Savas jomas patriots

2018. gada 29. novembris 07:00

422

Jānis Pošeiko Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā (VUGD) strādā sešus gadus un sevi jau pierādījis kā jaunu, darbspējīgu un uzņēmīgu darbinieku. Viņam izdevies iemantot gan kolēģu, gan vadības cieņu un strauji kāpt pa karjeras kāpnēm. Kopš šā gada jūlija viņš ir VUGD Kurzemes reģiona brigādes Liepājas 1. daļas komandieris, taču arī pie šā sasnieguma apstāties negrasās.

Dodas uz otru Latvijas malu
J. Pošeiko dzimis un audzis Gulbenē, bet šobrīd dzīvo un strādā Liepājā. Ceļi uz vēju pilsētu viņu atveduši pavisam nejauši. Vēl mācoties vidusskolā, nav bijis skaidrības, ar kuru jomu saistīt savu turpmāko dzīvi. Klasesbiedra pamudināts, savulaik lēmis par labu mācībām Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžā. “Apskatījos prasības, sapratu, ka varētu mēģināt. Sāku nopietnāk gatavoties fiziskajiem pārbaudījumiem, kā arī visam pārējam.” J. Pošeiko veiksmīgi izturējis visus pārbaudījumus un uzsācis mācības koledžā. Tad tapis skaidrs, ka pieņemts pareizais lēmums. “Liela daļa mācību bija tieši praktiskās nodarbības, līdz ar to studijas bija ļoti interesantas, dinamiskas.” Jau pirmajā gadā bijusi iespēja praktizēties, strādājot vienu dienu nedēļā, vasarās – darboties dežūrmaiņās. Tas ļāvis pilntiesīgi apgūt un izprast ugunsdzēsēja glābēja ikdienu. Praktiskā darbošanās un prasmju papildināšana likusi trim studiju gadiem paskriet nemanot.
Kad bijis laiks koledžu absolvēt, dzimtajā Gulbenē vakanču nav bijis, un J. Pošeiko piedāvātas vairākas iespējas – vada komandiera amats Liepājā, vada komandiera amats Valkā vai posteņa komandiera amats Viļānos. Tā kā līdzšinējo mūžu bija pavadījis Vidzemē un Latgalē, bet Liepājā nav bijis ne reizi, nolēmis doties tieši uz piejūras pilsētu Kurzemē. “Kāpēc ne? Kamēr jauns, neprecējies, bez bērniem. Latvija nav tik liela, un gribējās izmēģināt kaut ko pilnīgi jaunu.” Tuvākie jau sākumā atbalstījuši viņa lēmumu kļūt par VUGD darbinieku. Iepriekš ģimenei gan saskarsmes ar kādu šai jomā vai citā dienestā strādājošo nav bijis, J. Pošeiko ir pirmais. Arī tad, kad paziņojis par lēmumu turpmāk strādāt un dzīvot Liepājā, izjutis lielu tuvinieku atbalstu. Šobrīd gan reti izdodoties aizbraukt ciemos pie ģimenes, kas pārcēlusies uz dzīvi Rēzeknē, tomēr, kad darbs un laiks to atļauj, komandieris mēro ceļu pāri visai Latvijai. “Septiņas stundas ceļā ar mašīnu – tas nav nekas briesmīgs.”

