Kazdangas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē "Ezītis" lauku vide kā priekšrocība

2018. gada 2. decembris 12:35

2673

Kazdangas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē "Ezītis" lauku vide kā priekšrocība

Aizputes novada Kazdangas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē “Ezītis” līdz 2020. gadam paplašinās telpas, lai varētu noturēt esošo stabilo audzēkņu skaitu un izpildītu prasības atbilstošu telpu nodrošinājumā attiecībā pret audzēkņu skaitu. Bērnudārza darbinieki ir apņēmības pilni izmantot lauku vides priekšrocības un nelielo bērnu skaitu, lai audzēkņus pieradinātu pie mācību teorijas apvienojumā ar praktiskajām prasmēm.

No postažas par mūsdienīgu vidi
Pirmsskolas izglītības iestāde Kazdangā ir no 1960. gada, kad tā sāka darboties Kazdangas tehnikuma paspārnē. Kad 2002. gadā Ilga Bloka kļuva par vadītāju, iestādi grasījās vērt ciet. “Atceros, kāda postaža te bija,” teic vadītāja. Telpas bijušas bēdīgā stāvoklī, vietām bijis pat bīstami uzturēties. “Virtuves bloks bija tuvu tam, ka varēja vienu brīdi iekrist pagrabā,” atminas tagadējā vadītāja. “Tajā laikā bija nostāja – būt vai nebūt. Man bija prasība – ja nevar visu sakārtot, tad es strādāt uz šejieni nenākšu.” Pagasta pašvaldība devusi atbalstu. Tiesa, ar naudu, ko iedeva tajā laikā visam bērnudārzam, tagad pietiktu viena maza kabinetiņa remontam. Augušas ir izmaksas un arī platības.
“Kad 2002. gadā sāku strādāt, arī no valsts pieauga prasības sanitārajām, veselības un virtuves aprīkojuma jomā. Sapratu, ka te jātaisa milzu pārvērtības, un tā arī notika. Pieņēmu lielus, nozīmīgus lēmumus. Sākām ar krāšņu nojaukšanu un ierīkojām apkures sistēmu, nomainījām gultas, pēc kurām devāmies uz Igauniju. Kazdanga bija pirmā, kas atveda no skapjiem izvelkamās gultas, pie mums viss rajons, pat Liepāja brauca skatīties,” lepojas I. Bloka. Laika gaitā iegādātas arī modernākas tehnoloģijas izglītības procesa interesantākai apguvei, piemēram, gaismas galdi.

Iecer vietu pašiem mazākajiem
Kad I. Bloka sākusi strādāt par vadītāju, te skolojušies 22 mazuļi. “Ziedu laikos maksimums bijis 41 bērns, tagad te izglītojas 38 bērni no Kazdangas pagasta un Sermītes, kur arī ir pirmsskolas izglītības iespēja, bet tuvāk sanāk Kazdanga. Otrkārt, daudziem Sermītes pagasta mazuļiem Kazdangas skolā mācās lielākie brāļi un māsas,” pastāsta I. Bloka. Tā kā Kazdangas “Ezītī” ir bērnu grupa, sākot no trīs gadu vecuma, daļa kazdandznieku, kuriem nav variantu ar citām pieskatīšanas iespējām, bērnus no pusotra gada vecuma vadā uz bērnudārzu Aizputē, bet pēc tam, kad pienāk trīsgadnieku vecums, lai mazulis būtu tuvāk savām mājām, lielākoties izvēlas savas dzīvesvietas pirmsskolas izglītības iestādi.
Patlaban Kazdangas bērnudārzs atkal ir pārmaiņu priekšā. Proti, attīstības plāni un jaunas prasības likušas secināt, ka tas ir kļuvis par mazu. “Ja gadā piedzimst vidēji desmit bērnu, tas ir stabils rādītājs, esošo skaitu noturēsim. Tiesa gan, šogad sešgadnieki ir tikai seši, bet piecgadnieki atkal desmit. Taču esošajam un prognozētajam bērnu skaitam nākotnē pēc valsts prasībām sākam kļūt par šauru,” atklāj I. Bloka.
No 2020. gada prasība ir trīs kvadrātmetri uz vienu bērnu no trīs gadu vecuma, bērniem no pusotra līdz trim gadiem – divarpus kvadrātmetru. “Ezīša” vadītāja plānojusi, ka telpu paplašināšana ļautu izveidot grupu mazuļiem no pusotra līdz trīs gadiem. Līdz ar to nepieciešams izbūvēt vēl vienu tualeti. Lai īstenotu plānus, ēkas otrajā pusē iegādāts dzīvoklis, kas jāizremontē un tehniski jāsakārto. Telpas tiks savienotas, iespējams, uz jauno bērnudārza korpusu tiks pārcelts virtuves bloks.

