Ceļ gaismā, ar ko lepojas Gavieze

2018. gada 22. novembris 07:00

Gaviezes senlietu krātuves vadītāja Alma Kāle, sagaidot valsts simtgadi, vēlējusies apkopot un kā dāvanu gan gaviezniekiem, gan Latvijai pasniegt Gaviezes māju grāmatu. Grāmatas atvēršanas svētki 16. novembrī A. Kālei nes divējādas izjūtas – gan prieku, gan žēlumu.

Apkopo laika liecības
Senlietu krātuves vadītājai žēl, ka no iedzīvotāju puses nav bijusi atsaucība un vēlme iesaistīties māju grāmatas tapšanā. Vien neliela daļa grāmatā esošo aprakstu ir vietējo iedzīvotāju iesūtīti vai atnesti, lielākoties tajā apkopoti muzeja rīcībā esošie dokumenti un laika liecības. “Grāmatā ir sarakstīts tas, kas mums bija muzejā atrodams. Tie ir gan senāki dati par mājām, kas izpirktas no barona, gan fotogrāfijas no laikrakstiem.” A. Kāle stāsta, ka grāmatas apskatniekiem rādīs un galveno uzsvaru liks uz tiem stāstiem un informāciju, ko cilvēki par savām mājām sagatavojuši un iesūtījuši vai nodevuši krātuvē paši. Krātuves vadītāja priecājas, ka ir ģimenes, kuras patiešām centušās un veltījušas laiku un pūles, lai atainotu mājas un to iedzīvotāju ikdienas gaitas.
A. Kāle atklāj kādu interesantu gadījumu. Kad sociālajos tīklos izplatīta ziņa par grāmatas tapšanu ar aicinājumu iesaistīties tās tapšanā, trešajā dienā pie krātuves vadītājas ieradusies kāda ģimene un jautājusi: “Vai mēs neesam pēdējie?” Izrādās, viņi toreiz bijuši pirmie, kas ar savu māju stāstu vēlējušies dalīties. Senlietu krātuves vadītāju priecē arī fotogrāfijas, kuras spilgti parāda, kādas izmaiņas māju vidē Gaviezē un kopumā visā Latvijā ieviesis laiks. Proti, senās fotogrāfijās redzams, ka mājas pamatakmeņos atrodams to būvēšanas gadskaitlis. “Tagad uzceļ māju un nevienu gadskaitli tur neatradīsi,” salīdzina vēstures pētniece.

