Rekurzeme.lv ARHĪVS

Sieviete policijā? Nekas neparasts!

LIENE ANDERSONE-KOLOSOVA

2018. gada 6. decembris 07:00

624
Sieviete policijā? Nekas neparasts!

Šonedēļ savu simtgadi svin arī Valsts policija. Iekšlietu struktūra, ar kuru savā dzīvē saskāries visticamāk ikviens Latvijas iedzīvotājs. Gadsimta laikā policija piedzīvojusi dažādas pārmaiņas un sabiedrības uzskatus, un šī ir viena no tām jomām, kas lauzusi mītus un stereotipus par vīrišķīgām un sievišķīgām profesijām. Sieviešu skaits šajā nozarē un iecirkņu kolektīvos arvien aug, uzsver Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes (VP KRP) Liepājas iecirkņa darbinieces Baiba Lūka un Laura Brūna. Viņas policijā sākušas strādāt pirms sešiem gadiem, līdz tam strādājušas no likumsargu darba atšķirīgās, bet vienlaikus šai specifikai noderīgās nozarēs.

Kolēģi iesauc par ķiršiem
Baiba atminas, ka bērnībā, sētā spēlējoties, ir bijuši bērni, kuri tēlojuši sliktos, bet viņa vienmēr gribējusi būt tajos labajos, kuri ķer sliktos. Viņa tagad ir VP KRP Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas inspektore. “Daudzus gadus nostrādāju medicīnas nozarē. Biju psihiatrijas medmāsa sociālās aprūpes centrā “Iļģi”. Pienāca brīdis, kad sapratu, ka gribu ko mainīt. Baltijas Starptautiskajā akadēmijā ieguvu augstāko izglītību tiesībzinātnēs. Draudzene mani pierunāja iet uz pārrunām policijā. Sanāca tā, ka viņu nepieņēma, mani apstiprināja,” iesāk stāstīt Baiba.
Savukārt Laurai ir augstākā izglītība pedagoģijā, viņa strādājusi pirmsskolas izglītības iestādē. “Arī pienāca mirklis, kad sapratu – vēlos kaut ko pavisam citu. Nodarbinātības valsts aģentūrā pie karjeras konsultanta veicu testus un sapratu, ka man atbilstoša profesija ir darbs policijā,” atklāj Kārtības policijas inspektore Laura.
Abām ir kopīgs darba kabinets. Izrādās, viņas pirms vairākiem gadiem iepazinušās kursos Valsts policijas koledžā, kur apguvušas policijas darba specifiku. “Kopā arī atnācām strādāt,” piebilst Baiba.
Sarunas laikā kabinetā ienāk kāds viņu kolēģis un norāda: “Jūs noteikti obligāti uzrakstiet, ka viņas abas ir ķirši! Kāpēc ķirši? Tāpēc, ka viņas ir grūti atšķirt – tik līdzīgas, vienādas! Visi te viņas jauc.” Baiba apstiprina, ka vecākie kolēģi viņām tiešām iedevuši šādu iesauku. Vizuālu līdzību saskatot daudzi. Laura ar smaidu piebilst: “Ja mani nosauc par Baibu, es atsaucos.”
Izrādās, kolēģes vieno arī abu vīru nodarbošanās – viņi dienē Jūras spēkos – un jaunākie bērni abām ir viena vecuma. “Vienīgais, kas mūs atšķir, ir formastērps,” jokojot saka Laura. “Kriminālpolicisti formu nenēsā, viņiem jābūt nemanāmiem, bet kārtības policisti iet ielās, viņiem ir jābūt pamanāmiem,” norāda Baiba.

