Saglabā Kazdangas pils tradīcijas

2018. gada 22. novembris 07:00

Kazdangas tūrisma informācijas centra (TIC) vadītāja Kristīne Vītola šajā amatā ir no vasaras sākuma, stājoties iepriekšējās vadītājas Māras Tīmanes vietā. K. Vītola pirmo darba sezonu tūrisma jomā raksturo kā karstu – sākusi strādāt pašā aktīvākajā laikā.

Pielāgo mēbeles
TIC vadītāja, rādot šoruden padarīto Kazdangas pilī, vairākkārt piemin M. Tīmani: “Viņa aizsāka, es tagad vai nu lietas pabeidzu, vai turpinu.” Šoruden pabeigts radošo darbnīcu telpas remonts. “Kaut kā iegājies, ka telpu sauc par radošo laboratoriju, bet varbūt atnāks cits nosaukums,” saka K. Vītola, rādot tās jauno noformējumu.
Remonts, ko organizēja par budžeta līdzekļiem, beidzies septembrī. “Tuvinājām telpas iekārtojumu, lai rastos noskaņa kā virtuvē, piedomājot pie dizaina, lai izskatās kā pilī, piešķirot senatnīgumu. Mēbeles, kuras ir slīpētas, skrāpētas un krāsotas tā, lai izskatās senas un iederas pils atmosfērā, ražoja tepat – “Aizputes mēbelēs”. Izdomājām logiem pielikt aizkarus, jo pa tiem redzamas vien malkas grēdas. Aizkari nedaudz telpu aptumšo, taču piešķir patīkamu noskaņu,” rādot zaļos un cakainos logu noformējumus, stāsta TIC vadītāja.
Mēbeļu plauktus, kur likt nepieciešamo radošajām darbnīcām, darbiniece vēl nav apguvusi. “Cik reizes sakārtojam, tik reizes jau esam pārkārtojuši.”

Plāni kā Napoleonam
Apgaismojuma lampas telpai ir mantojums no tehnikuma laikiem. “Ja pils būtu privātīpašums, tad viss noritētu citādi, taču tad būtu tīrais bizness. Mums ir jāsaglabā pils – tas ir pats svarīgākais. Ja te nebūtu bijis tehnikuma, pils vairs nebūtu, līdzīgi kā Elejā – sabrukusi,” bilst K. Vītola.
Nākamā gada budžetā ieplānots sagādāt saimes galdu, bet esošie garie soli paliks, tikai iegūs citu krāsu. Pašreiz tiek izmantoti vairāki parastie galdi. “Priekšmetiem jābūt atbilstošiem videi. Esam saskārušies ar reālu problēmu – grūti atrast kaut ko senatnīgu. Ja arī ko atrod, neviens budžets nespēj ne iegādi, ne izgatavošanu pacelt. Atrast jau var daudz, bet tā, lai sasauktos ar pili, grūti ko pielāgot,” norāda TIC vadītāja.
Apmeklētāji īpaši novērtē radošajai istabai blakus esošo telpu, kur iekārtota tualete. Tā atsedz skaistas mūrētās ķieģeļu sienas.
Vēl pilij vajadzētu sataisīt logus un radiatorus, lai telpās turētos siltums. “Noteikumi paredz, ka mūra pili nedrīkst siltināt ne no iekšas, ne āra. Jāsataisa logi un jāpielāgo radiatori. Siltumam vajadzētu turēties iekšā, jo mūris ir gana biezs,” skaidro K. Vītola un uzslavē kolēģus: “Par mums, Kazdangas darbiniekiem, smejas – nu, jums plāni kā Napoleonam! Bet mums ir kopīgs darbības redzējums!”

