Izgatavo savu Brīvības pieminekli

2018. gada 29. novembris 07:00

590

Rucavas novadā dzīvojošais Jānis Strīķis līdz ar Latvijai nozīmīgo dzimšanas dienu pabeidzis tematisku skulptūru, kas taisīta vairāk nekā gadu. Uz simtgadi par skulptūru neviens nav interesējies, lai to iegūtu savā īpašumā, un, ja tā arī neradīsies neviens interesents, J. Strīķis to nodomājis novēlēt saviem mazbērniem un mazmazbērniem.

Māksla paša priekam
J. Strīķis daudzus gadus strādājis iekšlietu struktūrās kā likumsargs, bet sirdī ir mākslinieks, kurš savas prasmes izkopis pašmācības ceļā: kā sācis strādāt algotu darbu, gādājis dažādas grāmatas, tostarp mācību materiālus par mākslu. “Var jau būt, ka kaut kas bija no dabas dots arī,” viņš prāto, bet apstiprina, ka mākslu apguvis pašmācības ceļā.
Kad saslimis un bijis jāpavada laiks slimnīcā, no gara laika sācis zīmēt. “Slimnīcā uzzīmēju vienu aktu. Palātas biedrs man to izrāva no rokām un aizgāja kaitināt personālu. Nākamajā dienā galvenais ārsts man saka: Strīķi, jums būs nepatikšanas – mēs jūs izrakstīsim! Palātā ieveda puiku, kuram ģimene līdzi bija iedevusi plastilīnu. Prasīju, lai man arī iedod gabalu. Es – ras, ras – uztaisu Volodju jeb Vladimiru Iļjiču Ļeņinu. Kad to slimnīcā māsa ieraudzīja!” smaidot atmiņās dalās J. Strīķis un piebilst: “Taču tā veidošana un mākslas darīšana man vienmēr bijusi paša priekam.”
2008. gadā Papes mākslas plenēra laikā J. Strīķis no koka izgatavojis papezauru – ķirzakai un krokodilam līdzīgu radījumu. Tas stāv viņa sētā joprojām.

“Domāju, ka sacementēšos”
“Paldies Dievam, beidzot man tapa šī skulptūra! Pie tās strādāju no pagājušā gada vasaras gandrīz diendienā,” rādīdams akmenī tapušo skulptūru, stāsta tās autors. “Kāpēc paldies Dievam? Jo šausmīgi putēja, darbs tapa sausās griešanas tehnikā. Palika pat bail, ka kaimiņi sāks sūdzēties. Virs zemes, apmēram metra augstumā, stāvēja putekļu mākonis, kas aizgāja plašumā,” atminas J. Strīķis.
Skulptūra, kurā redzama sēdoša tautumeita ar simtgades obelisku rokās, ir tapusi no sarkana granīta akmens. “Akmeni atradu pastaigas laikā – biju aizgājis uz nesen attīrīto upi. Bija jau radusies doma, ka vajadzētu kaut ko izkalt,” norāda autors. Ekskavatorists teicis, ka akmens varētu svērt ap pusotru tonnu. “Akmens virspuse bija bojāta, dabūju vairāk ņemt tā apstrādi dziļumā,” tapšanas procesu skaidro J. Strīķis. “Māksla maksāja sālītu naudu, jo izmantoju dimanta griešanas ripas. Viena ripa maksā ap 50 eiro. Vienu brīdi sāku likt čupā čekus, lai saprastu, cik man tas izmaksās,” smejas autors. Pēcāk jau izmantojis ripas, kas izmaksā septiņus eiro gabalā. Pusotrā dienā aizgājušas divas ripas. “Kad putekļi gāja pa gaisu, domāju, ka būšu sacementējies, bet troksni varēja dzirdēt Rucavas centrā.”
Skulptūra vēl līdz galam nav pabeigta, vēl šis tas jāpielabo. “Galva ir no Brīvības pieminekļa Mildas. Zods tik sanāca tāds pagruntīgs, bet tad domāju – sieviete diezgan daudz pārdzīvojusi. Un pastaliņu vietā man sanāca koka tupeles,” skulptūras izskatu precizē meistars. Kad sācis taisīt skulptūru, viņš par simtgadi nemaz neesot domājis. “Vairāk man prātā bija dzirdētais, ka mūsu lielajam Brīvības piemineklim kaut kas neesot kārtībā ar dokumentiem un gandrīz sanāk, ka to var pat privatizēt.”

Kreņķis par Mildu
Taču J. Strīķim vairāk sirds sāp un kreņķē par to skulptūru, kas arī nosaukta Mildas vārdā un kas stāvēja Muižas kalnā. Pirms vairākiem gadiem viņa gatavotā koka skulptūra sveicināja apmeklētājus ievērojamajā novada apskates objektā. Taču no šā pavasara skulptūras kalnā vairs nav. J. Strīķim sacīts, ka tā atrodas pie Rucavas novadā dzīvojoša mākslinieka, kuram mākslas darbs jārestaurē. “Taču kad skulptūra būs atpakaļ kalnā? Neilgi pirms tam, kad skulptūru novāca no Muižas kalna, ar ģimeni visi bijām nobildēties. Tai skulptūrai ir kaut kāds maģiskais spēks,” saka darba autors. Pagaidām par skulptūru viņa atmiņas dzīvas uztur fotogrāfijas, viena no tām pielikta pie sienas virtuvē.
“Kursas Laiks” minētajā tūrisma objektā satika strādnieku, kuram kāds vietējais rucavnieks zinājis stāstīt, ka skulptūra tikšot atjaunota, tikai akmens materiālā. Novada tūrisma jomas vadītāja Dace Mieme apstiprināja, ka skulptūra ir pie mākslinieka, kurš to atjaunos, un pēc tam, kad tiks sakārtota Muižas kalna apkārtne, tā tiks atlikta atpakaļ. Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits “Kursas Laikam” apliecināja, ka skulptūra noteikti tiks atlikta atpakaļ savā vietā. “Akmenī tā gan netiks taisīta, jo tas ir ļoti dārgi. Skulptūru restaurēs. Taču mums novadā ir ideja par vienotu koncepciju, ka katrā ciematā ir jābūt tematiskajām skulptūrām. Esam iesākuši virzīt runas ar mākslinieku, kurš pie tā varētu strādāt,” norāda J. Veits.

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Izgatavo savu Brīvības pieminekli

Kategorijas