Darbs nav kā filmās
“Arī es sāku darbu Kārtības policijā. Sākums bija grūts. Pēc bērna kopšanas atvaļinājuma man piedāvāja nākt strādāt Kriminālpolicijā. Piekritu,” atklāj Baiba. Viņa ir grobiņniece, no savas darbavietas dzīvo netālu. “Uzturu kārtību savā dzīvesvietā, bet darbs ir pa visu bijušo Liepājas rajonu. Darbu ir daudz: jābrauc uz dažādiem notikumiem, notiek zādzības, smagas avārijas. Kad esam uz vietas, risinām krimināllietas, mums to pilns seifs,” pastāsta Baiba un vērtē, ka nevienā no jomām, kurās strādājusi, garlaicīgi nav. “Katrs gadījums ir citāds. Prasām padomus vecākajiem kolēģiem. Katru dienu joprojām jāmācās, jācīnās.” Policiste nonākusi pie secinājuma, ka medicīnas pieredze ļoti noder. “Policijā nāk un pēc palīdzības ar savām problēmām vēršas dažādi cilvēki, pieredze dod spēju vieglāk izprast viņus. Cilvēki ar garīgiem traucējumiem ir ne tikai iestādēs, bet arī uz ielas. Daudz ar šādiem cilvēkiem jāsastopas pilnmēness laikā.”
Policijā viss nav kā filmās, kur viss notiek ātri, skaidri un viegli, norāda kriminālpoliciste, piebilstot, ka tas, kas filmā notiek sērijas garumā, īstajā dzīvē prasa daudz laika un darba ieguldījumu. “Īpaši, ja lieta ir sarežģītāka, kad jāveic specifiskas ekspertīzes. Piemēram, DNS tests prasa vairāk nekā gadu laika. Jo ekspertīžu centros darbinieku ir maz, bet uzdoto darbu – daudz. Reizēm cilvēkiem tāpēc var likties, ka policija jau neko nedara, velk visu garumā. Taču viss process nav no mums vien atkarīgs.”

Veicina alkohols un bezdarbs
Laura nāk no Kuldīgas, šaipusē ieprecējusies. Uz darbu Grobiņā, kur atrodas VP KRP galvenais rajona iecirknis, braukā no Liepājas. Arī Laura apstiprina, ka darbā lieti noder pedagoģiskā pieredze un cilvēki viņu kā policisti respektē. Kā tiek galā ar burlakiem? “Pa divām mierīgi tikām galā ar parunāšanu vien. Viņš vēl bija priecīgs, nebija ne agresīvs, ne dusmīgs,” atminas Laura, un Baiba piemetina: “Ir jāizprot cilvēks un viņa situācija. Policistam ir jābūt pietiekami gudram, lai saprastu, kā runāt ar cilvēku.” Tomēr atsevišķās situācijās esot nepieciešama kolēģu-vīriešu palīdzība.
Darbā redzētais un piedzīvotais ļāvis secināt, ka novados noziedzības līmenis un noziegumu skaits diži neatšķiroties no Liepājas pilsētas. “Novados to ietekmē sadzīves apstākļi – alkohols un bezdarbs. Cilvēki bieži iet zagt, jo apstākļi spiež – nav darba. Cits negrib mainīties, jo pieradis pie tādas dzīves,” stāsta kārtības policiste.

Gandarījuma sajūta un paraugs
Baiba ir divu bērnu māmiņa, savukārt Laurai ir trīs atvases. “Pa dienām esam šeit. Kad iekrīt dežūras, strādājam līdz deviņiem vakarā. Tā kā mums ir mazi bērni, pa naktīm mums dežūru nav,” saka Baiba. Vīri šo specifiku izprotot, jo paši skaitās dienestā. “Viņi mums palīdz, talkā aicinām arī omes, lai palīdz pieskatīt mazbērnus. Pa visiem kaut kā galā tiekam. Galvenais ir spēja pielāgoties un salāgot dežūru grafikus,” uzsver Baiba.
Abas policistes piekrīt, ka darbā vajag stiprus nervus. Pirms policijas darba kursu uzsākšanas ir jāiziet psiholoģiskie un fiziskās sagatavotības testi. Tikai pēc tam pilnveides kursos apgūst policijas nozares specifiku un visu to, ko nepieciešams zināt. “Ir gana liels gandarījums, ja zini, ka vari palīdzēt cilvēkiem. Cenšamies, kā vien varam. Laba sajūta, ja redzi rezultātu. Tomēr gana liels darbs jāiegulda, lai lieta aizietu līdz tiesai,” teic Baiba un norāda: “Policijas darbs uzliek gana lielu atbildību un pienākumu pret valsti un sabiedrību. Mums ar savu darbu ir jārada un jārāda piemērs, lai sabiedrībai atmiņā nepaliktu negatīvas atsauksmes un atmiņas.”