Vaiņodes vidusskolā – daudz motivējošu bonusu

2018. gada 22. novembris 07:00

425

Vaiņodes vidusskolā – daudz motivējošu bonusu

Lai gan Vaiņodes novads ir neliels, tajā joprojām izdodas noturēt vidējās vispārējās izglītības iestādi – Vaiņodes vidusskolu. Skolēnu skaits tajā pārsniedz divus simtus, un Vaiņodi izvēlas ne tikai vietējie, bet arī kaimiņnovadu bērni. Skolas direktors Zigmunds Mickus ir pārliecināts, ka te lielu lomu spēlē gan īstenotie projekti, gan atbalsta programmas, kas sķiet interesantas gan skolēniem, gan viņu vecākiem.

Skolojas pat ārzemnieki
“Mēs esam vidēji liela lauku vidusskola. Šobrīd skolā mācās 251 audzēknis. Sākumskolas posmā mums ir 94 skolēni, 5.–9. klašu grupā – 118 skolēni, 39 audzēkņi ir vidusskolā,” ieskatu statistikā sniedz Z. Mickus un lepojas, ka pēc 9. klases beigšanas lielākā daļa izvēlas mācības turpināt vidusskolas līmenī. Šajā mācību gadā no 24 beidzējiem mācības 10. klasē uzsākuši 19 skolēni, kas direktoram šķiet labs rādītājs. Viņaprāt, nopelni par to pienākas labajai komunikācijai starp pedagogiem un audzēkņiem. Devītās klases skolēniem skaidrots, ka mācības vidusskolā būs interesantas un ar praktisku ievirzi tālākajā dzīvē.
Pēc Z. Mickus domām, pozitīvs aspekts ir arī fakts, ka 10. klases skolēni reizi mēnesī tiek nodrošināti ar transportu un dodas uz Rīgu, kur mācās Biznesa augstskolas “Turība” organizētajā Panākumu universitātē. Pēc divu gadu ilga kursa skolēni saņems valstī atzītu apliecību par profesionālās pilnveides izglītību. “Tur ar jauniešiem runā uzņēmēji, sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri stāsta, kā nonākuši līdz konkrētam statusam vai kā jūtas vienā vai otrā profesijā,” stāsta skolas direktors.
Šobrīd Vaiņodē zinības apgūst arī 11. klases audzēkne no Taizemes, kā arī skolas dzīvē aktīvi iesaistās divi brīvprātīgo projekta puiši: viens uz skolu atbraucis no Spānijas, otrs – no Gruzijas. “Pašvaldība daudz pastrādājusi pie tā, lai nodrošinātu viņiem dzīvošanu šeit uz vietas. Viņi ir aktīvi, jauni cilvēki, kuri iepazīstina mūsu skolēnus, stāstot un rādot, kā dzīvot citā valstī un ko viņi jūt mūsu valstī. Tā ir arī valodas apguve, jo viņi ļoti labi runā angliski. Tas ir liels ieguvums ne tikai skolai, bet arī pašvaldībai un sabiedrībai,” sadarbību raksturo Z. Mickus.

Atbalsta jauniešus
Vaiņodes skolā par pedagogu trūkumu nevar sūdzēties – visos priekšmetos mācību spēki ir nokomplektēti. Skolā tiek gādāts arī par to, lai bērniem būtu pieejams atbalsta personāls – strādā psihologs, divi sociālie pedagogi, logopēds. Līdz ar to skolēniem ir iespēja lūgt padomu un palīdzību jebkurā situācijā.
Direktors priecājas, ka skola šajā mācību gadā iesaistījusies septiņos projektos. Arī tie palīdz sekmēt jauniešu iesaisti skolas un mācību dzīvē. To skaitā ir labi zināmie skolēnu apmaiņas braucieni – projekti “Erasmus”. Lielākais no tiem ir projekts starp četrām valstīm – Latviju, Horvātiju, Spāniju un Rumāniju. Tā laikā jaunieši no citām valstīm jau viesojušies Vaiņodē un vaiņodnieki pabijuši Spānijā, Horvātijā, nākamais brauciens plānots uz Rumāniju. Tāpat Vaiņodes vidusskola iesaistījusies projektā “Nordplus”, kurā piedalās arī Islande un Lietuva. Piedaloties šajā projektā, 15 vaiņodniekiem būs iespēja doties uz Islandi. “Projekts vairāk vērsts uz drāmu. Drāma, kā zināms, ir viena no jomām, ko skolās paredz ieviest jaunais izglītības standarts, un mēs to jau sākam. Mums skolā bija pat konkurss, kurā skolēni piedalījās ar pašu sagatavotiem priekšnesumiem, sižetiem no dzīves.” Konkurss arī bijis par pamatu izvēlei, kurus bērnus sūtīt pilnveidot savas prasmes uz Islandi.
Vaiņodnieki izrādījuši iniciatīvu iesaistei arī vietējā mēroga projektos – “Skolas soma”, “PuMPuRS”, “Karjeras atbalsts”, “Atbalsts izglītojamo individuālo kompetenču attīstībai”. “Es uzskatu, ka priekš mazas skolas projektu ir daudz. Tas varbūt traucē strādāt ierastā režīmā, bet katrā ziņā – ieguvēji ir bērni,” pārliecināts ir direktors. Viņaprāt, tieši iespēja piedalīties projektos un gūt pieredzi ārzemju braucienos ir viens no iemesliem, kāpēc vidusskolas posmā ir tik daudz skolēnu, ņemot vērā, cik neliels ir Vaiņodes novads.