Vadītāja apgūst vīrišķīgus darbus
I. Bloka savu pedagoģes karjeru sākusi 1980. gadā kā Kazdangas tehnikuma skolotāja. “Nekad nevarēju iedomāties, ka kādreiz man nāksies meklēt citu darbu, jo, kad sāku strādāt, Kazdangas tehnikumā mācījās 600 jaunieši. Ar laiku paralēli sāku strādāt pamatskolā, kur strādāju joprojām – mācu bioloģiju. Bija saprotams, ka ilgstoši bez attīstības plāna un bez ministriju iesaistes un intereses tehnikums pastāvēt vairs nevarēja. Pēdējos gados, kad vēl uz turieni gāju reizi nedēļā, man piedāvāja kļūt par mācību daļas vadītāju, taču, saprotot reālo situāciju, atteicos,” darba pieredzi klāsta I. Bloka. Kļūstot par bērnudārza vadītāju, viņai nācās vēlreiz studēt, lai atbilstu amata prasībām. Iegūtā specialitāte – vispārējās izglītības skolotāja. “Vajadzēja iegūt otru profesiju. Latvijā tā ir, ka es un tāpat citi ar savu iegūto skolotāja izglītību var strādāt jebkur, bet tikai ne pirmskolā,” saka bērnudārza vadītāja. Bērnudārzā viņai ir nepilna likme. “Esmu vadītāja, metodiķe, rēķinu ēdināšanas izmaksas, pildu saimnieciskos pienākumus. Ko nozīmē nepilna likme un tik daudz pienākumu – tas ir saraustīts ritms. Piemēram, virtuvē saplīst trauku mašīna, vedu uz Liepāju; kaut kas saplīst, nesu uz galdniecību. Paldies Dievam, ka novads un pagasts palīdz un vajadzības gadījumā varu izsaukt remontstrādnieku, santehniķi, piepalīdz arī pamatskolas saimnieks! Godīgi sakot, kad kļuvu par vadītāju, iemācījos darīt un atbildēt, kā arī organizēt dažādus vīrišķīgus darbus, kas man līdz šim nebija jādara, arī ģimenē ne,” smaidot teic vadītāja.

Rada ģimenisku māju atmosfēru
Pirmsskolas izglītības prioritāte ir būt iestādei ar mazu bērnu skaitu grupās. Tas ļauj attīstīt ģimeniskumu un savstarpējo sadarbību starp bērnudārzu, vecākiem un bērniem, vērtē vadītāja un sauc to par lielu privilēģiju, ka var radīt māju atmosfēru. “Piemēram, viena ģimene pārcēlās dzīvot no Rīgas uz Aizputes novadu, taču viņi neizvēlējās bērnu sūtīt Aizputē, jo mums ir citāda pieeja izglītošanā. It kā var šķist, ka tā ir problēma, ka mums bērnu ir maz, bet tajā pašā laikā tā ir liela priekšrocība, jo dažāda vecuma bērni daudz ko var darīt kopā. Līdzdarbošanās ir pamatīgs ieguvums gan bērnudārzam, gan arī bērniem un viņu ģimenēm,” iestādes misiju apraksta vadītāja.
Vecāki iesaistās brīvprātīgi arī izglītības procesā, piemēram, māca tautas dejas un rīko muzikālas nodarbības. Lai iepazītu dažādas profesijas jau no mazotnes, bērni dodas ciemos pie vecākiem uz viņu darbavietām. Uz svētkiem mazuļi kopā ar vecākiem cep piparkūkas, cepumus, pīrāgus. Visu grupu bērni kopā svin dzimšanas dienas ar vecāku gādātu kūku un bērnudārza pavāres gatavotiem salātiem.

Kā ķirbis par banānu kļuva?
Ēdienu mazuļiem pirmsskolas izglītības iestādē pavāre Agrita Volkoviča un palīgi gatavo uz vietas. “Tas mūsdienās ir būtiski un svarīgi, ja ēdiens tiešām tiek gatavots uz vietas. Vests ēdiens, pat ja tas būs brīnišķīgs, vairs tomēr nav tas,” nostāju pauž I. Bloka. Visus produktus gādā pati pavāre. “Nelielā bērnu skaita dēļ mēs nevaram startēt lielajos iepirkumos. Produktus ikdienā vajag salīdzinoši maz – tos iegādājas vietējā veikalā. Uztura programmā paredzētos augļus un pienu piegādā,” skaidro vadītāja. Vecākiem par dienu jāmaksā 1,25 eiro, sedzot produktu izmaksas.
Pavāre novērojusi, ka bērni nelabprāt ēd dārzeņus, īpaši saknes. “Manuprāt, tas tādēļ, ka mājās tos gatavo reti, jo pie to gatavošanas daudz jāpiestrādā, piemēram, mizošanas process. Daudz produktu ir jāiemāna ar mānīšanu,” norāda A. Volkoviča. Ķirbis tādēļ reiz nodēvēts par banānu.

Uzmanība – praktiskiem darbiem
“Mūsu prioritāte izglītības satura papildināšanā un apguvē ir lauku vides izmantošana mācību procesā. Līdzīgi kā citu lauku bērnudārzu atrašanās vieta, mums ir izdevīgi, ka apkārt ir parks, dodamies uz apkārtnē esošajām saimniecībām, kur iepazīstam darbus un dzīvniekus, daudz laika veltām lietderīgām un praktiskām nodarbībām ārpus telpām. Piemēram, katrai grupai ir sava dobīte, kur viņi katru gadu var paši izdomāt, ko audzēt. Bērni dodas pastaigās pa pļavām, ievāc tējas, žāvē, atdod to pavāram siltu dzērienu pagatavošanai ziemā,” praktisko darbošanos apraksta vadītāja. “Praktiskajam darbam pirmskolā veltām ļoti lielu laiku, lai bērni iemācītos vērtēt, spriest, domāt par reālo dzīvi. Nav jēgas, ja stāsta teoriju, bet praktiskā izpratne paliek atsevišķi no tās – tas ir jāsaista kopā. Šādā aspektā tiek virzīta kompetenču izglītība. Kad vēl to apgūt, ja apkārtne un iestādes misija ar to iet solsolī?”

Raksts no laikraksta "Kursas Laiks" arhīva

+ 1

Rekurzeme.lv ARHĪVS

Kazdangas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē "Ezītis" lauku vide kā priekšrocība

Kategorijas