Kāpj pa karjeras kāpnēm
Ierodoties Liepājā, J. Pošeiko uzsācis studijas Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), lai turpinātu izglītoties un sevi pilnveidot. Motivējis arī fakts, ka studēt iespējams par valsts budžeta līdzekļiem. Absolvējot RTU, ieguvis ugunsdrošības un civilās aizsardzības inženiera grādu. “Šobrīd tā ir augstākā izglītība, ko ugunsdzēsējs glābējs savā specialitātē var iegūt.”
Kad Liepājā nostrādāti četri mēneši vada komandiera amatā, J. Pošeiko iecelts par Liepājas 2. daļas komandiera pienākumu izpildītāju. Lai pilntiesīgi ieņemtu šo amatu, bijusi nepieciešama augstākā izglītība. Tā kā tolaik mācības RTU bija uzsāktas, paaugstinājums amatā bijis motivators tam, lai studijas pabeigtu godam. “Es jau sākumā sapratu, ka neapstāšos un visu mūžu nestrādāšu par vada komandieri. Protams, bija ļoti negaidīti, ka tas notika tik ātri. Kad man piedāvāja Liepājas 2. daļas komandiera amatu, uzreiz piekritu, jo sapratu, ka visu var iemācīties, visu var apgūt. Pieredze un iemaņas atnāks laika gaitā – ātrāk vai vēlāk.”
Iegūtā izglītība un darba pieredze palīdzējusi kaldināt arī turpmākos panākumus karjerā. Šovasar J. Pošeiko ticis pie iespējas ieņemt Liepājas 1. daļas komandiera amatu. Viņa nostāja: jāizmanto mirklis un izdevība, kad tā parādās. “Piekritu principā nešauboties.” Būdams 26 gadus jauns, J. Pošeiko nu pārrauga visu Liepājas 1. daļas darbu. “Manuprāt, daļas komandieris dara visu, jo viņš aptver pilnīgi visas jomas, ar ko nodarbojas VUGD. Sākot no ugunsgrēku dzēšanas, beidzot ar ugunsdrošības uzraudzības darbu, darbu civilās aizsardzības komisijās, darbu ar personālu. Tiek aptvertas pilnīgi visas jomas, un tas arī ir tas interesantākais un izaicinošākais mūsu amatā.”
J. Pošeiko atzīst: lai arī strādā normētu darbalaiku no pulksten 8 līdz 16.30, darbs VUGD pieprasa būt sasniedzam ik dienas jebkurā laikā. “Ja ir kādi ārkārtas notikumi, mūs var izsaukt no atvaļinājuma, brīvdienas, svētku dienas – tam nav pilnīgi nekādas nozīmes.” Papildus saviem ikdienas darba pienākumiem un darbalaikam ir arī daudz komandējumu, apmācību. Darbs prasa allaž būt dinamiskam un kustībā. J. Pošeiko atklāj, ka Liepājas 1. daļas pārraudzībā ir arī trīs posteņi. “Darba diena aizrit diezgan lielā skriešanā un steigā.”

Grūtākais – pats sākums
J. Pošeiko neslēpj: lai gan šķietami viegli izdevies sevi pierādīt un kāpt pa karjeras kāpnēm, ceļa sākums prasījis daudz darba un pūļu. Īpaši grūts bijis posms, kad uzsākts komandiera darbs Liepājas 2. daļā. Tolaik ieradusies VUGD iekšējā komisija, kas pārbaudījusi, kā rit daļas darbs, kādi ir sasniegtie rezultāti, dokumentācija, personāla zināšanas, dokumentu sagataves. “Tas bija ļoti liels pārbaudījums, jo amatā es biju, šķiet, divas nedēļas. Līdz ar to divu nedēļu laikā es centos maksimāli iziet cauri visam, ko man varēja pajautāt, ko viņi pārbaudīja.” Komandieris atzīst: tas bijis pamatīgs pārbaudījums un tam veltīti daudzi vakari pēc ierastā darbalaika beigām. Taču reizē tas bijis ļoti labs starta punkts, lai pēc tam darbi veiktos raitāk un vienkāršāk.
Kad šajā gadā kļuvis par Liepājas 1. daļas komandieri, atnācis jau ar gana lielu pieredzes bagāžu, tomēr, lai arī amats faktiski palicis nemainīgs, bijis jāatbild par lielāku cilvēku skaitu. Piemēram, iepriekš J. Pošeiko pārraudzībā nav bijis ugunsdrošības inspektoru darbs, nu jākontrolē un jāseko līdzi arī tam. Ir daudz jauna, un, kā atzīst pats J. Pošeiko, “vēl joprojām taustos un neesmu līdz galam īsti iestrādājies”.
Lai arī ļoti agri izdevies tikt pie tik augsta amata, kas paredz arī personāla vadību, saskarsmes problēmu ar kolēģiem šajā ziņā nav bijis. J. Pošeiko stāsta, ka turpmākā saskarsme ar kolēģiem biedējusi brīdī, kad pabeidzis koledžu, jo tad – kā jau tas ierasts tūlīt pēc mācību beigšanas – nav bijis lielas skaidrības, kādi konkrētie amata pienākumi, kāda būs darba ikdiena un kā viss notiks. “Nedaudz tas mani biedēja arī Liepājas otrajā daļā, jo tur bija daudz pieredzējušu pirmspensijas vecuma darbinieku, kuriem ir vairāk nekā divdesmit gadu pieredze. Tas visvairāk baidīja. Taču, manuprāt, normālam, pieaugušam cilvēkam ir skaidrs, ka viņš var mani necienīt kā cilvēku, bet mans amats un mana pakāpe ir jāciena. Līdz ar to problēmas tāpēc, ka esmu jaunāks par viņiem vai man ir mazāka pieredze, ne reizi neesmu izjutis,” skaidro J. Pošeiko.

