Rekurzeme.lv ARHĪVS

Jānorāda alga, bet bez vajadzības prasīt svešvalodu nedrīkstēs

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 6. decembris 07:00

2
Jānorāda alga, bet bez vajadzības prasīt svešvalodu nedrīkstēs

Stājušies spēkā grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka turpmāk darba devējiem vakanču sludinājumos obligāti būs jānorāda darba algas apjoms un bez pamatojuma nedrīkstēs prasīt konkrētas svešvalodu zināšanas, ja to prasme darbam nav noteicošā.
Darba devējam būs jānorāda potenciālajiem kandidātiem darba kopējās mēneša vai gada summas bruto vai paredzētās stundas tarifa likmes samaksas amplitūda.
Runājot par valodu zināšanām, darba devējam nav tiesību prasīt no darbinieka konkrētas svešvalodas prasmi, ja tās lietošana neietilpst darba pienākumos – darba devējam nav tiesību liegt darbiniekam lietot valsts valodu. Nepieciešamība tam skaidrota ar to, ka Latvijas darbaspēka tirgū arvien biežāk vērojama situācija, ka darba ņēmējam bez īpaša pamatojuma tiek pieprasītas noteiktas svešvalodas (visbiežāk – krievu) zināšanas, arī gadījumos, kad komersanta darbības specifika nav saistīta tikai ar pakalpojumu sniegšanu ārvalstu klientiem vai sadarbības partneriem. Lai pārtrauktu krieviski nerunājošo darba ņēmēju lingvistisko diskrimināciju, darba devējam būs aizliegts izvirzīt nesamērīgas prasības konkrētu svešvalodu prasmei.
Mainīta arī atlaišanas pabalsta izmaksa, ja darbinieks uzsaka darba līgumu, pamatojot to ar svarīgu iemeslu, kas balstīts uz tikumības un taisnprātības apsvērumiem, kuri neļauj turpināt darba tiesiskās attiecības. Darba devējam būs pienākums izmaksāt atlaišanas pabalstu tad, ja tas piekrīt, ka darbinieka norādītais iemesls ir svarīgs. Savukārt, ja starp pusēm būs strīds par uzteikuma pamatu, darbinieks viena mēneša laikā varēs celt prasību tiesā par atlaišanas pabalsta piedziņu.
Darba likumā arī konkretizētas darbības situācijās, kad darbiniekam izteikts rājiens vai piezīme. Ja pēc sūdzības izskatīšanas darba devējs neatceļ piezīmi vai rājienu, darbiniekam ir tiesības celt prasību tiesā viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts darba devēja atteikums atcelt piezīmi vai rājienu. Savukārt, ja darba devējs septiņu dienu laikā darbiniekam nav sniedzis atbildi par pieņemto lēmumu, tad uzskatāms, ka darba devējs piezīmi vai rājienu ir atcēlis. Šāds princips līdzsvaros pušu intereses un mudinās darba devēju godprātīgi reaģēt uz darbinieku iesniegumiem, norādīts grozījumu anotācijā.