Vaiņodniekiem apgūt ziņas visērtāk šķiet interneta medijos

2018. gada 22. novembris 20:17

1075

Vaiņodniekiem apgūt ziņas visērtāk šķiet interneta medijos

Aptaujātie Vaiņodes novada iedzīvotāji atzīst, ka ikdienā priekšroku dod informācijas ieguvei interneta medijos. Tas, viņuprāt, ir ātrākais un ērtākais veids, kā uzzināt jaunākās ziņas un iegūt sev nepieciešamo informāciju. Lai gan interneta dzīlēs mūsdienās ir gana daudz viltus portālu un viltus ziņu izplatītāju, vaiņodnieki ir pārliecināti, ka e-vidi pārzina labi un spēj šādus portālus atšifrēt ātri vien.

Nevēlas makulatūru
Vaiņodniece Kristīne Strēle pieder tai iedzīvotāju daļai, kuri drukāto presi aizstājuši ar interneta medijiem. Ikdienā par jaunumiem un notikumiem Latvijā un pasaulē vaiņodniece uzzina no portāliem “Delfi.lv”, “Tvnet.lv”. Konkrētie interneta portāli iekarojuši viņas uzticību, salīdzinot ar citiem, kuros bieži atrodama neprecīza vai pat melīga informācija. Izšķirt, vai rakstītais ir tiesa vai aplamība, ņemas pati, informāciju atsevišķi nepārbaudot. Reizēs, kad skatās kādu no ziņu raidījumiem televīzijā un saprot, ka par konkrēto gadījumu jau lasīts, tad ir skaidrs – taisnība vien būs. No Latvijas televīzijas kanāliem K. Strēle izvēlas TV3. Tur skatās gan ziņas, gan raidījumu “Bez tabu”. Par šā kanāla un raidījumu saturu vaiņodniece ir droša un spriež, ka tur maldīgu vai aplamu informāciju nepārraidītu.
Savu izvēli par labu interneta mediju lietojumam ikdienā K. Strēle pamato ar izdevīgumu – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Izmantojot e-vidi ziņu lasīšanai, papildus netiek iztērēti līdzekļi preses pirkšanai vai abonēšanai un tiek ietaupīts laiks, jo nepieciešamās un interesējošās ziņas ērti un ātri iespējams aplūkot gan datorā, gan telefonā. “Tu pamosties, paņem telefonu gandrīz kā avīzi, un viss, ar to pietiek,” salīdzina K. Strēle. Viņa ir pārliecināta, ka šādā veidā jaunumus iespējams uzzināt ātrāk un nereti pirmajam. Salīdzinājumam – drukātā prese ir atkarīga no sava iznākšanas laika. “Kad avīze atnāk, viss ir nokavēts, viss ir zināms.” Pāriešanā no drukātajiem uz elektroniskajiem medijiem vaiņodniece saredz vēl kādu pozitīvu aspektu: “Nav lieka makulatūra jāglabā.”

Par viltus ziņām brīdina
Savukārt vaiņodniece Iveta Sadovska ir no tiem, kuriem patīk lasīt drukāto vārdu. Viņa izvēlas vietējo laikrakstu, lai uzzinātu par jaunumiem tuvākā un tālākā apkārtnē. Rakstītajam sieviete tic, tāpēc apšauba, ka preses izdevumā varētu drukāt nepatiesu informāciju. Savukārt par notikumiem Latvijā un pasaulē vaiņodniece uzzina, skatoties kanāla LNT ziņas. Arī tur dzirdamajam varot ticēt. Tā kā medijiem tic, tad par viltus ziņām un to izplatību viņa ikdienā nedomā. Vaiņodniece līdz šim ar šādu informāciju neesot saskārusies. Tomēr to ietekmē arī fakts, ka I. Sadovska ikdienā neaplūko interneta ziņu portālus, jo tieši tur visbiežāk liela daļa uzduras melīgai informācijai. Par to pārliecināta arī K. Strēle: “Zināms, ka daudz ir viltus portālu, tam es arī sekoju līdzi. Mēģinu neuzķerties uz šādām viltus ziņām, muļķībām.”
K. Strēle atzīst, ka par viltus ziņu izplatīšanos atbildīgi mediji brīdina. “Piemēram, “Delfi” publicē ziņas, brīdinot, ka šīs viltus ziņas uzpeld. Arī “Tvnet” brīdina – neuzķerieties! Norādot, ka konkrētā informācija nav patiesa.” Sociālajā vietnē “Facebook” vaiņodniece savulaik pat ievērojusi ierakstu, kurā tikuši nosaukti biežākie viltus ziņu izplatītāju portāli. Tos viņa ir piefiksējusi un cenšas no tiem izvairīties.
Izvairīties šogad bijis grūti no politiska satura informācijas. Par Saeimas vēlēšanām tā publicēta gandrīz katrā portālā un atspoguļota ikvienā medijā. Taču K. Strēlei tas nav traucējis, drīzāk šķitis interesanti. Pati daudz pētījusi, sekojusi līdzi aktuālajai informācijai, taču tā arī līdz vēlēšanu dienai nav spējusi izšķirties, par ko atdot savu balsi. “Skatījos, ko raksta, kā tur cits ar citu kašķējas. Bet šīs vēlēšanas man bija laimes spēle. Bija atsevišķi kandidāti, par ko es varētu vēlēt, tad loterijas veidā vienu izvilku. Kam paveicās, tas arī dabūja manu balsi.”