Pilnveidojas arī vecāki
Šajā gadā skolā ieviesta tradīcija – vecāku apmācība. Skolas direktors pastāsta, ka aptuveni ik pēc pusotra mēneša tiek rīkotas dažādas lekcijas, uz kurām tiek aicināti dažādi speciālisti. Direktors atklāj, ka pieaugušo izglītība iet roku rokā ar vispārējo izglītību, tāpēc vecāki ir informēti par uzvedības normām, savu atbildību. Paredzēts, ka tuvākajā tikšanās reizē jeb Vecāku skolā tiks runāts par pareizu uzturu un miegu. Z. Mickus ir pārliecināts – šādas apmācības ir svarīgas, lai atgādinātu vecākiem par dažādām ikdienā tik svarīgām lietām. Vecāku skolā tiek spriests arī par tālruņu lietošanu, medijpratību, kas mūsdienās ieņem arvien lielāku vietu gan pieaugušo, gan bērnu ikdienā. “Cenšamies izglītot vecākus ar šādām lekcijām. Vecāki ir arvien atsaucīgāki un pozitīvi izsakās, ja viss tiek stāstīts konkrēti par lietām, nevis abstrakti par to, kas šeit, uz vietas, nemaz nav aktuāls. Cilvēki kopumā grib dzirdēt konkrētas lietas par konkrētām tēmām – tas viņus ieinteresē. Uz to mēs cenšamies iet.”
Skolas direktors priecājas arī par vecāku iesaistīšanos skolas padomes darbībā. Padomē darbojas vecāku pārstāvji no katras klases, kā arī skolotāji un skolēni, bet tieši vecāki ir vairākumā. Pirmajā sapulcē direktoru patīkami pārsteigusi vecāku aktivitāte – viņi izteikuši savas domas, arī pa kādam aizrādījumam, priekšlikumam. Z. Mickus sola, ka vecāku sacīto novērtē un noteikti ņems vērā. “Es esmu gandarīts par to, ka skolas padome šogad ir spējīga strādāt, nav klusētāji, ne visam piekrīt – tas ir tikai pozitīvi.”