Joprojām brīnās
“Lai arī informācija, ka Kazdangā ir pils, manuprāt, atrodama visur, joprojām ir iebraucēji, kuri brīnās – o, jums ir pils! Daudziem tas ir pilnīgs jaunums,” pēc pirmās aizvadītās tūrisma sezonas secina K. Vītola. Viņai bijis gana daudz darāmā, jo cilvēku bija daudz. “Brīžiem gaisa temperatūra saulē sasniedza plus 40 grādus, bet ko cilvēki, apmeklējot Kazdangu, vēlas? Kurt ugunskuru un cept pankūkas! Sarunātajā dienā jau no rīta gaiss sasilis līdz plus 32 grādiem, piezvanu un pārjautāju: vai tiešām gribēsit? Jā! Paldies Dievam, ka šī radošā darbnīca notiek parkā un ēnā!”
Tūristiem patīkot fotoorientēšanās piedāvājums un spēles brīvā dabā, pieprasot arī spoku trasi, ekskursijas. “Būs arī jauns piedāvājums.” Noprotams, ka tas būs sadarbībā ar muzeju, kas darbojas pilī. “Vienmēr nodarbinājis prātu jautājums, cik logu ir pilij. Varbūt tā varētu būt viena no aktivitātēm, jo mēs pašas neesam izskaitījušas. Zinām, ka vienā pusē ir 138 logi, bet Valsts svētkos katrā loga rūtī liekam pa svecītei un sanāk izlietot pie 300 svecēm. Otrā pusē nemaz neesam skaitījušas. Būtu interesanti mums to izdarīt kopā ar jauniešiem,” saka K. Vītolas kolēģe, muzeja vadītāja Ilze Holštroma.

Slavē jauniešus
“Tūrisma centra vadītājas amats man ļāvis kļūt par vēl lielāku Kazdangas patrioti,” vērtē K. Vītola, kura Kazdangā ir ienācēja, pirms dažiem gadiem atgriežoties no dzīves ārvalstīs. Tā kā Kazdangā nu ir ar visu sirdi un dvēseli, viņa īpaši pārdzīvo, ka kāds pastaigu un skatu laipai pārzāģējis vai pārdedzinājis pamatīgi resnu trosi. Pie rokas pieķerts neviens nav, bet skaidrs, ka to izdarījuši vietējie. Pirms dažām nedēļām tāpat izdarīts ar šūpolēm. “Ja vien man kāds pateiktu, kāpēc viņi tā rīkojas!”
Vēl bijis gadījums, ka spēļu platformai salauztas margas. “Viens jaunietis bija uzfilmējis un ielicis publiski, kā viņš margas spārda, tās bojājot. Un zināt, kas labi nostrādāja? Tas, ka jaunieši paši tās bija taisījuši. Pats vaininieks pēc tam ņēma rokās āmuru un gāja salabot,” gadījumu atstāsta TIC vadītāja.
“Jaunieši paši strādā, nes atbildību un neļauj citiem postīt – tas man dod lielu gandarījumu,” secina K. Vītola, slavējot vietējo jauniešu kopienu, kas ir ļoti aktīva. “Piekopjam praksi, ka jauniešiem dodam ļoti maz, ļaujot pašiem domāt, ko viņiem vajag un kā to īstenot.” Kopienā darbojoties jaunieši no visklusākajiem līdz skaļākajiem, no lielākajiem čaklīšiem līdz delverīgākajiem. Jaunieši darbojas ģimeņu biedrības “Danga” paspārnē, lai varētu piedalīties projektu konkursos. “Viņiem ideju ir daudz, paši sadalījuši pienākumus, paši atrada telpas, tagad plāno no paletēm mēbeles telpām taisīt, taču mēs, pieaugušie, tomēr aci viņu darbībai uzmetam.”
K. Vītolai ir patiess prieks, ka no ārvalstīm atgriežas ģimenes ar bērniem. Taču vienlaikus viņa nav mierā, ka likumi paredz vairāk dot cilvēkiem, kuri neko nedara. “Nav godīga situācija – vieni sēž un švitina kājas, neko nedara, bet pensionārs apzinās, ka ar pensiju vien nepietiek, un turpina strādāt. Tagad izdevīgāk bieži vien ir nestrādāt. Ir gandarījums, ka pasākumus mēs, aktīvākie, rīkojam paši un sev.”

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Saglabā Kazdangas pils tradīcijas

Kategorijas