Rekurzeme.lv ARHĪVS

Apgādā ar klasiku

ZANE GVOZDE

2018. gada 6. decembris 07:00

612
Apgādā ar klasiku

Ražotāji gatavojas gada rosīgākajam laikam, lai apmierinātu to vēlmes, kuriem ikdienas skrējienā neatliek laika gardumu gatavošanai

Nav noslēpums, ka laiks pirms Ziemassvētkiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem ir visnoslogotākais. Jāsteidz papildināt plaukti un gādāt par plašāku piedāvājuma klāstu, lai pirmssvētku iepirkšanās drudzī spētu apmierināt visas klientu vajadzības. Par to, ka decembra izskaņa ir ražīgākā gadā, ir pārliecināts arī Aizputē iecienītās “Beķerejas” saimnieks Sandris Štāls.
 
Pieprasa mīklu
Rudens periodu līdz decembra otrajai pusei S. Štāls dēvē par klusumu pirms vētras. Sākoties pirmssvētku laikam, pasūtījumu skaits pieaug. Pasūtītāju lokā ir skolas, organizācijas, lielas un mazas cilvēku grupas, kuras savos kolektīvos atzīmē svētkus un vēlas galdā celt Aizputē gatavotus gardumus. S. Štāls atzīst, ka tieši gada izskaņā apgrozījumam ir tendence krietni pieaugt. “To mēs plānojam, tā ka nekas neparasts tas noteikti nebūs. Centīsimies visiem palīdzēt.”
“Beķerejas” saimnieks atklāj, ka saspringtajā laikā papildus darba rokas netiek meklētas. Esošie darbinieki ļoti labi zina un saprot, ka pirmssvētku un svētku laikā darba būs vairāk. Pats S. Štāls un arī citi, kurus ikdienā ierasts redzēt stāvam pie kases, dodas talkā cepējiem virtuvē, ja vien ir tāda iespēja un nepieciešamība.
Par to, vai piedāvājumā šajā gadā gaidāms kāds īpašs produkts, beķeris saka: “Ziemassvētkos vairāk balstāmies uz klasiku. Tās ir iestrādātas vērtības, kas nākušas no senčiem – speķa pīrāgi, piparkūkas, piparkūku mīkla.” Aizputnieks novērojis, ka pēdējos gados cilvēki arvien vairāk pērk mīklu, ne gatavās piparkūkas, jo izvēlas tās cept paši mājās kopā ar ģimeni. Protams, vēl joprojām esot daļa, kuriem ikdienas skrējienā neatliek laika gardumu gatavošanai, tad nu jāapmierina arī šo klientu vēlmes. “Cik mums resursi atļauj, tik darām.”
Tā kā šogad Ziemassvētki un Vecgada vakars svinami darbdienās, jādomā, kā savu darbalaiku padarīt klientiem pieejamu. “Beķerejas” saimnieks spriež, ka droši vien kafejnīca uz pāris stundām būs atvērta arī svētdienā, lai klienti varētu saņemt savus pasūtījumus tieši pirms svētkiem.

Katram sava niša
Laikā, kad arvien biežāk sevi piesaka nelieli uzņēmumi, kuri nodarbojas ar pārtikas produktu gatavošanu, aug savstarpējā konkurence. S. Štāls gan uzskata, ka šī parādība nav peļama – klientam ir lielākas izvēles iespējas, savukārt uzņēmēji var vērot un saprast, kas ir tās lietas, ko piedāvāt spēj vien viņi. Piemēram, par Aizputē darbojošos mazo uzņēmumu “Mazliet elegances”, kas klientiem piedāvā dažādus saldos gardumus, S. Štāls saka: “Sadzīvojam.”
“Beķerejas” saimniekam šķiet, ka katrs Aizputes uzņēmums jau iekarojis savu lauciņu un ieguvis klientūru, balstoties uz piedāvājumu, kas katram ir savs. “Konkurenti jau skaitās visi, kuri darbojas ar pārtiku, bet šobrīd viņām (“Mazliet elegances” saimniecēm – red.) ir sava niša, kurā viņas darbojas, un mēs īsti neesam saistīti. Meitenes vairāk darbojas ar izsmalcinātākiem produktiem. Mums tas vairāk ir patēriņa produkts. Viņām lielāks uzsvars tiek likts uz kūciņām, mums – uz bulciņām, pīrāgiem, kliņģeriem.”
Aizputnieks pauž prieku, ka starp vietējiem atrodas vēl kāds, kurš vēlas uzsākt un darīt ko savu. Ikvienam viņš vēl izdošanos un neslēpj, ka pašam arī tīk konkurentu prece. Viņš ir pārliecināts, ka tā vietā, lai cits citam liktu sprunguļus ritenī, aizputnieki cits citu atbalsta.

Vēlas mainīt telpas
Jau pirms kāda laika izskanēja runas par “Beķerejas” pārcelšanos uz citām telpām, taču līdz šim tas vēl nav noticis. Lai arī šobrīd pārcelšanās nenotiek, doma par to uzņēmējam vēl aizvien ir: “Viss ir noklusis, bet procesā.” Aizputnieks prognozē, ka tuvākā gada, iespējams, pat divu, laikā pārcelšanās un darbības uzsākšana citviet gan nav gaidāma. “Turpināsim strādāt tepat uz vietas.” Kamēr spēkā ir esošais īres līgums un jaunu telpu iegūšana tiek apspriesta sarunu līmenī, nav nepieciešamības procesu sasteigt. Tomēr sarunas par jauno telpu iegūšanu esot finiša taisnē. Kur tās atradīsies, aizputnieks negrib atklāt, kamēr viss neesot oficiāli apstiprināts. Vēloties viest skaidrību, uzņēmējs gan pastāsta, ka sākotnējo kandidātu – veco policijas ēku – šobrīd nomainījis cits. Izvērtējot pirmā varianta plusus un mīnusus, viņš sapratis, ka cena nav atbilstoša ēkas stāvoklim un nepieciešamie ieguldījumi pirkumu sadārdzinātu vēl vairāk.
Lai arī pašreizējās īres telpas atrodas ģeogrāfiski ļoti izdevīgi – pašā pilsētas centrā, S. Štālam ir vēlme beidzot tikt pie savas vietas, kur pats var būt saimnieks un noteicējs. Šobrīd drošība un stabilitāte esot svarīga. “Savs ir savs. Kamēr esam šeit uz īres periodu, nevar jau zināt...” Uzņēmējs neslēpj, ka Aizputē atrast piemērotas telpas uzņēmuma darbībai ir ļoti sarežģīti – to praktiski nav. “Tas ir ilgtermiņa projekts, kur sanāk veikt lielus ieguldījumus, bet es ceru, ka tas būs to vērts.”