Dzīvot nāk nīcenieki
Ideja par Gaviezes māju grāmatas izveidošanu radusies tādēļ, ka bijusi vēlme apkopot un atstāt informāciju par Gaviezi no Latvijas 100. gada. Lai arī atsaucība bijusi maza, projekts nav apstājies. Grāmata veidota tā, lai to visu laiku varētu papildināt un pielikt klāt lapas – tiklīdz tiks iegūti jauni dati un informācija, tie tiks iegrāmatoti. “Protams, ka mēs čubināsim tālāk,” par tālāko idejas virzību saka A. Kāle un bilst: “Man svarīgi, ka tas, kas mums muzejā ir, tagad ir vienuviet.”
Daudz faktu un informācijas par Gaviezi un tās mājām A. Kāle meklējusi pati dažādos arhīvos. Labi redzams, ko Gaviezes ainavā mainījusi 1928. gada reforma. Uz Gaviezi dzīvot nākuši daudzi nīcenieki, jo tur dzīvojamo un kopjamo zemju platību bijis par maz. Tieši tas ir iemesls, kāpēc savulaik Gaviezes kultūrā un citās jomās spilgti parādījušās Nīcai raksturīgās iezīmes.
Grāmatas izveidē krātuves vadītāja iesaistījusies ne vien kā idejas autore un materiālu apkopotāja, bet arī kā grāmatas veidotāja. Katra lappuse ir rakstīta ar roku, glīti sakārtota, līmējot bildes un izgriezumus no laikrakstiem.
“Es neļaunojos, es cīnos par savu,” par līdzcilvēku dalību un projekta īstenošanu teic A. Kāle. Viņa atklāj arī kādu absurdu māju grāmatas tapšanā: “Neviens neatsaka, tikai neizdara.” Lai gan Gaviezes grāmatas tapšanai veltīts tik daudz laika un enerģijas, A. Kāli tas nemaz nav apgrūtinājis, tieši otrādi – tas sagādājis gandarījumu. “Man bija ļoti interesanti, no sirds to saku. Ja patīk vēsture, tad tas ir jādara.”
No karoga par segu
Uz valsts simtgades svētkiem A. Kāle vēlējusies izveidot apkopojumu arī izstādes veidā, kas parāda, ar ko var lepoties Gavieze. “Ja Latvijai ir simts, tad kas ir Gaviezei? Ja ir bijuši kādi zīmīgi notikumi valstī, tad tie bijuši arī Gaviezē.” Piemēram, atminoties Lāčplēša dienu un ar to saistītos vēstures notikumus, senlietu krātuvē godināti Gaviezes Lāčplēša Kara ordeņa kavalieri.
Lielisks papildinājums ekspozīcijai ir nesen krātuvē nonākušais karogs. To A. Kālei izdevies iegūt no kādas liepājnieku ģimenes, kura viesojusies senlietu krātuvē. “Ja brālis, brūtgāns, tēvs vai dēls bija armijā, karoja un viņam bija savs pulka karogs, tad ļoti bieži mājās no šiem karogiem taisīja sienas deķīšus,” zina stāstīt pētniece. Par to, ka kāds no sienas deķiem savulaik bijis pulka karogs, visbiežāk liecinot tajā atainotie simboli, piemēram, zobens vai vairogs. Šāds karogs mājās ir arī kādam vietējam gaviezniekam, bet viņai nav izdevies ar kungu satikties un to apskatīt. Tādēļ īpašs prieks, ka viesi no Liepājas šo karogu nodevuši senlietu krātuves rīcībā. “Es esmu ļoti priecīga, ka tā notiek,” par dāvinājumu saka A. Kāle.
Uz izstādes laiku, godinot latvisko, senlietu krātuvē nonācis arī sens tautastērps – kādas gavieznieces ģimenes relikvija.
Tērps ģimenē saņemts mantojumā no vecmāmiņas, kura dzimusi 1915. gadā. A. Kāle atzīst, ka šāda tērpa uzspodrināšana un atrādīšana citiem ir ļoti nozīmīga. Svarīgi esot vietējiem – gan bērniem, gan pieaugušajiem – atgādināt arī barikāžu laiku, Tautas frontes darbību. Arī šajos procesos gavieznieki savulaik piedalījušies. Senlietu krātuves vadītājai šķiet svarīgi, ka vienuviet aplūkojams un aprakstos lasāms, kā tapusi un veidojusies mūsu valsts no tās pirmsākumiem līdz šai dienai.

Bažas mijas ar prieku
Senlietu krātuves vadītāja atklāj, ka viņu māc pārdomas par krātuves tālāko nākotni. “Ja Valsts kontrole domei pasaka – ko jūs sponsorējat tādu valstiski neatzītu iestādi, tad tas ir tā, kā ir,” bažas neslēpj A. Kāle. Lai arī lielus ieguldījumus senlietu krātuve neprasa, tā atrodas vecā ēkā, kur ir problēmas ar apkuri, arī elektroinstalācija savu laiku nokalpojusi, un reizē tā ir arī dzīvojamā māja. Tieši tie ir galvenie iemesli, kāpēc krātuvei nevar piešķirt muzeja statusu, lai gan tā reāli pilda muzeja funkcijas. A. Kāle atzīst, ka citviet Grobiņas novadā nav vietas, kur var uzzināt par Gaviezei svarīgiem vēsturiskiem notikumiem un cilvēkiem. “Te tam tomēr ir tā vieta,” pārliecināta krātuves vadītāja.
Viņa lepojas ar to, kas paveikts līdz šim, un ar ekspozīcijām, kuras arvien lielai daļai raisa izbrīnu un prieku. Šogad krātuvei aprit 21. darbības gads, un esot reizes, kad vadītāja jūt – ieguldītais darbs un laiks tiek novērtēts. Piemēram, 18. novembrī viņai bija dāvāta iespēja būt klāt un pārstāvēt novadu svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī. “Tas mani spārno. Kā vecie ļaudis teiktu – tā ir atkal tāda duka.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Ceļ gaismā, ar ko lepojas Gavieze

Kategorijas