Stimulē ar stipendijām
Vaiņodes novada pašvaldība jau vairākus gadus finansē stipendiju piešķiršanu tiem vidusskolas skolēniem, kuriem ir ļoti labas un teicamas sekmes mācībās. Vaiņodniekiem 10.–12. klašu grupā ir iespēja tikt pie divu veidu stipendijām – 20 eiro, ja priekšmetu sekmes ir vismaz 7 balles, un 30 eiro paaugstinātās stipendijas par īpaši labām sekmēm un veikumu mācību procesā. Z. Mickus atzīst, ka stipendija ir viens no veidiem, kā piesaistīt un motivēt skolēnus darīt vairāk, labāk un cītīgāk. Stipendijas skolēniem tiek piešķirtas katru mēnesi, tādēļ ir īpašs stimuls atzīmes noturēt labā līmenī ilgstošā periodā. Skolas direktors pastāsta, ka daļa skolēnu šo naudu krāj un iegulda sevis un savu zināšanu pilnveidošanā. Piemēram, iekrāto naudu iegulda kursos, lai iegūtu autovadītāja tiesības. Arī šo lielas daļas skolēnu sapni daļēji palīdz īstenot pašvaldība un skola. Sasniedzot 16 gadu vecumu, skolēni var uzsākt autovadītāja apmācību. “Mums uz vietas brauc instruktors, kuru daļēji finansē pašvaldība. Katram bērnam tiek segti pirmās palīdzības kursi un instruktora vadīta apmācība. Jauniešiem vai vecākiem jāmaksā par eksāmeniem un braukšanas nodarbībām. Šīs izmaksas gan ir jāsedz pašiem, jo nevar pieradināt un tikai dot.”
Z. Mickus teic, ka skolēniem ir brīva izvēle, vai izmantot šo iespēju, tādēļ katru rudeni tiek apkopots to skolēnu skaits, kuri vēlas kļūt par topošajiem autovadītājiem un zinības apgūt uz vietas vidusskolas telpās. Apmācību izvēloties 90 procenti vidusskolēnu. Ir gadījumi, kad daļa mācības pamet, tomēr ir arī veiksmes stāsti, kad jau vidusskolas pēdējā klasē jaunietis uz skolu brauc, sēžot pie auto stūres. Z. Mickus ir pārliecināts, ka vidusskolas posms ir lieliski piemērots, lai iegūtu autovadītāja apliecību, jo tieši tad tam var atlicināt vairāk laika un, izmantojot skolā piedāvāto iespēju, iegūt arī daļēju finansiālu atbalstu.

Mācību process – elastīgs
Jau kādu laiku sabiedrībā tiek runāts par izglītības reformu – tās priekšrocībām un trūkumiem, cenšoties ieviest kompetenču izglītību un uzsākt sešgadnieku apmācību skolā. Z. Mickus uzskata, ka katra situācija jāskata no tā, kādas prasības tiek izvirzītas. Piemēram, attiecībā uz sešgadnieku apmācību viņa viedoklis ir: “Ja tā ir sēšanās skolas solā – tad tas ir pilnīgi garām. Akadēmiski apgūt kādas zināšanas sešos gados, sēžot skolas solā – vienalga, cik gara būtu mācību stunda – neviens bērns šajā vecumā nevar nosēdēt un klausīties. Ja mācību process ir aktīvs un notiek caur izzinošām rotaļām un darbošanos laukā, tad jā.” Direktoram šķiet, ka procesam jānotiek pakāpeniski, pārdomāti un galvenais – neatņemt bērnam bērnību.
Doma par kompetenču izglītības ieviešanu neesot peļama. Ja tā paredz pasaules izzināšanu caur darbošanos, caur sajūtām un attieksmi, tad tas vērtējams tikai un vienīgi pozitīvi. Pēc direktora domām, svarīgi līdz ar jaunā izglītības standarta ieviešanu ir nenocirst saknē visu veco, bet atrast balansu. “Dzīve ir pierādījusi, ka ne viss vecais ir slikts. Protams, laiks iet uz priekšu – cilvēki attīstās, tehnoloģijas attīstās, rodas jaunas profesijas. Mēs pat šodien nezinām, kas būs vajadzīgs pēc desmit gadiem. Līdz ar to mācību procesam un cilvēku domāšanai jābūt elastīgai.”
Z. Mickus atzīst, ka mācību satura veidošanā daudz jādomā par to, kas skolēniem, beidzot skolas gaitas, būs patiesi noderīgs. Direktors vērtē, ka šobrīd aptuveni 20–30% no apgūstamās mācību vielas pēc skolas beigšanas lielai daļai nemaz nebūs noderīgi. Tāpēc viņš uzteic tos pedagogus, kuri mācību procesu prot ievirzīt īstajā gultnē, sekojot bērnu interesēm un nepieciešamībām. To, ka šāda pieeja strādā, pierādījuši arī iepriekšējā mācību gada centralizēto eksāmenu rezultāti. “Matemātikā mūsu skolas rezultāti bija krietni virs valsts vidējā, tuvākajā apkārtnē mums ir labākais procents. Nekad neesmu bijis par reitingiem, bet tad, kad mēs tur esam, es lepojos. Šogad mēs esam 65. vietā, kas priekš mazas lauku vidusskolas, es uzskatu, ir diezgan labi,” lepnumu pauž Z. Mickus.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vaiņodes vidusskolā – daudz motivējošu bonusu

Kategorijas