koncertu “Skaistākās dziesmas Latvijai”. Koncerts bija īpašs ar to, ka tajā bija jādzied pašiem svētku apmeklētājiem. Uz lielā ekrāna tika rādīti Latvijai īpašu dziesmu vārdi, bet visa zāle dziedāja.
Tiem, kuri paviršāk bija iepazinušies ar svētku programmu, domādami, ka koncertā uzstāsies populāri mākslinieki vai vietējie pašdarbības kolektīvi, bija pārsteigums, ka jādzied pašiem. Kultūras nama ērtajos krēslos bija iekārtojušies gan vecāka gadagājuma cilvēki, gan kora dalībnieki, arī jaunieši un bērni.
Apmeklētāji atzina, ka šāds koncerts, kur pašiem jādzied, izdevās un vajag rīkot vēl. Turklāt organizatori bija parūpējušies arī par azarta dzirksti. Pirms katras nākamās dziesmas tika nospēlēts īss motīvs. Tas, kurš pirmais dziesmu atpazina, tika pie šokolādes.
Pēc koncerta laukumā pie kultūras nama varēja iepazīties ar Valsts robežsardzes Ventspils pārvaldes dienestu un uzzināt ar karjeras iespējām. Varēja apskatīt mobilās novērošanas mašīnu, kuru zibenīgi ielenca bērni. Bija pat jāpastāv rindā, lai iekļūtu automašīnā un redzētu, kā robežsargi monitoros pamana pārkāpējus. Varēja apskatīt un rokās paturēt Robežsardzes ieročus, vilinoši bija arī pielaikot ekipējumu.
Galvenā “odziņa” bija kinologu paraugdemonstrējumi. Robežsargi aizputniekiem rādīja, kā suns ķer pārkāpējus, atrod īsto somu, kurā noglabātas narkotikas, kā arī pārmeklē auto un aizturēto noziedznieku. Robežsargi uzsvēra, ka suņi ir īpaši apmācīti un bez sava saimnieka pavēles nevienam virsū nekrīt. Tas pat tika īpaši nodemonstrēts, kad sunim jau bija skaidrs, kurš ir noziedzies un jāņem pie dziesmas, bet viņš to tik vien gaidīja, kad robežsargs dos atļauju. Lāčplēša dienas izskaņā aizputnieki devās lāpu gājienā.

Padzen svešo karaspēku
Pirms 100 gadiem – 1918. gada 11. novembrī – oficiāli noslēdzās Pirmais pasaules karš. Lai arī 1918. gada 18. novembrī Latvija tika proklamēta kā neatkarīga valsts, tomēr tai vēl bija jācīnās par savu brīvību, jo tikko dibinātajā valstī joprojām atradās vācu un krievu karaspēks. Tādēļ laika posms no 1918. gada 18. novembra – Latvijas Republikas proklamēšanas dienas – līdz 1919. gada 11. novembrim – Rīgas atbrīvošanai no iekarotāju karaspēka – ir viens no sarežģītākajiem Latvijas vēsturē. 1919. gadā, kad Latvijas Brīvības cīņu laikā iekarotāji tika padzīti no Rīgas, kļuva skaidrs, ka valsts ir atguvusi un nostiprinājusi savu neatkarību.
Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) publicētajā vēstures notikumu un faktu atgādinājumā teikts, ka pretinieku armiju formāli komandēja krievu cara armijas pulkvedis Pāvels Bermonts, taču faktiskais tās vadītājs bija vācu ģenerālis Rīdigers fon der Golcs. Pretēji Strazdumuižas pamiera līgumā noteiktajam, ka vācu armijai jāpārtrauc karadarbība un jāatstāj Latvijas teritorija, fon der Golcs ar Bermontu bija noslēdzis slepenu līgumu, kura mērķis bija iekarot Latviju. Par bermontiādes sākumu uzskatāms 1919. gada oktobris, kad Bermonts paziņoja par nodomu ieņemt Rīgu, savukārt jau 8. oktobrī krievu–vācu apvienotā armija sāka uzbrukumu galvaspilsētai. Latvijas valsts armija izšķirošo uzbrukumu bermontiešiem sāka 9. novembrī, un, lai gan cīņas bija grūtas, jau 11. novembrī Bermonta karaspēks tika padzīts no Rīgas. Bermontiāde ir ievērojama ar to, ka sākotnēji salīdzinoši nelielā Latvijas valsts armija ar ierobežotiem resursiem spēja sakaut skaitliski daudz lielāko un labāk bruņoto Rietumu brīvprātīgo armiju. Kā galvenie Latvijas valsts armijas uzvaras iemesli tiek minēti latviešu karavīru drosme un varonīgums, Sabiedroto sniegtais atbalsts Latvijai, pretinieka armijas iniciatīvas trūkums un sliktā kaujas organizācija, uzskaitīts NBS mājaslapā aprakstā par Brīvības cīņām.

Apbalvo par drosmi
Par godu Latvijas valsts armijas uzvarai pār Bermonta karaspēku, 11. novembrī atzīmē Lāčplēša dienu – šī diena simbolizē Andreja Pumpura eposā “Lāčplēsis” pareģoto latviešu tautas varoņa Lāčplēša uzvaru pār Melno bruņinieku, skaidro NBS.
Tiesa gan, Latvijas Brīvības cīņas ilga līdz 1920. gada 11. augustam, kad ar Krieviju tika noslēgts miera līgums. Krievija atzina Latvijas neatkarību un atteicās no tiesībām uz Latvijas zemi.
Bermontiādes laikā Latvijas armija zaudēja vien 57 virsniekus un 686 karavīrus. Lāčplēša diena ir nozīmīga arī ar to, ka 1919. gada 11. novembrī tika dibināts Latvijas valsts apbalvojums – Lāčplēša Kara ordenis ar devīzi “Par Latviju”. Ordeni piešķīra Latvijas armijas karavīriem, bijušo latviešu strēlnieku pulku karavīriem, kā arī ārzemniekiem, kuri piedalījās Latvijas Brīvības cīņās vai sniedza ieguldījumu un sekmēja Latvijas valsts nodibināšanu. Kopumā līdz 1940. gadam tika pasniegti 2146 Lāčplēša Kara ordeņi.
Par Brīvības cīņām latviešu patriotiskā kino entuziasti ir uzņēmuši episko filmu “Rīgas sargi”. Tā iznāca par godu Latvijas 90. dzimšanas dienai un joprojām ir iecienīta.

+ 4

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Simtiem uguntiņu karavīru dzīvību piemiņai

Kategorijas