Svarīgi – nenest uz mājām
J. Pošeiko, vaicāts, kādas ir svarīgākās īpašības, strādājot VUGD, īpaši izceļ divas – disciplīnu un emocionālu stabilitāti. “Mēs neesam tik stingri disciplīnā kā, piemēram, armijas cilvēki, tomēr esam dienests. Šeit ir jābūt disciplīnai. Mēs nēsājam formastērpu, esam atbildīgi par to, kā izskatāmies, kā uzvedamies – ne tikai darbā, bet arī ārpus tā.” Komandieris uzsver, ka šajā darbā neiztikt arī bez spējas darbu nejaukt ar privāto dzīvi un otrādi. Jebkurā situācijā jāmāk saglabāt vēsu prātu un attiecīgi reaģēt, savukārt, beidzot darbu, jāiemācās arī atslēgties un nereti darbā gūto smagumu atstāt darbavietā. “Ir notikumi, kuros nav patīkami skati. Tad ir jāmāk sev iestāstīt, ka tas ir tikai darbs. Ir jārīkojas adekvāti, jābūt nosvērtam, jo tajā brīdī mēs varbūt esam vienīgie, kuri var palīdzēt. Cilvēki mums uzticas un sagaida profesionālu rīcību.”
Katrs no VUGD darbiniekiem esot sev atradis individuālu veidu, kas strādā un palīdz tikt pāri smagām situācijām. Pats labi tiekot ar šādām situācijām galā. “Es nekad neesmu ne pēc viena, arī liela notikuma ar bojāgājušajiem, ilgi pārdzīvojis, mocījies ar bezmiegu vai tamlīdzīgi.” Viņam šajā ziņā esot pavisam cits skatījums – katru nelaimes vai negadījuma vietu viņš uzlūko ar pētnieka acīm. Viņu interesē izzināt notikuma vissīkākās detaļas, saprast, kas un kāpēc noticis. Pēc tam notikumu analīze kļūst par skarbu, bet patiesu mācībstundu un atgādina, cik uzmanīgam savā ikdienā jābūt ikvienam. Mācībstunda valsts līmenī bijusi arī pirms pieciem gadiem notikusī Zolitūdes traģēdija. Notikušais apstiprinājis, ka dienestam jāturpina attīstība. “Mums tika pievērsta daudz lielāka uzmanība valstiskā un ne tikai valstiskā līmenī. Visi ieraudzīja mūsu aprīkojumu, kas kaut kādā ziņā bija novecojis, neatbilstošs. Sāka skatīties mūsu atalgojumu, spectērpus. Visu, kas saistīts ar mūsu darbu un sadzīves apstākļiem depo telpās un arī ārpus tām. Manuprāt, šo gadu laikā dienests ir ļoti attīstījies.”

Degsme dzen uz priekšu
Lai gan ikdiena ir gana noslogota un saspringta, J. Pošeiko labprāt iesaistās dažādos procesos kā brīvprātīgais. Piemēram, prevencijas darbos reizēs, kad jādodas izbraucienos vai jāsniedz sava artava pasākumos. “Es esmu jauns, enerģijas pilns, tāpēc gribas visu darīt. Ja vien tas ir iespējams, nekad neatsaku un piedalos visur, kur var piedalīties,” pamato jaunais vīrietis. Viņš iesaistījies arī īpašā ES Civilās aizsardzības mehānismā. Tā ietvaros tiek apmācīti cilvēki no visas Eiropas, taču katru valsti kursos var pārstāvēt tikai viens dalībnieks. Liepājas 1. daļas komandieris kursiem pieteicies un veiksmīgi ticis izraudzīts. “Pirmajā reizē es startēju šā gada jūnijā, braucu uz Austriju, tur notika ievadapmācības kurss. Tas bija jāiziet visiem, kuri savu nākotni grib saistīt ar civilās aizsardzības nozari.”
Kursiem pieteikties varējis ikviens VUGD darbinieks – sākot no ugunsdzēsēja glābēja, beidzot ar dienesta priekšnieku. Amats nav bijis izšķirošs. Svarīgas bijušas angļu valodas zināšanas, kā arī vēlme apgūt ko jaunu un sevi pilnveidot. Nākamais apmācību posms norisināsies Vācijā un nodēvēts par operatīvās vadības kursu. “Ja kādā valstī, nedod Dievs, notiek kāda liela traģēdija un ir nepieciešams šo mehānismu iedarbināt un piesaistīt cilvēkus, tad, iespējams, es būšu viens no potenciālajiem darbiniekiem tur uz vietas,” par apmācību mērķi stāsta J. Pošeiko. Viņš atzīst, ka kursi ir pārbaudījums pašam priekš sevis, jo jāprot ne tikai mobilizēties un koncentrēties uz saturu svešvalodā, bet jāatrod veids, kā sadarboties un sastrādāties ar līdz šim nezināmiem cilvēkiem no visas Eiropas.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Savas jomas patriots

Kategorijas