Ar aplamībām nesaskaras
Vaiņodniece Irja Mūrniece atklāj, ka jaunumus par notikumiem Latvijā un pasaulē apgūst internetā. Vietējā iedzīvotāja pēta dažādus ziņu portālus, to skaitā “Kasjauns.lv”, “Liepajniekiem.lv”, “Rekurzeme.lv”. Šajos portālos esošo saturu viņa neapšauba, lai gan neliela piesardzība nekad nenākot par ļaunu. “Pamatā jau uzticos, bet ir jāskatās – kas un kā.”
Neatņemama ikvakara sastāvdaļa ir dažādu ziņu raidījumu skatīšanās televīzijā. Vaiņodniece iecienījusi kanālus LNT un LTV1. Ziņu pārraides I. Mūrniece cenšas nepalaist garām, jo tieši tās nereti palīdz orientēties ziņu plūsmā. “Es salīdzinu, ko televizorā saka, ko izlasu internetā, un tad redzu, cik tās patiesības.” Par terminu “viltus ziņa” vietējā iedzīvotāja ir informēta, bet cenšas šajā jomā pārlieku neiedziļināties. Ar pilnīgi aplamu vai pat melīgu informāciju līdz šim neesot saskārusies.
Vienīgā lieta, kas I. Mūrnieci neapmierina e-vidē – līdzcilvēku komentāri. Neesot saprotams, kā var veltīt laiku tam, lai šādā veidā paustu savas negācijas. Tomēr skaidrs, ka šo aspektu e-vidē ietekmēt nav iespējams. I. Mūrniece arī pamanījusi, ka saistībā ar šāgada Saeimas vēlēšanām medijos aktīvi atspoguļota politiskā informācija. Tas gan viņai nav bijis par traucēkli. Politiskajiem jaunumiem viņa aktīvi sekojusi līdzi un to dara arī šobrīd. “Interesēja, kā būs, kas būs. Par ko balsoju, tam sekoju līdzi – kā viņam tur iet.” Par to, kāds izskatīsies jaunais valdības sastāvs, vēl joprojām nav skaidrs, I. Mūrniece par to vien nosaka: “Viss ir miglā tīts. Cerība ir, ka būs kaut kas labāk, kaut kas būs citādāk. Uz to mēs visi ceram.”

Informācija vieš uzticību
Arī vaiņodnieks Raivo Bērziņš, līdzīgi novadniekiem, informāciju gūst pārsvarā internetā. Kā primāro ziņu ieguves avotu viņš nosauc portālu “Delfi.lv”. “Šķiet, ka tur informācija ir pārbaudāma un pieņemama.” Ikdienā gan viņš ieskatoties arī citu mediju sagatavotajā saturā. Tiek aplūkoti portāli “Tvnet.lv”, “Apollo.lv”. Tomēr tieši “Delfi.lv” guvis virsroku, jo R. Bērziņam šķiet, ka šajā portālā jūtama neitrāla attieksme pret lietām, notikumiem un cilvēkiem Latvijā un pasaulē.
Paralēli interneta portālu izpētei vaiņodnieks skatās arī ziņu raidījumus televīzijā. “Pārsvarā tas ir TV3, “Bez tabu” noteikti. Pa LTV1 skatos arī “4. studiju” – tā interesē. “Degpunktu” ne visai – tur ir drūmā realitāte,” savus paradumus raksturo R. Bērziņš.
Viņam ne interneta portālos, ne televīzijā līdz šim neesot nācies saskarties ar melīgu informāciju. Esot gan bijuši brīži, kad ziņās lasāmais vai dzirdētais šķitis apšaubāms. To novadnieks labi jūt, balstoties gan uz savu pieredzi, gan intuīciju. “Reizēm ir dziļi personiska informācija, un tad liekas – kā cilvēks kaut ko tādu var zināt?”
Arī politiskās norises, vaiņodnieka prāt, kļuvušas par privātu netīrās veļas mazgāšanu, kam ar reālo politisko situāciju ir maz sakara. “Es esmu neitrāls. Ja bija kaut kas, tad centos pārslēgt un īpaši neiedziļināties tajā. Tā ir sava veida netīrās veļas mazgāšana. It īpaši skatoties, kas tagad notiek. Nav kopēja mērķa, bet tikai cīņa pašiem par savu vietu, interesēm.”

Materiāls ir sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas Valsts budžeta līdzekļiem

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Vaiņodniekiem apgūt ziņas visērtāk šķiet interneta medijos

Kategorijas